5. pants

Manuprāt, ir svarīgi ņemt vērā to, ka kopš

Satversmes tiesas 2020. gada 25. jūnija sprieduma lietā Nr.

2019‑24‑03 un 2020. gada 16. jūlija sprieduma lietā Nr.

2019‑25‑03 ir būtiski mainījusies kārtība, kādā tiek noteikts

minimālo ienākumu slieksnis. Ja iepriekš tas tika noteikts,

pamatojoties uz politisku izšķiršanos un ņemot vērā pašvaldību

finansiālās iespējas, tad šobrīd likumdevējs ir izraudzījies

objektīvi pamatotu minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi.

Turklāt metodē izmantots tāds apmērs - 20 procenti - no ienākumu

mediānas, pie kāda vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs

trūcīgām personām tiek sniegta sociālā palīdzība. Satversmes

tiesa Spriedumā likumdevēja izraudzīto metodi atzina par pamatotu

un tādu, kura ir vērsta cilvēka cieņas aizsargāšanu.

Ja tiek vērtēts pamatvajadzību un noteiktu atbalsta avotu, no

kuriem šīs pamatvajadzības apmierināt, konkrēts apmērs un

secināts, ka garantēto minimālo ienākumu pabalsts kopā ar citiem

sociālās drošības sistēmas pasākumiem nenodrošina iespēju radīt

iespēju veidot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi, tad tas nonāk

pretrunā secinājumam, ka likumdevēja izraudzītā metode ir

pamatota. Rezultātā arī likumdevējam var nebūt skaidrs, vai tam

ir jāpalielina zemākais minimālo ienākumu sliekšņa apmērs vai

jāparedz papildu atbalsta pasākumi.