1. pants
Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apdrošināšanas atlīdzība — naudas summa, ko izmaksā, vai pakalpojums, par kuru veic samaksu zaudējumu atlīdzināšanai;

2) apdrošināšanas gadījums - ceļu satiksmes negadījums, kurā, transportlīdzekli negadījuma brīdī lietojot transporta funkcijai, neatkarīgi no transportlīdzekļa lietošanas vietas un tā, vai transportlīdzeklis atradies kustībā, ir nodarīti zaudējumi trešajai personai vai tās mantai un kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa;

3) apdrošināšanas līgums — vienošanās, saskaņā ar kuru transportlīdzekļa īpašnieks uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju noteiktajā termiņā un apmērā, kā arī izpildīt citas noteiktās saistības, bet apdrošinātājs uzņemas saistības izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, iestājoties apdrošināšanas gadījumam;

4) apdrošināšanas polise — apdrošinātāja izsniegts noteikta parauga dokuments, kas apliecina, ka transportlīdzekļa īpašnieks un apdrošinātājs ir noslēguši apdrošināšanas līgumu;

5) apdrošināšanas prēmija — apdrošināšanas līgumā noteiktais maksājums par transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;

6) apdrošinātājs — persona, kurai ir tiesības veikt transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un kura ir Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk arī — Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs) biedrs;

7) apdrošinātāja atbildības limits — maksimālais izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs;

8) cietusī persona — fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;

81) izziņa par apdrošināšanas vēsturi — Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vai citas dalībvalsts kompetentās institūcijas vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegta izziņa par apdrošināšanas atlīdzības prasījumiem saistībā ar transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja obligāto civiltiesisko atbildību par trešajai personai nodarītajiem zaudējumiem attiecībā uz vienu vai vairākiem transportlīdzekļiem vismaz pēdējo piecu gadu periodā vai par to, ka šādi apdrošināšanas atlīdzības prasījumi nav bijuši;

9) (izslēgts ar 27.09.2007. likumu);

10) saskaņotais paziņojums — veidlapa (papīra vai elektroniskā formā), kuru ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji aizpilda negadījuma vietā, ar parakstu apliecinot negadījuma norises apstākļus, faktus un negadījuma shēmu;

101) tiešā zaudējumu regulēšana — zaudējumu atlīdzināšanas sistēma, kad apdrošinātājs, kas apdrošinājis zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, pilnvaro civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju, kas apdrošinājis transportlīdzekļa īpašnieku, kuram nodarīti zaudējumi, veikt šajā likumā noteiktās darbības vai daļu no tām, lai trešā persona saņemtu apdrošināšanas atlīdzību;

11) teritorija, kur transportlīdzeklis parasti atrodas, —

a) tās valsts teritorija, kurā transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk — numura zīme) neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,

b) ja kāda veida transportlīdzeklim nav nepieciešama reģistrācija, bet tam ir numura zīmei analoga atšķirības zīme, — tās valsts teritorija, kurā izsniegta atšķirības zīme,

c) ja kāda veida transportlīdzeklim nav nepieciešama ne numura zīme, ne atšķirības zīme, — tās valsts teritorija, kurā pastāvīgi dzīvo transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs,

d) ja transportlīdzeklis ir bez numura zīmes vai ja tam ir numura zīme, kas neatbilst šim transportlīdzeklim, un transportlīdzeklis ir iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, — tās valsts teritorija, kurā ceļu satiksmes negadījums noticis;

12) transportlīdzeklis —

a) sauszemes mehāniskais transportlīdzeklis, tai skaitā piekabe (puspiekabe), kas ir reģistrējams Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā, vai vietējā pašvaldībā vai ir reģistrēts ārvalstī,

b) tramvajs, kas ir reģistrējams vietējā pašvaldībā;

c) elektroskrejritenis, kas ir reģistrējams Ceļu satiksmes drošības direkcijā;

d) pašgājējs velosipēds, kas ir reģistrējams Ceļu satiksmes drošības direkcijā;

13) transportlīdzekļa īpašnieks — fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis vai uz kuras vārda reģistrēts transportlīdzeklis;

14) transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura nav transportlīdzekļa īpašnieks, bet uz pilnvaras, īres līguma vai cita tiesiska pamata lieto transportlīdzekli;

15) trešā persona — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījuma dēļ ir nodarīti zaudējumi un pienākas apdrošināšanas atlīdzība. Šā likuma 31.panta piektajā un septītajā daļā minētajos gadījumos par trešo personu uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs.

(2) Likumā lietotie termini "speciālā militārā tehnika" un "speciālās militārās tehnikas piekabe" atbilst Ceļu satiksmes likumā lietotajiem terminiem.

2

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007., 22.09.2011., 09.12.2021., 14.11.2024., 05.12.2024. un 06.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 22.11.2025. Pirmās daļas 12. punkta "d" apakšpunkts stājas spēkā 01.05.2026. Sk. pārejas noteikumu 32. punktu)