Satversmes tiesas tiesnešu Kaspara Baloža un Kristīnes Krūmas atsevišķās domas lietā Nr. 2015-01-01 "Par Latvijas valsts karoga likuma 7. panta pirmās un otrās daļas un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam"

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Mēs uzskatām, ka Satversmes tiesa, izvērtējot

apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 100. panta pirmajā teikumā

nostiprinātajām ikviena tiesībām uz vārda brīvību, nav pietiekami

pārliecinoši atklājusi un raksturojusi pamattiesību ierobežojuma

leģitīmo mērķi. Satversmes tiesas izmantotā argumentācija

attiecībā uz leģitīmo mērķi ietver galvenokārt apsvērumus par to,

kādiem tiesībpolitiskiem mērķiem kalpo Latvijas valsts karoga

lietošanas normatīvais regulējums.

Sprieduma 15.1. punkta noslēgumā tiesa kā ierobežojuma mērķus

papildus demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzībai norādījusi

"sabiedrības labklājības celšanu" un valsts drošību,

abus pēdējos mērķus kopā nosaucot par "apkopojošu

mērķi". Valsts drošība kā ierobežojuma mērķis Spriedumā

minēta, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas 10. pantu. Tomēr apgalvojums par

sabiedrības labklājības celšanu un valsts drošību kā ierobežojuma

leģitīmajiem mērķiem Sprieduma turpinājumā saturiski netiek

atklāts. Satversmes tiesa nav arī argumentējusi to, kā abi

minētie mērķi būtu saistāmi ar Satversmes 116. pantā minētajām

konstitucionālajām vērtībām, kuru labad pamattiesības var tikt

ierobežotas.

Sprieduma 15.2. punktā ietvertajā argumentācijā Satversmes

tiesa būtībā paudusi apsvērumus par Latvijas valsts karoga

lietošanas normatīvā regulējuma mērķiem un valsts karoga

simbolisko nozīmi, nevis sniegusi pamatojumu šā punkta noslēguma

secinājumam par demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzību kā

pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi.

Likuma kopējais mērķis vai citi likumdevēja tiesībpolitiskie

mērķi var lielākā vai mazākā mērā sakrist ar pamattiesību

ierobežojuma leģitīmo mērķi vai ļaut to precīzāk identificēt,

tomēr to noskaidrošana nav galvenais izvērtēšanas jautājums.

Pamattiesību ierobežojuma samērīgums ir izvērtējams attiecībā uz

šā ierobežojuma leģitīmo mērķi, nevis saistībā ar

tiesībpolitiskiem mērķiem, kurus likumdevējs vēlējies sasniegt.

Tāpēc Satversmes tiesai ir jānoskaidro konkrēta pamattiesību

ierobežojuma leģitīmais mērķis, proti, tā būtiskā interese, kuras

nodrošināšanas labad ierobežotas personas pamattiesības.

Var piekrist Spriedumā ietvertajam

secinājumam par demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzību kā

pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi, tomēr Satversmes tiesa

nav pietiekami argumentējusi to, kāpēc tieši šā mērķa

sasniegšanas labad noteikts personas vārda brīvības

ierobežojums.