2. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Interešu konflikta novēršanas likums pieņemts
2002. gada 25. aprīlī un stājies spēkā 2002. gada 10. maijā. Tas
ir vairākas reizes grozīts. Pieteikuma iesniegšanas brīdī
Interešu konflikta novēršanas likuma 7. panta trešā daļa
noteica:
"Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam un
Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts
kontroles padomes locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas
priekšsēdētājam un viņa vietniekam, Satversmes aizsardzības
biroja direktoram un viņa vietniekam, tiesībsargam un viņa
vietniekam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes
locekļiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
priekšsēdētājam un padomes locekļiem, Finanšu un kapitāla tirgus
komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekiem un padomes locekļiem,
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, pārvalžu direktoriem
un viņu vietniekiem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem
notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem, Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam un viņa
vietniekiem, centrālā aparāta nodaļu vadītājiem un viņu
vietniekiem, teritoriālo nodaļu vadītājiem un izmeklētājiem,
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta
priekšniekam un viņa vietniekam ir atļauts savienot valsts
amatpersonas amatu tikai ar:
1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas
apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta
noteikumiem un rīkojumiem, ja tas neapdraud valsts amatpersonas
vai institūcijas, kurā attiecīgā valsts amatpersona ir
nodarbināta, normatīvajos aktos noteikto patstāvību;
2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un
radošo darbu;
3) eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir
citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās
pārstāvniecība (misija), ja tas nerada interešu konfliktu un ir
saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas
rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi,
apstiprinājusi amatā vai kura minēta šā likuma 8.1
panta vienpadsmitajā daļā;
4) amatu attiecīgās profesijas vai nozares arodbiedrībā
vai biedrībā, izņemot šajā daļā minēto institūciju
vadītājus;
5) amatu biedrībā, ja tas nerada interešu konfliktu un
ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas
rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi,
apstiprinājusi amatā vai kura minēta šā likuma 8.1
panta vienpadsmitajā daļā, un ja likumā nav noteikts
citādi."
Pieteikuma iesniedzēja ir tiesnese. Viņas mātei ar
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu
noteikta pirmā invaliditātes grupa un izsniegts atzinums par
asistenta pakalpojuma nepieciešamību.
Ar Jelgavas novada pašvaldības sociālā dienesta lēmumu
Pieteikuma iesniedzējas mātei piešķirts asistenta pakalpojums, un
Pieteikuma iesniedzēja pēc tam, kad saņēmusi informāciju, ka
Jelgavas novada pašvaldības sociālais dienests nevar piedāvāt
personu, kas uzņemtos viņas mātes asistenta pienākumus, pati
noslēdza ar pašvaldību līgumu par asistenta pakalpojuma sniegšanu
savai mātei.
Pieteikuma iesniedzēja par noslēgto līgumu informēja
tiesas priekšsēdētāju un vērsās ar iesniegumu Korupcijas
novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk - Birojs), lai saņemtu
skaidrojumu par to, vai viņai ir tiesības sniegt asistenta
pakalpojumu savai mātei.
No Biroja skaidrojuma izrietēja, ka tiesneša kā valsts
amatpersonas amata savienošana ar asistenta pienākumu veikšanu
atbilstoši apstrīdētajai normai nav pieļaujama. Ņemot vērā Biroja
skaidrojumu, Pieteikuma iesniedzēja vērsās pašvaldības sociālajā
dienestā ar lūgumu pārtraukt noslēgto līgumu par asistenta
pakalpojuma sniegšanu.
Pieteikuma iesniedzēja iesniedza Satversmes tiesā
konstitucionālo sūdzību, jo, pēc viņas viedokļa, aizliegums
tiesnesim savienot savu amatu ar asistenta pakalpojuma sniegšanu
personai ar invaliditāti - savas ģimenes loceklim - ir pretrunā
ar Satversmes 91. panta pirmo teikumu un 110. panta pirmo
teikumu.