4. pants

Satversmes tiesa Spriedumā secināja, ka garantēto

minimālo ienākumu pabalsts kopā ar citiem atbalsta pasākumiem

nenodrošina pietiekamu atbalstu par ēdienu un apģērbu. Vienlaikus

tā atzina, ka atbalsts vismaz minimālā apmērā tiek sniegts

izdevumiem par mājokli un veselības aprūpi, kā arī

pamatizglītības iegūšanai un iespējai piedalīties sociālajā un

kultūras dzīvē un politiskajos procesos.

Nevaru piekrist, ka Satversmes tiesai ir jāvērtē

pamatvajadzību un noteiktu atbalsta avotu, no kuriem šīs

pamatvajadzības apmierināt, konkrētu apmēru. Kā to norādīja

Pieteikuma iesniedzējs, Satversmes tiesas uzskaitītās

pamatvajadzības ir vispārējas. Tomēr atbalsta apjoms, kāds

nepieciešams šo pamatvajadzību apmierināšanai, ir ļoti atkarīgs

no katras konkrētās personas situācijas un dzīves apstākļiem.

Piemēram, lai arī Labklājības ministrija ir aprēķinājusi

mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta pārtikas groza apjomu,

tomēr tas atšķiras no reālā iedzīvotāju pārtikas produktu

patēriņa, salīdzinot to ar pārtikas patēriņa datiem. Reālais

patēriņš parāda cilvēku izvēles, ko ietekmē cilvēku ienākumi,

paradumi, tradīcijas un citi aspekti (sk. Labklājības

ministrijas pētījumu "Jaunas metodoloģijas izstrāde iztikas

minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās

aprobācija (izmēģinājumprojekti)". Pieejams: lm.gov.lv).

Dzīvē gūtie novērojumi arī liecina, ka apdzīvotajās vietās, kurās

pašvaldības mazāk finanšu līdzekļu var atvēlēt sociālajai

palīdzībai, iedzīvotājiem nereti ir iespēja pašiem apstrādāt zemi

un izaudzēt atsevišķus pārtikas produktus, un viņi to arī

izmanto. Tādējādi, lai vērtētu atbalsta pietiekamību ēdienam,

nevar ņemt vērā kādu konkrētu pārtikas patēriņa groza apjomu un

matemātiski saskaitīt atbalsta avotu vērtību. Tas attiecas uz

visām pamatvajadzībām.

Satversmes tiesa atzina, ka, tā kā garantēto minimālo ienākumu

pabalsts nesedz jau izmaksas par pārtiku, tad tas nekādi nevar

tikt izmantots apģērba iegādei. Tomēr uzskatu, ka garantēto

minimālo ienākumu pabalstu var izmantot gan pārtikas, gan apģērba

iegādei. Viss pabalsts nav jāizmanto tikai pārtikai. Vienai

personai vai mājsaimniecībai tas vairāk var būt nepieciešams

ēdiena, citai - apģērba nodrošināšanai. Manuprāt, ir arī

pieņemami, ka personas par zemām cenām var iegādāties lietotu

apģērbu vai izmantot dažādu organizāciju, piemēram, Latvijas

Sarkanā Krusta sniegto palīdzību, un tas nav pretēji cilvēka

cieņai (sk.: Latvijas Sarkanais Krusts. Humānā palīdzība.

Pieejams: redcross.lv). Tā kā tiesa atzina, ka citas

pamatvajadzības tiek apmierinātas vismaz minimālā apmērā, tās

atsevišķi neaplūkošu.

Apkopojot iepriekš minēto, uzskatu, ka Satversmes tiesai bija

jāvērtē, vai ir pieejami atbalsta pasākumi kā tādi. Ja tie ir

pieejami, tad jāatzīst, ka garantēto minimālo ienākumu pabalsts

kopsakarā ar citiem atbalsta pasākumiem rada ikvienai trūcīgai

personai iespēju veidot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi.