Satversmes tiesas tiesnešu Alda Laviņa un Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2017-17-01 "Par 2017. gada 1. jūnija likuma "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" 1. panta un 2017. gada 22. jūnija likuma "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam"

noteic, ka Saeima iekšējās kārtības un darbības

1noteikšanai izstrādā sev kārtības rulli. Saeimas kārtības rullis

2pēc savas būtības ir iekšēji noteikumi (lai arī pieņemti ārēja

3normatīvā akta - likuma formā), kas var radīt tiesiskas sekas

4tikai Saeimai un tās locekļiem. Tas izriet no Satversmes

521. panta tieša teksta, ka kārtības rulli izstrādā sev

6iekšējās kārtības un darbības noteikšanai. Saeimas kārtības

7rullis ir parlamentārās autonomijas izpausme. Tajā noteic ne

8tikai Saeimas darba organizāciju un kārtību, bet arī pašpārvaldi

9un lietu izskatīšanu Saeimā, tostarp detalizētāk regulē

10likumdošanas procesu.

1112. Citiem konstitucionālajiem valsts varas orgāniem ir

12pienākums respektēt un atturēties no iejaukšanās cita

13konstitucionālā valsts varas orgāna darbības autonomijas

14izpausmēs, ciktāl tās atbilst Satversmei un vispārējiem tiesību

15principiem. Tāpat kā Saeima neiejaucas Satversmes tiesas kā

16konstitucionāla valsts varas orgāna iekšējās darbības autonomijas

17izpausmē, noteicot sev tiesas reglamenta noteikumus, tā arī

18Satversmes tiesa nedrīkst nodarboties ar pārlieki detalizētu

19Saeimas iekšējās darbības likumdošanas procesa organizēšanas

20pārbaudi. Pretēja rīcība noved pie tā, ko Satversmes tiesas un

21Saeimas 2017. gada nogalē organizētajā konferencē minēja

22Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs

23J. Vucāns, tas ir, ka komisijas sēdēs deputāti tiek aicināti

24izteikties plašāk un tiek pieaicinātas dažādas personas,

25sabiedrības pārstāvji, lai šie izteikumi vēlāk demonstrētu

26Satversmes tiesai, ka likumprojekts Saeimā ir ticis pienācīgi

27apspriests. Tātad arvien plašāka Satversmes tiesas iejaukšanās

28Saeimas darbības aspektos, kā arī komisiju darbības efektivitātes

29un uzklausīšanas plašuma izvērtēšana spriedumos noved pie tā, ka

30šādas apspriedes un sabiedrības līdzdalība Saeimas darbā kļūst

31par pašmērķi, un tas ved arvien attālāk no tāda likumdošanas

32procesa, pār kuru Saeimai ir autonomija Satversmes ietvaros.

3313. Parlamenta deputāts nav ierēdnis, likumdošana nav valsts

34pārvalde, un tiesību normu kontrole nedrīkst "iejūgt"

35likumdevēju tā, ka tas pazaudē savu parlamentārā darba īpašo

36nozīmi un raksturu. Zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašnieku

37pārstāvju iesaistīšana un to interešu pretrunas ir labi zināmas

38sabiedrībā, tādēļ pārmetumi par to nepietiekamu uzklausīšanu un

39aicinājumi pēc vēl plašākas to iesaistīšanas likumdošanas procesā

40patiesībā noniecina šo pašu personu vēlēšanu ceļā leģitimēto

41deputātu darbības nozīmi. Saeimas komisijas darbs tiek padarīts

42par pieaicināto ekspertu un ieinteresēto personu diskusiju lauku,

43bet komisijas sēžu atklātība reducē darbības atklātību līdz

44atkarībai no populisma.

4514. Vācijas Federālā Konstitucionālā tiesa ir vairākkārt

46uzsvērusi, ka parlamenta likumdošanas kārtības noteikumu

47neievērošana pati par sevi nepadara likumu par spēkā neesošu;

48šādam pārkāpumam jābūt būtiskam un acīmredzamam, tādam, kas

49pārkāpj konstitūcijas prasības (sk. Pieroth, Art. 40,

50Rn. 9, un Art. 76, Rn. 1a, grām. Jarass/Pieroth.

51Grundgesetz für die Bundesrepublik Deutschland. 10. Aufl.

52München: Beck, 2009, S. 694 un S. 833). To vairākos

53nolēmumos atzinusi arī Satversmes tiesa (sk. Satversmes

54tiesas 1998. gada 13. jūlija sprieduma lietā

55Nr. 03-04 3. punktu, sal. 2012. gada

563. februāra sprieduma lietā Nr. 2011-11-01

5717.4. punktu un 2017. gada 6. oktobra sprieduma

58lietā Nr. 2016-24-03 9. punktu). Šajā lietā tādi

59pārkāpumi nav konstatējami.

6015. Satversmes tiesa var vērtēt likumdošanas procesa atsevišķu

61dalībnieku izteikumus, lai noskaidrotu likumdevēja mērķi, tomēr

62tie nekad nebūs vienīgie izšķirošie argumenti likuma objektīvā

63mērķa noskaidrošanai. Kāda deputāta izteiktai tēzei likumprojekta

64apspriešanas laikā nav jāpiešķir izšķiroša nozīme. Jautājums, vai

65likums ir samērīgs, nav atkarīgs no likumdevēja subjektīvā

66uzskata vai no tā izvirzītajiem tiesību ierobežojuma pamatiem,

67bet gan no objektīvas, faktiskas tiesību normas nesamērības

68konkrētā faktiskā situācijā, kuru likumam ir jāregulē. Citiem

69vārdiem, likuma satversmības pārbaudes priekšmets ir likuma

70saturs un tā ietekme, nevis likumdevēja pietiekami un optimāli

71centieni likuma tapšanā (sal. Schlaich/Korioth. Das

72Bundesverfassungsgericht: Stellung, Verfahren, Entscheidungen.

7310. Aufl., München: Beck, 2015, S. 379, Rn. 543 un

74tajā minēto Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas

75judikatūru). Arī no Satversmes neizriet standarti tam, kādos

76gadījumos šādi likumdevēja centieni būtu uzskatāmi par

77pietiekamiem.

7816. Ja Satversmes tiesa tomēr attīsta likumdošanas procesa

79pienācīguma kontroli un sāk vērtēt, kuri likumdevēja centieni

80likuma tapšanā ir vai nav pietiekami, tad tiesai jāievēro

81konsekvence un jāvērtē arī tāda likuma, kurš pieņemts pirms

82ievērojama laika, atbilstība pienācīgai likumdošanai. Piemēram,

83ja tiesā tiktu izskatīta Civillikuma vai Latvijas Administratīvo

84pārkāpumu kodeksa normu atbilstība Satversmei, arī tad Satversmes

85tiesai būtu jāpiemēro tas pats likumdošanas procesa izvērtēšanas

86standarts un jāpārbauda, vai likums pienācīgi apspriests un

87ierobežojums rūpīgi izdiskutēts ar dažādām sabiedrības grupām.

88Saprotams, ka šis piemērs skaidri parāda, pie kādām tiesiskām

89sekām tiesību iekārtai šāda likumdošanas procesa pārbaude

90novedīs.

9117. Lietā nepamatota tiesiska nozīme piešķirta Saeimas

92Juridiskā biroja atšķirīgajam viedoklim. Pirmkārt, nedz no

93Satversmes, nedz vispārējiem tiesību principiem neizriet tāda

94Saeimas juridiskā dienesta loma likumdošanas procesā, ka tam būtu

95izšķiroša ietekme. Saeima pati savas autonomijas ietvaros ir

96izveidojusi juridisko dienestu (Juridisko biroju), kuram ar

97Saeimas kārtības ruļļa 95. panta pirmās daļas 7. punktu

98ir noteikusi kompetenci iesniegt priekšlikumus par grozījumiem

99likumprojektā, ja tie attiecas uz likumdošanas tehniku vai

100kodifikāciju. Tomēr deputātiem nav pienākuma šādiem

101priekšlikumiem sekot, un juridiskā dienesta atšķirīgs viedoklis

102nenozīmē likuma neatbilstību Satversmei. Otrkārt, Satversmes

103tiesai pašai ir pienākums objektīvi pārbaudīt, vai Saeimas

104juridiskā dienesta izteiktie argumenti pēc būtības ir pareizi.

105Izskatāmajā lietā uzskatām, ka šie argumenti bija jāvērtē,

106pārbaudot apstrīdēto normu ierobežojumu atbilstību Satversmei,

107nevis aprobežojoties ar to, ka šādu vērtējumu nav veikusi Saeima,

108kurai tas nebija jādara.

109III Tiesas secinājumu neatbilstība

110lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem

11118. Sprieduma 22.2. punktā Satversmes tiesa ir

112norādījusi, ka, lai pieņemtu taisnīgu piespiedu nomas maksas

113tiesisko regulējumu, likumdevējam ir jāizvērtē, kā iecerētā nomas

114maksa salīdzināma ar citām situācijām un vai tā ir pielāgota

115izmaiņām ekonomikā. Tiesa ir konstatējusi, ka likumdevējs,

116izstrādājot apstrīdētajās normās ietverto regulējumu kontekstā ar

117izmaiņām valsts ekonomikā, citstarp ņēmis vērā aktuālās

118refinansēšanas likmes. Spriedumā tiesa ir analizējusi to, vai,

119nosakot nomas maksas apmēru, ir pamatoti refinansēšanas likmes

120salīdzināt ar ieguldījumu zemes īpašumā. Atsaucoties uz

121pieaicināto personu J. Abāšina un Latvijas Bankas pārstāvja

122E. Kušnera sacīto tiesas sēdē, tiesa norādījusi, ka

123refinansēšanas likme ir ekonomikas regulēšanas instruments un

124tādēļ tās izmantošana piespiedu nomas maksas apmēra noteikšanā

125neesot pamatota.

12619. Tiesas secinājums, ka Saeima nav nodrošinājusi pienācīgu

127apspriešanu, analīzi un pamatojumu apstrīdētajās normās ietvertā

128pamattiesību ierobežojuma satversmībai, neatbilst lietā esošajiem

129pierādījumiem. Lietas materiālos ir rakstveida pierādījumi par

130to, ka likumdevējs, izstrādājot apstrīdētajās normās ietverto

131regulējumu, nav aprobežojies tikai ar refinansēšanas likmju

132izmantošanu, bet vērtējis arī citus faktus un apspriedis

133piespiedu nomas maksas jautājuma risināšanu.

13420. Lietā esošie rakstveida pierādījumi liecina, ka

135likumdevējs ir analizējis plašu informācijas apjomu.

13620.1. Lai risinātu jautājumu par zemes nomas maksas

137pārskatīšanu, Saeimas deputāts A. Elksniņš 2016. gada

13820. aprīlī iesniedza priekšlikumu noteikt nomas maksu trīs

139procentus gadā no zemes kadastrālās vērtības. Savukārt deputāts

140S. Dolgopolovs 2016. gada 21. aprīlī iesniedza

141priekšlikumu noteikt, ka gadījumā, ja puses nevar vienoties,

142nomas maksa nosakāma pieci procenti gadā no zemes kadastrālās

143vērtības. Pamatojot savu priekšlikumu, deputāts A. Elksniņš

144norādīja, ka kopš 2009. gada, kad tika pieņemts Satversmes

145tiesas spriedums lietā Nr. 2008-36-01, ekonomiskie apstākļi

146valstī ir būtiski mainījušies, kas esot pamats vai nu pašiem

147deputātiem vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu par nepamatoti

148augstās nomas maksas atcelšanu, vai arī Saeimai pārskatīt zemes

149piespiedu nomas maksas apmēru. Deputāta ieskatā, lai noteiktu

150taisnīgu nomas maksas apmēru, ir nepieciešams salīdzināt

151ieguldījumu zemes īpašumā ar citiem līdzīgiem ieguldījumiem.

152Salīdzināšanai tika sniegta informācija par to, kādas ir aktuālās

153depozīta procentu likmes kredītiestādēs: Latvijas Pasta bankā -

1541,3%; bankā Citadele - 0,35%; Swedbank - 0,12% gadā.

155Savukārt aizdevumu procenta likme Valsts kases izsniegtajiem

156aizdevumiem ir 1% [sk. Valsts pārvaldes un pašvaldības

157komisijas (turpmāk arī - Atbildīgās komisijas)

1582016. gada 25. maija sēdes audioierakstu no 30:45

159lietas materiālu 2. sēj.].

16020.2. Deputāts S. Dolgopolovs, pamatojot savu

161priekšlikumu, norādīja, ka pārejas periodā, tas ir, līdz

162normatīvā akta izstrādei, kas regulēs dalītā īpašuma izbeigšanas

163kārtību, ir nepieciešams noteikt nomas maksas apmēru 5% no zemes

164kadastrālās vērtības, jo esošais regulējums ir netaisnīgs.

165Atsaucoties uz Valsts zemes dienesta 2015. gada nekustamā

166īpašuma tirgus pārskatu "Dalītais īpašums un piespiedu noma

167daudzdzīvokļu mājās Latvijā", deputāts informēja, ka pat pie

168apstākļiem, kad ir atcelts nomnieka pienākums kompensēt zemes

169īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu, darījumu skaits

170par zemes pirkšanu zem daudzdzīvokļu mājām ir dubultojies (sk.

171Atbildīgās komisijas 2016. gada 25. maija sēdes

172audioierakstu no 38:55 lietas materiālu 2. sēj.).

17320.3. Pēc minēto priekšlikumu apspriešanas Atbildīgā komisija

174nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu, jo atzina, ka nomas maksas

175apmēra pārskatīšanas jautājums ir padziļināti jāizvērtē gan darba

176grupā, gan katrā Saeimas frakcijā, kā arī deputātiem ir

177jāuzklausa ieinteresēto personu un ekspertu viedokļi

178(sk. Atbildīgās komisijas 2016. gada 25. maija

179sēdes audioierakstu no 50:52 lietas materiālu

1802. sēj.).

18120.4. Deputātu S. Dolgopolova un A. Elksniņa

182priekšlikumu apspriešana turpinājās Valsts pārvaldes un

183pašvaldības komisijas Mājokļu jautājumu apakškomisijas

184(turpmāk arī - Apakškomisija) 2016. gada

18514. decembra sēdē, kurā bez Apakškomisijas deputātiem

186piedalījās Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ekonomikas

187ministrijas, Latvijas Bankas un Latvijas Pašvaldību savienības

188pārstāvji. Apakškomisijas sēdē tās priekšsēdētājs Jānis Tutins

189pauda savu viedokli par ekonomiskajiem apstākļiem laikā, kad

190Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2008-36-01,

191proti, kadastrālā vērtība esot bijusi tālu no tirgus vērtības,

192hipotekārā kredīta, kas izsniegts uz laiku līdz divdesmit gadiem,

193likme bija 4 līdz 5% gadā, Latvijas Bankas noteiktā

194refinansēšanas likme bija 6% apmērā. Minētie ekonomiskie apstākļi

195kopš 2009. gada esot būtiski mainījušies, un tie ir radījuši

196situāciju, kurā dzīvokļu īpašniekiem ir grūtības samaksāt augstās

197zemes nomas maksas, savukārt zemes īpašniekiem ir grūtības

198iekasēt zemes nomas maksu, tāpēc esot jārod samērīgs, abām

199personu grupām pieņemams risinājums (sk. Apakškomisijas

2002016. gada 14. decembra sēdes audioierakstu no 01:10

201lietas materiālu 2. sēj.).

20220.5. Apakškomisijas sēdē Latvijas Bankas pārstāvis

203G. Bērziņš norādīja, ka procentu likmes ir mainījušās ļoti

204plašā spektrā, proti, ir samazinājušās refinansēšanas likmes,

205naudas tirgus likmes, kredītlikmes, kā arī obligāciju likmes. Lai

206noteiktu piespiedu nomas maksas līmeni, ir iespējams izmantot

207ieguldījuma zemes īpašumā salīdzinājumu ar citiem alternatīviem

208ieguldījumiem. Ja zeme tiek uzskatīta par zema riska ieguldījumu,

209tad tuvākais alternatīvais ieguldījums būtu valdības ilgtermiņa

210obligācijas. Pirms ekonomiskās krīzes valdības ilgtermiņa

211obligāciju likmes bija robežās no 4 līdz 8 %, taču tagad desmit

212gadu obligāciju likme ir 1%, savukārt divdesmit gadu obligācijām

2131,5% (sk. Apakškomisijas 2016. gada 14. decembra

214sēdes audioierakstu no 11:30 lietas materiālu

2152. sēj.).

21620.6. Raisoties diskusijai par nomas maksas apmēra noteikšanu,

217Apakškomisijas priekšsēdētājs aicināja apzināt tās kompetentās

218iestādes, kā arī ekspertus, kuri varētu sniegt vērtīgu pienesumu

219samērīgas nomas maksas noteikšanai. Diskusijā Latvijas Bankas

220pārstāvis norādīja, ka nomas maksas apmēra noteikšanā ir

221iespējams vadīties no informācijas par to, kāds ir nomas maksas

222apmērs, ja zemi iznomā valsts vai pašvaldība. Apakškomisijas sēdē

223tika sniegta informācija, ka gadījumā, ja daudzdzīvokļu māja

224atrodas uz valstij vai pašvaldībai piederošās zemes, nomas maksa

225ir 1,5% no zemes kadastrālās vērtības (sk. Apakškomisijas

2262016. gada 14. decembra sēdes audioierakstu no 37:27

227lietas materiālu 2. sēj.).

22820.7. Nākamajā Apakškomisijas sēdē 2017. gada

2295. aprīlī papildus Apakškomisijas deputātiem piedalījās

230Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas

231Pašvaldību savienības, Valsts zemes dienesta, SIA "Rīgas

232namu pārvaldnieks", dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrības

233"Tauta pret zemes baroniem" pārstāvji, kā arī akciju

234sabiedrības "Pilsētas zemes dienests" pārstāvis

235zvērināts advokāts N. Šlitke. Uzklausījuši kompetento

236iestāžu pārstāvjus, kā arī ieinteresēto personu viedokļus,

237Apakškomisijas deputāti vienojās, ka Atbildīgās komisijas

238izskatīšanai virzāms priekšlikums, kas paredz pakāpenisku nomas

239maksas samazinājumu līdz 3% no zemes kadastrālās vērtības.

24021. Ja Satversmes tiesa koncentrējās uz pienācīga likumdošanas

241procesa analīzi aplūkojamā jautājumā, tad tiesai bija jāizvērtē

242iepriekšminētie pierādījumi. Tie pierāda, pirmkārt - Saeimas

243deputāti ir konstatējuši, ka ekonomiskie apstākļi valstī kopš

2442009. gada, kad tika pieņemts Satversmes tiesas spriedums

245lietā Nr. 2008-36-01, ir būtiski mainījušies. Otrkārt, lai

246noteiktu taisnīgu nomas maksu, kas atbilstu pašreizējiem

247ekonomiskajiem apstākļiem, deputāti ir izmantojuši salīdzināšanas

248metodi, proti, ir veikuši salīdzinājumu starp to, kāda ir

249kapitāla atdeve no ieguldījuma zemes īpašumā un citos

250alternatīvos ieguldījumos, tostarp ieguldījuma valdības

251ilgtermiņa obligācijās, kā arī depozīta noguldījumos. Tas nozīmē,

252ka deputāti ir analizējuši taisnīgas atlīdzības jautājumu un

253salīdzinājumam izmantojuši gan vispārējās ekonomiskās tendences,

254gan kapitāla atdeves tendences.

255IV Objektīvās izmeklēšanas principa

256pārkāpums

25722. Satversmes tiesa četrās tiesas sēdēs uzklausīja gan lietas

258dalībniekus, gan arī desmit pieaicinātās personas, kuras sniedza

259viedokļus par apstrīdēto normu atbilstību Satversmei. Piemēram,

260tiesas sēdē Latvijas Bankas pārstāvis E. Kušners norādīja,

261ka, izmantojot alternatīvo ieguldījumu iespēju metodi un

262salīdzinot ieguldījumu zemes īpašumā ar citiem līdzīgiem zema

263riska ieguldījumiem, vistuvākais salīdzināmais ieguldījums ir

264augsto investīciju reitinga valdību vērtspapīri. Skatoties šo

265vērtspapīru kuponu likmi, varot konstatēt, ka, piemēram, Vācijas

266valdības vērtspapīru ienesīgums pēc nodokļiem ir no 0,4 līdz

2671 procentam, bet Latvijas 30 gadu obligācijām -

2681,8 procenti. (sk. 2018. gada 13. marta tiesas

269sēdes stenogrammu lietas materiālu

2708. sēj. 35-36. lp.).

27123. Analizējot Latvijas Bankas pārstāvja viedokli, Satversmes

272tiesa spriedumā norādījusi, ka ar izvērtējumu, kura rezultāts ir

273līdzīgs apstrīdētajās normās noteiktajam regulējumam, bet kurš

274veikts pēc apstrīdēto normu pieņemšanas, nevar pamatot personām

275noteikto pamattiesību ierobežojumu. Šāds izvērtējums jāveic pašam

276likumdevējam pirms pamattiesību ierobežojuma noteikšanas.

27724. Šāds Satversmes tiesas uzskats neatbilst pašas Satversmes

278tiesas praksē paustajām atziņām par objektīvās izmeklēšanas

279principa nozīmi Satversmes tiesas procesā. Turklāt konkrētajā

280gadījumā tas ir pretrunā ar lietā esošajiem rakstveida

281pierādījumiem. Kā jau iepriekš norādīts, Apakškomisijas sēdē

282piedalījās Latvijas Bankas pārstāvis G. Bērziņš, kurš

283paskaidroja, ka tuvākais alternatīvais ieguldījums būtu valdības

284ilgtermiņa obligācijas. Tieši par ieguldījumu valdības ilgtermiņa

285vērtspapīros (valdības 30 gadu obligācijās) tiesas sēdē norādīja

286arī E. Kušners. Satversmes tiesa šādu apstākli atstāja bez

287ievērības.

28825. Pat ja pieaicinātā persona Satversmes tiesas procesā

289norāda tādus faktiskos apstākļus, kuri netika izvērtēti

290apstrīdētās normas izstrādes gaitā, bet kuriem ir nozīme lietas

291izspriešanā Satversmes tiesā, tiesa tos nedrīkst atstāt bez

292juridiska novērtējuma. Tas izriet no Satversmes tiesas

2932017. gada 24. novembra spriedumā lietā

294Nr. 2017-07-01 paustajām atziņām, proti: "Pēc tam, kad

295ir ierosināta lieta, Satversmes tiesa izmanto ne vien lietas

296dalībnieku - pieteikuma iesniedzēja un institūcijas, kas izdevusi

297apstrīdēto aktu, - iesniegtos argumentus un pierādījumus, bet

298šādus argumentus un pierādījumus meklē arī pati. Papildus tam, ka

299lietas dalībnieki sniedz argumentus un pierādījumus, Satversmes

300tiesa tos savāc arī pēc savas iniciatīvas, jo Satversmes tiesas

301procesa jēga un būtība ir cieši saistīta ar tiesas aktīvo lomu

302lietas izspriešanai juridiski nozīmīgo apstākļu noskaidrošanā un

303pierādījumu vākšanā." Tādējādi Satversmes tiesai pašai ir

304pienākums noskaidrot un konstatēt patiesos lietas faktiskos

305apstākļus, jo Satversmes tiesas procesā objektīvi tiek aizsargāta

306ar Satversmi nodibinātā tiesību iekārta un izskatāmās lietas

307iznākums pārsniedz atsevišķas personas individuālās

308intereses.

30926. Vairākas pieaicinātās personas tiesas sēdē norādīja, ka

310ekonomiskie apstākļi ir mainījušies un taisnīgas nomas maksas

311noteikšanā ir izmantojama alternatīvo ieguldījumu iespēju metode,

312salīdzinot ieguldījumu zemes īpašumā ar citiem līdzīgiem zema

313riska ieguldījumiem. Satversmes tiesa pēc būtības nevērtēja ne

314to, vai ekonomiskie apstākļi kopš 2009. gada, kad tika

315pieņemts Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2008-36-01,

316ir mainījušies, ne arī to, vai pašreizējo ekonomisko apstākļu

317kontekstā apstrīdētajā normā noteiktā nomas maksa ir samērīga un

318paredz taisnīgu atlīdzību par zemes izmantošanu. Tā vietā

319Satversmes tiesa nozīmi piešķīra tikai noteiktai, atlasītai daļai

320to faktu par likumprojekta apspriešanas gaitu Saeimā, kas

321pamatoja tiesas uzskatu par nepienācīgi veiktu likumdošanas

322procesu.

32327. Tādējādi Satversmes tiesai, vispusīgi izvērtējot lietas

324materiālos esošos pierādījumus, kā arī, sniedzot juridisku

325novērtējumu lietas izspriešanai būtiskiem apstākļiem, bija pamats

326atzīt, ka apstrīdētajās normās ietvertais piespiedu nomas maksas

327apmēra ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu

328likumu.

329V Apstrīdēto normu atbilstība Satversmes

330105. pantam

33128. Tiesa nepamatoti atturējās no apstrīdēto normu atbilstības

332pārbaudes Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam

333teikumam.

33429. Satversmes tiesai bija pamats atzīt, ka apstrīdētajās

335normās ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis

336- citu cilvēku (dzīvokļu īpašnieku) tiesību un arī sabiedrības

337labklājības aizsardzība. Attiecībā uz citu cilvēku tiesību

338aizsardzību to jau iepriekš ir atzinusi Satversmes tiesa

339(sk. Satversmes tiesas 2011. gada 27. janvāra

340sprieduma lietā Nr. 2010-22-01 12.3. punktu).

34130. Piespiedu nomas maksas apmēra ierobežojuma noteikšana ar

342likumu ir piemērota šā mērķa sasniegšanai. Dzīvokļu īpašnieku un

343zemes īpašnieku mantisko interešu pretruna nav atrisināma bez

344likumdevēja iejaukšanās, nosakot maksimālo zemes nomas apmēru. To

345jau iepriekš ir atzinusi Satversmes tiesa (sk. Satversmes

346tiesas 2009. gada 15. aprīļa sprieduma lietā

347Nr. 2008-36-01 14. punktu un Satversmes tiesas

3482011. gada 27. janvāra sprieduma lietā

349Nr. 2010-22-01 12.4.1. punktu).

35031. Piespiedu nomas maksas apmēra ierobežojuma noteikšana ar

351likumu būtu pieļaujama, ja nepastāvētu citi līdzekļi, kuri būtu

352tikpat iedarbīgi un kurus izvēloties pamattiesības tiktu

353ierobežotas mazāk. Vērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt

354arī citādi, saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet

355tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz

356tādā pašā kvalitātē. Mūsuprāt, nav saskatāms cits līdzeklis, ar

357kuru varētu panākt citu cilvēku (dzīvokļu īpašnieku) tiesību

358aizsardzību. Iepriekšējos Satversmes tiesas spriedumos nav

359sniegtas norādes par tādiem līdzekļiem, ar kuru piespiedu nomas

360attiecību jautājumā var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā

361kvalitātē. Satversmes tiesai tad būtu skaidri jānorāda uz

362alternatīviem līdzekļiem un jāsniedz pamatojums, kā tie var

363sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē.

364Ja par alternatīvu līdzekli uzskatītu Satversmes tiesas

3652011. gada 27. janvāra sprieduma lietā

366Nr. 2010-22-01 13.3. un 13.4. punktā minēto zemes

367kadastrālo vērtību pārskatīšanu, tad būtu jāievēro, ka, pirmkārt,

368zemes kadastrālo vērtību tuvina tirgus vērtībai. Ja tirgū zemes

369gabali, uz kuriem atrodas daudzdzīvokļu mājas, kurās dzīvokļa

370īpašumi pieder citām personām, tiek atsavināti par noteiktu cenu,

371tad tā pamatoti arī būtu izmantojama kadastrālās vērtības

372noteikšanai, tāpat kā visos citos gadījumos, kad zemei noteicama

373kadastrālā vērtība. Otrkārt, piespiedu nomas tiesiskās attiecības

374nav uzskatāmas par liettiesisku apgrūtinājumu zemes īpašniekam,

375kā dēļ tam būtu samazināta zemes gabala tirgus vērtība. Treškārt,

376ja reiz kadastrālā vērtība tiek aprēķināta pēc vienotiem

377principiem un arī vienoti izmantota tālāko tiesisko attiecību

378noteikšanā (piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa apmēra

379noteikšanā), nav pamatoti kādu sabiedrības grupu nostādīt

380labvēlīgākā situācijā pret tādu pašu sabiedrības grupu

381salīdzināmā situācijā. Un, ceturtkārt, zemes kadastrālo vērtību

382samazināšana ne tikai samazina dzīvokļa īpašnieka maksājamo nomas

383maksu (ko aprēķina procentuāli no zemes kadastrālās vērtības),

384bet arī zemes īpašnieka saņemtās atlīdzības apmēru. Tātad - cik

385garš, tik plats. Tāpat tas samazina pašvaldības prasījumus no

386nekustamā īpašuma nodokļa saistības un ietekmē pašvaldību

387budžetu. Tādēļ zemes kadastrālo vērtību pārskatīšanu nesaskatām

388par tādu alternatīvu līdzekli, kas tādā pat mērā sasniegtu

389leģitīmo mērķi.

39032. Visbeidzot, piespiedu nomas maksas apmēra ierobežojums 3

391procentu apmērā no kadastrālās vērtības pirmšķietami ir vērtējams

392kā atbilstošs tam labumam, ko iegūst sabiedrība, un tam, ko zemes

393īpašnieki sajūt kā ienākuma samazinājumu. Ienākums no nomas

394maksas ļauj zemes īpašniekam nokārtot nekustamā īpašuma nodokļa

395saistības un atstāj tā rīcībā ienākumu 1,5 procentu apmērā no

396zemes kadastrālās vērtības. Šāda ienākuma apmērs vēljoprojām ir

397taisnīga atlīdzība par zemes lietošanu. To atzina arī tiesas sēdē

398Latvijas Bankas pārstāvis. Netieši, to, ka piespiedu nomas maksas

399apmēra ierobežojums ir samērīgs, ir atzinusi arī Satversmes

400tiesa, nenoteicot atgriešanos pie iepriekš noteiktā nomas maksas

401apmēra ierobežojuma, bet pieļaujot, ka laikā līdz 2019. gada

4021. maijam ir spēkā tieši likumdevēja noteiktie nomas maksas

403ierobežojumi.

404Satversmes tiesas tiesnesis A.

405Laviņš

406Satversmes tiesas tiesnesis J.

407Neimanis

408Rīgā 2018. gada 25. aprīlī