6. pants

1Lai noteiktu, vai atšķirīgajai attieksmei, ko

2noteic apstrīdētā norma, ir objektīvs un saprātīgs pamats,

3jāpārbauda, vai tai ir leģitīms mērķis. Ja apstrīdētajā normā

4noteiktajai atšķirīgajai attieksmei nav leģitīma mērķa, nav

5nepieciešams izvērtēt tās atbilstību samērīguma principam

6(sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada

716. maija sprieduma lietā Nr. 2018-21-01

816. punktu).

9Nosakot atšķirīgu attieksmi pret salīdzināmām grupām,

10pienākums uzrādīt un pamatot šādas atšķirīgās attieksmes leģitīmo

11mērķi Satversmes tiesas procesā visupirms ir institūcijai, kas

12izdevusi aktu, kurā šī attieksme noteikta (sal. sk.,

13piemēram, Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija

14sprieduma lietā Nr. 2018-21-01 16.1. punktu).

15Saeima uzskata, ka ar apstrīdēto normu tiek stiprināta

16parlamentārās demokrātijas sistēma, vienlaikus nodrošinot valsts

17līdzekļu sabalansētu izlietojumu visas sabiedrības labklājības

18interesēs. Tādējādi ar apstrīdēto normu noteiktās atšķirīgās

19attieksmes leģitīmie mērķi esot demokrātiskas valsts iekārtas un

20sabiedrības labklājības aizsardzība (sk. Saeimas atbildes

21rakstu lietas materiālu 1. sēj. 67. lp.). Arī

22likumprojekta anotācijā norādīts, ka apstrīdētā norma ir vērsta

23uz nacionāla līmeņa partiju finansiālo atbalstu un stabilu

24politisko partiju sistēmas nostiprināšanu

25(sk. likumprojekta "Grozījumi Politisko organizāciju

26(partiju) finansēšanas likumā" (Nr. 1697/Lp9)

27sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju)).

28Savukārt Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka atšķirīgajai

29attieksmei nav leģitīma mērķa.

306.1. Kā jau tika norādīts šo atsevišķo domu

313.3. punktā, parlamentārā demokrātija plašākā nozīmē aptver

32ne vien nacionālā līmeņa, bet arī vietējo demokrātiju.

33Pašvaldības tiek dēvētas par demokrātijas šūpuli un vienlaikus

34arī par konkrētās valsts demokrātijas spoguli - jo vairāk

35attīstītas pašvaldības, jo lielāka demokrātija valstī

36(sk.: Pleps J., Pastars E., Plakane I. Konstitucionālās

37tiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2021, 107. lpp.).

38Demokrātiskās vērtības vislabāk var veicināt iedzīvotājam tuvāk

39esošās pašvaldību institūcijas (sk. Eiropas Padomes

40Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa 1994. gada

412. jūnija rekomendāciju 001(1994) par vietējo un

42reģionālo pašvaldību aktuālajiem jautājumiem, pieejama:

43coe.int). Proti, pilsoņi savas tiesības piedalīties valsts

44lietu pārvaldīšanā vistiešāk var realizēt vietējā līmenī, jo

45pašvaldības atrodas vistuvāk iedzīvotājiem un līdz ar to viņiem

46ir lielākas iespējas ietekmēt lēmumus, kas attiecas uz ikdienas

47dzīvi noteiktā teritorijā (sk. Eiropas vietējo

48pašvaldību hartas preambulu; sk. arī: Stafecka L. Mēs

49demokrātijā. Rīga: Sabiedrība par atklātību - Delna, 2010,

5030. lpp.). Pašvaldības iedzīvotāji ar savu dalību

51pašvaldības domes vēlēšanās nosaka to, kā tiks pārvaldīta viņu

52pilsētas vai novada dzīve

53(sk. Dr. Ph. Dauņa Auera viedokli

542022. gada 16. novembra tiesas sēdes stenogrammā lietas

55materiālu 5. sēj. 39. lp.).

56Sadarbība, kas veidojas starp iedzīvotājiem un vietējo

57pārvaldi, ir nozīmīgs posms pilsoniskās sabiedrības attīstības

58līmeņa celšanā, un būtiska loma tajā ir reģionāla līmeņa

59partijām. Reģionāla līmeņa partiju darbības mērķi ir saistīti ar

60sabiedrības interesi veicināt valsts attīstību vietējā līmenī,

61vairot attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju labklājību un stiprināt

62viņu pilsonisko aktivitāti. Arī ar savu darbību vietējā līmenī

63politiskās partijas piedalās sabiedrības politiskās gribas

64veidošanas procesos un īsteno Politisko partiju likuma

651. pantā noteikto mērķi nostiprināt demokrātisku un

66pilsonisku sabiedrību. Tātad politisko partiju aktivitāte vietējā

67līmenī ir vienlīdz nozīmīga valsts demokrātiskās iekārtas

68stiprināšanā.

69Pretēji Sprieduma 15.2. punktā secinātajam, vietējo

70demokrātiju nevar skatīt atrauti no nacionālā līmeņa

71demokrātijas. Demokrātiskā tiesiskā valstī centrālajai varai bez

72vietējo pašvaldību līdzdalības nav iespējams pilnvērtīgi

73pārvaldīt valsts teritoriju. Pamatojoties arī uz pašvaldības

74principu, tiek īstenota valsts pārvaldes funkciju

75decentralizācija, nododot atsevišķu funkciju īstenošanu

76demokrātiski leģitimētām vietējām pašvaldībām

77(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra

78lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306

7916. punktu). Proti, pašvaldību institucionāla

80pastāvēšana ir daļa no Latvijas Republikas kā demokrātiskas

81tiesiskas valsts uzbūves principiem. Savukārt funkcionāli

82pašvaldība ir teritoriāla pašpārvalde, proti, tā pilda savas

83funkcijas noteiktā teritorijā (sk. Satversmes tiesas

842021. gada 12. marta sprieduma lietā

85Nr. 2020-37-0106 21.1. punktu). Tādējādi arī

86pašvaldības veido Latvijas valsti un valsts kopējās intereses nav

87skatāmas atrauti no pašvaldības interesēm.

88Līdz ar to demokrātijas stiprināšana vietējā līmenī atbilst ne

89tikai attiecīgās pašvaldības, bet arī visas sabiedrības kopējām

90interesēm. Arī pati Satversmes tiesa iepriekš atzinusi, ka

91pašvaldību darbība ir vērsta arī uz visas sabiedrības kopējo

92interešu īstenošanu (sk. Satversmes tiesas

932021. gada 12. marta sprieduma lietā

94Nr. 2020-37-0106 28. punktu).

956.2. Galvenais politiskās līdzdalības instruments

96demokrātiskā sabiedrībā ir vēlēšanas. Vietējā demokrātijā tās ir

97pašvaldības domes vēlēšanas. Latvijas tiesību sistēmā vienīgā

98iespēja kandidēt pašvaldības domes vēlēšanās ir politiskās

99partijas dibināšana un pašvaldības domes deputātu kandidātu

100saraksta iesniegšana (sk. Pašvaldības domes vēlēšanu

101likuma 15. pantu). Pašvaldības domes vēlēšanās nevar

102piedalīties privātpersona vai vēlētāju apvienība. Vairākas

103pieaicinātās personas tiesas sēdē norādīja, ka salīdzinājumā ar

104citām valstīm šāda sistēma ir netipiska

105(sk. Mg. iur. Ivetas Kažokas un

106Dr. Ph. Dauņa Auera viedokli 2022. gada

10716. novembra tiesas sēdes stenogrammā lietas materiālu

1084. sēj. 123. lp. un

1095. sēj. 26. lp.). Turklāt

110Mg. iur. Iveta Kažoka norādīja, ka

111politiskās partijas dibināšana un uzturēšana ir dārgs process

112(sk. 2022. gada 16. novembra tiesas sēdes

113stenogrammu lietas materiālu

1144. sēj. 123. lp.).

115Tā kā politiskās partijas dibināšana ir izvirzīta kā obligāta

116prasība dalībai pašvaldības domes vēlēšanās, tad dalība gan šajās

117vēlēšanās, gan arī Saeimas vēlēšanās ir saistīta ir līdzvērtīgiem

118izdevumiem un riskiem. Politiskās partijas darbības nodrošināšana

119un uzturēšana ir saistīta ar dažādiem ikdienas izdevumiem,

120tostarp tādiem, kas nepieciešami biroja uzturēšanai, darbinieku

121algošanai, komunikācijai ar vēlētājiem. Tāpat finansējums

122nepieciešams arī priekšvēlēšanu kampaņai un aģitācijai, kā arī

123citiem ar politiskās partijas publiskās darbības nodrošināšanu

124saistītiem izdevumiem. Šādi izdevumi rodas visām politiskajām

125partijām, kuras piedalās demokrātiskajos procesos

126(sal. sk. Dr. Ph. Dauņa Auera

127viedokli 2022. gada 16. novembra tiesas sēdes

128stenogrammā lietas materiālu

1295. sēj. 40. lp.).

130Tāpat nacionāla un reģionāla līmeņa partijas saskaras ar

131līdzvērtīgiem riskiem, kas saistīti ar to finansēšanu, kā jau

132tika norādīts šo atsevišķo domu 3.2. punktā. Eiropas Padomes

133komisija "Demokrātija caur tiesībām" (Venēcijas

134komisija) ir secinājusi, ka politisko partiju finansēšanas

135tiesiskais regulējums ir būtisks, lai garantētu politisko partiju

136neatkarību no nevēlamas privātā finansējuma devēju un valsts

137ietekmes, kā arī nodrošinātu politiskajām partijām vienlīdzīgas

138iespējas konkurēt un panāktu politisko partiju finansējuma

139caurskatāmību (sk. Eiropas Padomes komisijas "Demokrātija

140caur tiesībām" (Venēcijas komisija) 2020. gada

14114. decembra Vadlīniju par politisko partiju tiesisko

142regulējumu, CDL-AD(2010)024, 204. punktu, pieejamas:

143venice.coe.int). Atklātam un caurskatāmam politisko partiju

144finansējumam ir izšķiroša nozīme cīņā pret korupciju, kā arī

145pilsoņu uzticības iegūšanā un saglabāšanā

146(sk.: International Institute for Democracy and Electoral

147Assistance. Funding of Political Parties and Election Campaigns.

148A Handbook on Political Finance. Strömsborg: International

149Institute for Democracy and Electoral Assistance, 2014,

150p. 2). Turklāt, kā norāda

151Dr. Ph. Daunis Auers, korupcijas riski vietējā

152līmenī var būt pat lielāki (sk. 2022. gada

15316. novembra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu

1545. sēj. 39.-40. lp.).

155Šo risku novēršana, piešķirot politiskajām partijām valsts

156budžeta finansējumu, ir visas sabiedrības interesēs. Politisko

157partiju finansēšanas atklātums vietējā līmenī ir tikpat būtisks

158kā citos līmeņos (sk. Eiropas Padomes Vietējo un

159reģionālo pašvaldību kongresa 2000. gada 25. maija

160rezolūciju 105(2000) par politisko partiju finansiālo

161atklātību un to demokrātisko darbību reģionālā līmenī, pieejama:

162coe.int). Proti, visas sabiedrības interesēs ir tas, ka gan

163Saeimā, gan pašvaldībās ir pārstāvētas tādas politiskās partijas,

164kurām ir atbilstoša kapacitāte, lai tiktu pieņemti kvalitatīvi,

165sabiedrības un valsts interesēm, kā arī ilgtspējas principam

166atbilstoši lēmumi. No demokrātijas attīstības un stiprināšanas

167viedokļa būtiski ir tas, lai arī pašvaldību domēs tiktu pieņemti

168tādi lēmumi, kas nav atkarīgi no privāta ziedojuma devēja

169interesēm.

1706.3. Lai gan visas politiskās partijas, kas

171piedalās pašvaldību vēlēšanās, atrodas vienādā situācijā,

172apstrīdētā norma tām paredz dažādas iespējas. Politiskās partijas

173dibināšana ir obligāts priekšnoteikums dalībai pašvaldības domes

174vēlēšanās, tomēr partija, kura savu darbību vērš visupirms uz

175vienas pašvaldības iedzīvotājiem, tātad stiprina pilsonisko

176sabiedrību un demokrātiju vietējā līmenī, nesaņem valsts budžeta

177finansējumu un ir ierobežota konkurencē ar tādām politiskajām

178partijām, kuras valsts finansējumu saņem. Tas nozīmē, ka

179personām, kas vēlas kandidēt pašvaldības domes vēlēšanās, ir ne

180vien jāizpilda noteikumi attiecībā uz politiskās partijas

181dibināšanu un darbību, bet arī tie jāīsteno bez valsts budžeta

182finansējuma.

183Mēs piekrītam, ka likumdevējs var pieņemt tādu tiesisko

184regulējumu, kas stiprina nacionāla līmeņa partijas un esošā

185valsts budžeta ietvaros paredz atšķirīga apmēra finansējumu

186nacionāla un reģionāla līmeņa partijām, tostarp nodrošinot

187sabalansētu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu sabiedrības

188labklājības interesēs. Tomēr šobrīd saskaņā ar apstrīdēto normu

189valsts budžeta finansējums tiek sadalīts tādējādi, ka reģionāla

190līmeņa partijām tā saņemšana ir pilnībā liegta. Tas nozīmē, ka

191attiecībā uz šīm partijām netiek novērsti no privāta finansējuma

192izrietošie riski - atkarība no finansējuma devēja, korupcijas

193riski, nevienlīdzīgi konkurences apstākļi ar tām politiskajām

194partijām, kuras saņem valsts budžeta finansējumu. Tādējādi

195apstrīdētā norma, iespējams, stiprina nacionāla līmeņa partijas,

196taču reģionāla līmeņa partijas, kas arī ir daļa no parlamentārās

197demokrātijas, tā vājina. Proti, apstrīdētā norma liek šķēršļus

198politiskajam plurālismam, ierobežo reģionāla līmeņa partiju

199darbību un mazina vietējo iedzīvotāju iesaisti vietējās

200demokrātijas īstenošanā. Tādēļ uzskatām, ka apstrīdētajā normā

201noteiktajai atšķirīgajai attieksmei nav leģitīma mērķa.

202Līdz ar to apstrīdētā norma

203neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

204Satversmes tiesas tiesneši

205A.

206Kučs

207A.

208Rodiņa

209Rīgā 2022. gada 23. decembrī