2. pants

Interešu konflikta novēršanas likums pieņemts

2002. gada 25. aprīlī un stājies spēkā 2002. gada 10. maijā. Tas

ir vairākas reizes grozīts. Pieteikuma iesniegšanas brīdī

Interešu konflikta novēršanas likuma 7. panta trešā daļa

noteica:

"Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam un

Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts

kontroles padomes locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētājam un viņa vietniekam, Satversmes aizsardzības

biroja direktoram un viņa vietniekam, tiesībsargam un viņa

vietniekam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes

locekļiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas

priekšsēdētājam un padomes locekļiem, Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekiem un padomes locekļiem,

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, pārvalžu direktoriem

un viņu vietniekiem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem

notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem, Korupcijas

novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam un viņa

vietniekiem, centrālā aparāta nodaļu vadītājiem un viņu

vietniekiem, teritoriālo nodaļu vadītājiem un izmeklētājiem,

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta

priekšniekam un viņa vietniekam ir atļauts savienot valsts

amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas

apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta

noteikumiem un rīkojumiem, ja tas neapdraud valsts amatpersonas

vai institūcijas, kurā attiecīgā valsts amatpersona ir

nodarbināta, normatīvajos aktos noteikto patstāvību;

2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un

radošo darbu;

3) eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir

citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās

pārstāvniecība (misija), ja tas nerada interešu konfliktu un ir

saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas

rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi,

apstiprinājusi amatā vai kura minēta šā likuma 8.1

panta vienpadsmitajā daļā;

4) amatu attiecīgās profesijas vai nozares arodbiedrībā

vai biedrībā, izņemot šajā daļā minēto institūciju

vadītājus;

5) amatu biedrībā, ja tas nerada interešu konfliktu un

ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas

rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi,

apstiprinājusi amatā vai kura minēta šā likuma 8.1

panta vienpadsmitajā daļā, un ja likumā nav noteikts

citādi."

Pieteikuma iesniedzēja ir tiesnese. Viņas mātei ar

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu

noteikta pirmā invaliditātes grupa un izsniegts atzinums par

asistenta pakalpojuma nepieciešamību.

Ar Jelgavas novada pašvaldības sociālā dienesta lēmumu

Pieteikuma iesniedzējas mātei piešķirts asistenta pakalpojums, un

Pieteikuma iesniedzēja pēc tam, kad saņēmusi informāciju, ka

Jelgavas novada pašvaldības sociālais dienests nevar piedāvāt

personu, kas uzņemtos viņas mātes asistenta pienākumus, pati

noslēdza ar pašvaldību līgumu par asistenta pakalpojuma sniegšanu

savai mātei.

Pieteikuma iesniedzēja par noslēgto līgumu informēja

tiesas priekšsēdētāju un vērsās ar iesniegumu Korupcijas

novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk - Birojs), lai saņemtu

skaidrojumu par to, vai viņai ir tiesības sniegt asistenta

pakalpojumu savai mātei.

No Biroja skaidrojuma izrietēja, ka tiesneša kā valsts

amatpersonas amata savienošana ar asistenta pienākumu veikšanu

atbilstoši apstrīdētajai normai nav pieļaujama. Ņemot vērā Biroja

skaidrojumu, Pieteikuma iesniedzēja vērsās pašvaldības sociālajā

dienestā ar lūgumu pārtraukt noslēgto līgumu par asistenta

pakalpojuma sniegšanu.

Pieteikuma iesniedzēja iesniedza Satversmes tiesā

konstitucionālo sūdzību, jo, pēc viņas viedokļa, aizliegums

tiesnesim savienot savu amatu ar asistenta pakalpojuma sniegšanu

personai ar invaliditāti - savas ģimenes loceklim - ir pretrunā

ar Satversmes 91. panta pirmo teikumu un 110. panta pirmo

teikumu.