VairogsSatversmes tiesas tiesnešu Gunāra Kusiņa, Sanitas Osipovas un Inetas Ziemeles atsevišķās domas lietā Nr.2014-31-01 "Par Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunkta (2012.gada 29.novembra redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 92. un 105.pantam"
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis likums nosaka kārtību par tēmu: Satversmes tiesas tiesnešu Gunāra Kusiņa, Sanitas Osipovas un Inetas Ziemeles atsevišķās domas lietā Nr.2014-31-01 "Par Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunkta (2012.gada 29.novembra redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 92. un 105.pantam". Satura rādītājā zemāk atver konkrēto vietu, kas atbilst tavai situācijai.
Satversmes tiesas tiesnešu Gunāra Kusiņa, Sanitas Osipovas un Inetas Ziemeles atsevišķās domas lietā Nr.2014-31-01 "Par Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunkta (2012.gada 29.novembra redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 92. un 105.pantam" — viss teksts
, pieļauj tikai tādu likumdevēja iejaukšanos tiesas
1spriešanas procesā, kurai pamatā ir acīmredzama un fundamentāla
2sabiedrības vajadzība. ECT ir prasījusi, lai minētā sabiedrības
3vajadzība tiktu pamatota, un to kā reāli pastāvošu atzinusi tikai
4dažās lietās (sk. National & Provincial Building
5Society, Leeds Permanent Building Society and Yorkshire Building
6Society v. the United Kingdom, 23 October 1997, Reports 1997-VII;
7Zielinski and Pradal and Gonzalez and Others v. France [GC], nos.
824846/94 and 34165/96 to 34173/96, § 57, ECHR 1999-VI).
9Līdz ar to no Satversmes
101. panta un 92. panta pirmā teikuma izriet likumdevēja
11pienākums arī procesuālo tiesību normu pieņemšanas gadījumā
12izvērtēt to ietekmi uz jau iesāktajām tiesiskajām attiecībām un
13veidot atbilstošu risinājumu, kas ir pamatots ar būtiskām
14sabiedrības vajadzībām.
155. Sprieduma 18. punktā, vērtējot personas tiesību
16ierobežojumu un sabiedrības ieguvumu jeb apsverot samērīgumu
17Satversmes 1. panta kontekstā, nav ņemts vērā Satversmes
18tiesas judikatūrā nostiprinātais kritērijs, ka tikai sabiedrībai
19nozīmīgu interešu aizskāruma tūlītējai novēršanai būtu dodama
20prioritāte salīdzinājumā ar tiesiskās paļāvības principu
21(sk. Satversmes tiesas 2010. gada 15. marta
22sprieduma lietā Nr. 2009-44-01 19. punktu).
23Šis kritērijs ir izmantots pat "krīzes laika"
24spriedumos, vērtējot personas tiesību ierobežojuma samērīgumu ar
25sabiedrībai nozīmīgām interesēm straujas ekonomiskās lejupslīdes
26apstākļos. Līdz ar to Satversmes tiesa ir skaidri noteikusi, kas
27uzskatāms par sabiedrībai nozīmīgu interešu aizskārumu, un kā tas
28būtu samērojams ar personas paļāvību uz tiesisko stabilitāti. Šo
29samērīguma svēršanas kritēriju raksturo arī cita atziņa:
30"Sabiedrībai nozīmīgu interešu pārkāpuma novēršanai būtu
31dodama prioritāte salīdzinājumā ar tiesiskās stabilitātes
32principu" (sk. Satversmes tiesas 2004. gada
339. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05
342. punktu). Ne no lietas materiāliem, ne
35Sprieduma teksta neizriet, ka apstrīdētās normas tūlītējais spēks
36bez pārejas noteikumiem būtu pamatots ar sabiedrībai nozīmīgu
37interešu aizskārumu vai pārkāpuma tūlītēju novēršanu.
38Mēs nepiekrītam, ka konkrētajā
39gadījumā tik krasa iejaukšanās tiesiskajās attiecībās ir
40attaisnojama.
416. No Sprieduma saprotams, ka likumdevējs par pārejas
42mehānismu uzskata Civilprocesa likuma 44. panta 4. un
435. daļu. Pēc mūsu ieskata, šīs normas adresāts un
44piemērotājs Civilprocesa likuma 44. panta ceturto un piekto
45daļu to redakcijas un novietojuma dēļ nevar uztvert kā pārejas
46noteikumus.
47Likumdevējs bauda plašu rīcības brīvību pārejas noteikumu
48formulēšanā, taču atbilstoši ilgstoši lietotajai juridiskajai
49tehnikai noteikumi, kas piemērojami periodā līdz pilnīgai pārejai
50uz jauno regulējumu, tiek nošķirti no tiesību normām, kurām ir
51cits nolūks, un koncentrēti šim mērķim īpaši paredzētajā
52normatīvā akta iedalījuma vienībā - pārejas noteikumos. Arī
532012. gada 29. novembra likums "Grozījumi
54Civilprocesa likumā" paredzēja Civilprocesa likuma
55papildināšanu ar jauniem pārejas noteikumiem, taču neviens no
56tiem neattiecās uz apstrīdēto normu.
57Likumdevējs ir tiesīgs izvēlēties arī citādu, nevis parasto
58juridisko tehniku, taču tad nepieciešams, lai normas adresātam un
59piemērotājam būtu saprotams, ka šāda risinājuma mērķis ir
60saudzējoša pāreja. Šajā gadījumā Civilprocesa likuma
6144. panta ceturtā un piektā daļa nedod skaidru un
62nepārprotamu norādi uz to, ka tā ir iecerēta kā pārejas noteikumi
63vai citāda saudzējoša pāreja.
64Norādīto argumentu dēļ mēs uzskatām,
65ka apstrīdētā norma, kas pieņemta bez šajā situācijā
66nepieciešamās saudzējošās pārejas, neatbilst Satversmes
671. pantam un līdz ar to arī 92. pantam, jo nepamatoti
68aizskar personas paļāvību uz tiesisko stabilitāti.
69Gunārs
70Kusiņš
71Sanita
72Osipova
73Ineta
74Ziemele
75Rīgā 2015.gada 13.maijā