6. pants

Satversmes tiesa secinājusi, ka apstrīdētā norma

radīta ar nolūku aizsargāt tiesnesi un tiesu varu no nepamatotām

apsūdzībām, īpaši pirms visu disciplinārlietas apstākļu

izvērtēšanas un galīgā lēmuma pieņemšanas, tādējādi gādājot par

tiesneša neatkarības aizsardzību un tiesu varas autoritātes

saglabāšanu (sk. Sprieduma 16.1. punktu).

Tiesnešu disciplinārās atbildības likums neuzliek amatpersonām

un institūcijām, kas ir tiesīgas ierosināt disciplinārlietu pret

tiesnesi, pienākumu ierosināt disciplinārlietu, pamatojoties uz

apstākļiem, kas tikai pirmšķietami varētu liecināt par iespējamu

tiesneša pārkāpumu. Saskaņā ar šā likuma 3. panta otro daļu pirms

tam, kad tiek pieņemts lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu,

ir jānotiek iepriekšējai pārbaudei, kas ietver tiesneša

rakstveida paskaidrojumu pieprasīšanu un saņemto materiālu

vispusīgu izvērtēšanu. Tādējādi likumā ir ietverts līdzeklis, kas

dod iespēju atteikt tādas disciplinārlietas ierosināšanu, kuras

pamatā varētu būt absolūti nepārbaudīti apstākļi. Turklāt ar

tiesiskas valsts izpratni nebūtu savienojams uzskats, ka

disciplinārlietas pret tiesnešiem tiek ierosinātas nepamatoti,

piemēram, politisku vai kādu citu iemeslu dēļ.

Disciplinārlietu izskatīšana ir uzticēta koleģiālām

institūcijām, kuru sastāvā ir augsti kvalificēti tiesneši, -

Disciplinārkolēģijai un Disciplinārtiesai. Saskaņā ar Tiesnešu

disciplinārās atbildības likuma 2. panta otro daļu

Disciplinārkolēģijas sastāvā ir vienpadsmit tiesneši: Augstākās

tiesas departamenta priekšsēdētājs, četri Augstākās tiesas

tiesneši, divi apgabaltiesu priekšsēdētāji, divi rajonu (pilsētu)

tiesu priekšsēdētāji un divi zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki.

Savukārt atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma

2.1 panta otrajai daļai Disciplinārtiesas sastāvā ir

seši Augstākās tiesas tiesneši - pa diviem no Civillietu

departamenta, Krimināllietu departamenta un Administratīvo lietu

departamenta. Turklāt saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās

atbildības likuma 5. panta pirmo daļu jau pēc disciplinārlietas

ierosināšanas, bet līdz tās izskatīšanas sākumam

Disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs var uzdot vienam no kolēģijas

locekļiem papildus pārbaudīt, vai ir pamats saukt tiesnesi pie

disciplinārās atbildības, ja nepieciešams, pieprasot papildu

dokumentus un materiālus. Tātad pēc disciplinārlietas

ierosināšanas, bet pirms tās izskatīšanas Disciplinārkolēģijā ir

iespēja papildus pārbaudīt lēmuma par disciplinārlietas

ierosināšanu pamatotību. Saprātīgām šaubām par to, vai

disciplinārlieta pret tiesnesi ir ierosināta pamatoti, parasti

jābūt novērstām, vēlākais, Disciplinārkolēģijas lēmuma

pieņemšanas brīdī.

Tādējādi tiesnešu un tiesu varas

aizsardzība no nepamatotām apsūdzībām saistībā ar tiesnešu

disciplinārlietām jau ir nodrošināta ar vairākiem Tiesnešu

disciplinārās atbildības likumā ietvertiem līdzekļiem un šajā

likumā noteikto disciplinārlietu ierosināšanas un izskatīšanas

kārtību kopumā.