3. pants

Sprieduma secinājumu daļā norādīts, ka, taisot

šo spriedumu, Satversmes tiesa par pamatu ņēma Satversmes tiesas

2015. gada 23. novembra spriedumā lietā Nr. 2015-10-01 (turpmāk -

spriedums lietā Nr. 2015-10-01) izspriesto attiecībā uz

apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam

teikumam. Tāpēc Spriedumā lietā Nr. 2015-22-01 apstrīdētās normas

atbilstība Satversmes 91. panta pirmajam teikumam ir vērtēta ļoti

lakoniski, strikti sekojot lietā Nr. 2015-10-01 izspriestajam.

Ņemot vērā konstitucionālās justīcijas specifiku, tas ir

pieļaujams, jo abās lietās bija apstrīdēta viena un tā pati norma

un tika vērtēta tās atbilstība tiem pašiem Satversmes

pantiem.

Sprieduma 14. punktā norādīts: "Pieteikuma

iesniedzējas sniegtais juridiskais pamatojums izskatāmajā lietā

ir identisks lietā Nr. 2015-10-01 sniegtajam pamatojumam. [..]

Satversmes tiesa savā praksē ir atzinusi, ka tās uzdevums nav

izvērtēt faktiskos apstākļus, kuri neietekmē apstrīdētās normas

satversmību (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 23.6. punktu). Kaut arī

spriedumā lietā Nr. 2015-10-01 apstrīdētā norma ir vērtēta

attiecībā uz ģimeni, kurā aug bērns ar invaliditāti, pamattiesību

ierobežojums izskatāmajā lietā radies, piemērojot Pieteikuma

iesniedzējai to pašu tiesību normu" (Satversmes tiesas

2016. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2015-22-01 14.

punkts).

Nepiekrītu, ka Satversmes tiesai, izspriežot lietu, kas

ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības, nav pienākuma rūpīgi

izvērtēt tieši šīs atsevišķās lietas faktiskos apstākļus.

Satversmes tiesas likuma 19.² panta pirmajā daļā ir skaidri

uzsvērta konstitucionālās sūdzības individuālā daba, proti:

"Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var

iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē

noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst

augstāka juridiska spēka tiesību normai." Ikvienā gadījumā,

kad Satversmes tiesā tiek saņemta konstitucionālā sūdzība,

visupirms rūpīgi tiek vērtēti konkrētā pieteikuma iesniedzēja

iespējamā pamattiesību aizskāruma faktiskie apstākļi.

Tāpēc uzskatu: tā kā lieta Nr.

2015-22-01 ir ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības,

Satversmes tiesai vajadzēja iedziļināties Pieteikuma iesniedzējas

iespējamā pamattiesību aizskāruma faktiskajos apstākļos un, ņemot

tos vērā, izspriest lietu individuāli.