3. pants

No lietas materiāliem izriet, ka 2013. gada 14.

jūnijā Pieteikuma iesniedzēja savā īpašumā, kas ir arī viņas

dzīvesvieta, svinējusi ģimenes svētkus. Pie dzīvojamās ēkas

nebijis novietots Latvijas valsts karogs (turpmāk arī - valsts

karogs) sēru noformējumā, jo tas traucējis svinēt svētkus. Par šo

pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, un

Pieteikuma iesniedzēja sodīta ar brīdinājumu, pamatojoties uz

LAPK 32. pantu un 201.43 panta pirmo daļu.

3.1. Sprieduma 10. punktā izklāstīti galvenokārt

Pieteikuma iesniedzējas argumenti attiecībā uz viņas pamattiesību

aizskārumu, taču tiesa nav pietiekami detalizēti izvērtējusi šā

iespējamā aizskāruma apjomu. Tāpēc nevaram piekrist Sprieduma

10.2. punktā norādītajam par lietas izskatīšanas robežām.

Konstitucionālās sūdzības izskatīšana un izlemšana atšķirībā

no abstraktās tiesību normu kontroles nav tāds līdzeklis, kas

kalpotu tikai tiesību sistēmas sakārtošanai. Tā visupirms ir

līdzeklis, kas kalpo konkrētās konstitucionālās sūdzības

iesniedzēja pamattiesību aizsardzībai. Tāpēc Satversmes tiesai ir

individuāli jāizvērtē apstrīdēto ierobežojumu proporcionalitāte

attiecībā uz konstitucionālās sūdzības iesniedzēju (sk.

Satversmes tiesas 2006. gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr.

2005-13-0106 20.02. punktu).

Satversmes tiesa pienākumu novietot valsts karogu pie

fiziskajām personām piederošām dzīvojamām ēkām vērtējusi

attiecībā uz visām desmit dienām, kas norādītas apstrīdētajās

Valsts karoga likuma normās. Taču Pieteikuma iesniedzējai

apstrīdētās normas tika piemērotas tikai attiecībā uz konkrētu

datumu - 14. jūniju.

Sprieduma 10.2. punktā tiesa norāda uz to, ka apstrīdētās

Valsts karoga likuma normas tiks vērtētas kopsakarā ar apstrīdēto

LAPK normu, lai gan Pieteikuma iesniedzējai piemērota tikai LAPK

201.43 panta pirmā daļa. Taču Spriedumā nav pamatots,

kāpēc Satversmes tiesa izvērtē arī tādas Valsts karoga likuma un

LAPK normas, kuras Pieteikuma iesniedzējai nav piemērotas. Tāpat

Satversmes tiesa nav nošķīrusi datumus, kuros valsts karogs pie

ēkām novietojams sakarā ar svētkiem, no datumiem, kuros pie ēkām

novietojams valsts karogs sēru noformējumā.

3.2. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma

19.2 panta pirmo daļu konstitucionālo sūdzību

Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka

tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas

neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Savukārt

Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkts

kopsakarā ar 19.2 panta sestās daļas 1. punktu prasa

pieteikumā juridiski pamatot apstrīdēto normu neatbilstību

augstāka juridiska spēka tiesību normai. Turklāt pieteikumā

jāpamato, ka tieši šī neatbilstība izraisa pieteikuma

iesniedzējam Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu.

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka jēdziens

"aizskar" likumā ietverts ar mērķi norobežot

konstitucionālo sūdzību no sūdzības vispārības labā. Tas prasa,

lai pastāvētu pamatota iespējamība, ka apstrīdētā norma aizskar

pieteikuma iesniedzēju (sk. Satversmes tiesas 2002.

gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu

daļas 2.4. punktu). Personas pamattiesību aizskārums

Satversmes tiesas likuma izpratnē ir saprotams tādējādi, ka

apstrīdētā norma rada nelabvēlīgas sekas tieši pieteikuma

iesniedzējam (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 11. novembra

lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2002-07-01 3.

punktu). Tas nozīmē, ka konstitucionālo sūdzību var iesniegt

gadījumos, kad, pirmkārt, pamattiesību aizskārums ir tiešs,

konkrēts, apstrīdētā norma aizskar pieteikuma iesniedzēju pašu

un, otrkārt, aizskar pieteikuma iesniegšanas brīdī, proti, tad,

kad pamattiesību aizskārums jau pastāv (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2010. gada 18. februāra sprieduma lietā Nr.

2009-74-01 12. punktu un 2002. gada 11. novembra lēmumu par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2002-07-01).

Konstitucionālās sūdzības gadījumā ir svarīgi noskaidrot, vai

tiešām ir aizskartas pieteikuma iesniedzējam Satversmē noteiktās

pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 15.

aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-36-01 9. punktu). Tiesa

lietas izskatīšanas gaitā pārbauda aizskāruma esamību, ņemot vērā

lietā apkopotos materiālus un viedokļus (sk. Satversmes tiesas

2012. gada 8. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

Nr. 2012-04-03 18. punktu). Par pašu aizskārumu var liecināt

tiesību normas piemērošanas akts, kas rada personai nelabvēlīgas

sekas (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 10. maija sprieduma

lietā Nr. 2012-16-01 21.1. punktu).

3.3. No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikuma

iesniedzējai ir piemērota vienīgi Valsts karoga likuma 7. panta

otrā daļa un LAPK 201.43 panta pirmā daļa.

Administratīvais sods - brīdinājums - Pieteikuma iesniedzējai

piemērots par to, ka pie viņai piederošās dzīvojamās ēkas nebija

novietots valsts karogs sēru noformējumā 2013. gada 14. jūnijā

(sk. lietas materiālu 22. lpp.). Pieteikumā nav sniegts

juridiskais pamatojums tam, ka Valsts karoga likuma 7. panta

pirmā daļa būtu Pieteikuma iesniedzējai radījusi nelabvēlīgas

sekas un tādējādi aizskartu viņas pamattiesības. Satversmes

tiesas praksē atzīts, ka persona ir tiesīga vērsties Satversmes

tiesā tikai tādā gadījumā, kad pastāv tieša saikne starp šīs

personas pamattiesību ierobežojumu un pieteikumā apstrīdēto

tiesību normu (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. februāra

sprieduma lietā Nr. 2009-74-01 12. punktu).

No pieteikuma un lietas materiāliem gūstams apstiprinājums

vienīgi tam, ka pastāv saikne starp Pieteikuma iesniedzējas

pamattiesību aizskārumu un Valsts karoga likuma 7. panta otrajā

daļā noteikto pienākumu pie dzīvojamām ēkām novietot valsts

karogu sēru noformējumā 14. jūnijā. Attiecībā uz pārējām

apstrīdētajām Valsts karoga likuma normām, kā arī LAPK

201.43 panta otro daļu nevar konstatēt to, ka

Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības būtu aizskartas. Satversmes

tiesai, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 3. punktu, tiesvedība lietā bija jāizbeidz daļā par tām

apstrīdētajām Valsts karoga likuma un LAPK normām, kuras

neaizskāra Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības.

Līdz ar to Satversmes tiesai

apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 100. panta pirmajam

teikumam vajadzēja vērtēt tiktāl, ciktāl tās attiecas uz fizisko

personu pienākumu novietot valsts karogu sēru noformējumā pie tām

piederošajām dzīvojamām ēkām 14. jūnijā, bet attiecībā uz pārējām

apstrīdētajām Valsts karoga likuma un LAPK normām tiesvedība bija

jāizbeidz.