Satversmes tiesas tiesneses Jautrītes Briedes atsevišķās domas lietā Nr. 2022-33-01 "Par Militārā dienesta likuma 10. panta otrās daļas un 15. panta pirmās daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 102. pantam"

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes tiesa spriedumā atzina, ka apstrīdētajās

normās noteiktais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo

mērķu - demokrātiskas valsts iekārtas un sabiedrības drošības

aizsardzība - sasniegšanai. Tiesa atzina, ka nav saudzējošāku

līdzekļu, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus

varētu sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē. Tā arī atzina, ka

labums, ko sabiedrība gūst no karavīram izvirzītās politiskās

neitralitātes prasības, ir lielāks par nelabvēlīgajām sekām, kas

karavīram rodas no aizlieguma būt par politiskās partijas biedru.

Tādējādi Satversmes tiesa būtībā atzina, ka apstrīdētajās normās

noteiktais pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā

sabiedrībā.

Gadījumā, ja Satversmes tiesa atzītu, ka apstrīdētās normas

pārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu, tai būtu jāatzīst par

spēkā neesošām tādas tiesību normas, kas pašas par sevi pēc

būtības atbilst Satversmei. Vismaz tā Satversmes tiesa ir

rīkojusies iepriekš, piemēram, 2022. gada 21. aprīļa

spriedumā lietā Nr. 2021-27-01.

Ja Satversmes tiesa vērtē pamattiesību ierobežojuma atbilstību

gan kādam citam Satversmes pantam, gan 91. panta pirmajam

teikumam, un atzīst pamattiesību ierobežojumu par nepieciešamu

demokrātiskā sabiedrībā, tad tā saistībā ar Satversmes

91. pantu pēc būtības izvērtē nevis lietā apstrīdēto normu,

bet gan citās tiesību normās ietverto regulējumu, atbilstoši

kuram attiecībā uz citu salīdzināmo grupu ierobežojums nav

noteikts. Faktiski tiek vērtēta noteikta tiesiskā regulējuma

neesības atbilstība Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

Uzskatu, ka tas pārsniedz izskatāmās lietas robežas.

Šī iemesla dēļ uzskatu, ka būtu nepareizi par spēkā neesošām

atzīt lietā apstrīdētās normas. Pretējā gadījumā, pat ja

likumdevējs citā tiesību normā pēc šāda Satversmes tiesas

sprieduma noteiktu pamattiesību ierobežojumu arī citai

salīdzināmajai grupai, tas nemainītu Satversmes tiesas sprieduma

rezultātu attiecībā uz apstrīdētajām normām - tās jebkurā

gadījumā noteiktā brīdī zaudētu spēku.

Turklāt ar šādu spriedumu Satversmes tiesa ierobežotu

likumdevēja rīcības brīvību izlemt, kurām salīdzināmajām grupām

noteikt pamattiesību ierobežojumu, un būtībā uzliktu pienākumu

noteikt pamattiesību ierobežojumu tādai personu grupai, uz kuru

nemaz neattiecas apstrīdētās normas.