27. pants
Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojāeju

(1) Transportlīdzeklis uzskatāms par bojā gājušu, ja tā remonts nav tehniski iespējams vai tas ir ekonomiski nepamatots. Remonts tiek uzskatīts par ekonomiski nepamatotu, ja paredzamās transportlīdzekļa remonta izmaksas pārsniedz summu, kas aprēķināta kā starpība starp transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma un bojātā transportlīdzekļa atlieku vērtību pēc ceļu satiksmes negadījuma.

(2) Ja transportlīdzekļa īpašnieks piekrīt transportlīdzekļa atzīšanai par bojā gājušu, zaudējumu atlīdzību izmaksā apmērā, kāds atbilst transportlīdzekļa vērtībai pirms ceļu satiksmes negadījuma, kā arī atlīdzina izdevumus par izziņu, kas apliecina numurētā agregāta piederību, izdevumus par transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un izdevumus par transportlīdzekļa atlieku nogādāšanu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumā. Tiesības uz transportlīdzekļa atliekām iegūst apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Izdevumus par transportlīdzekļa atlieku nogādāšanu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumā atlīdzina personai, kura atliekas tur nogādājusi un iesniegusi attiecīgos dokumentus.

(3) Ja transportlīdzekļa īpašnieks nepiekrīt transportlīdzekļa atzīšanai par bojā gājušu, zaudējumu atlīdzību izmaksā apmērā, kas atbilst starpībai starp transportlīdzekļa vērtību pirms un pēc ceļu satiksmes negadījuma.

(4) Transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma nosaka eksperts, ņemot vērā attiecīgā transportlīdzekļa faktisko nobraukumu un citus transportlīdzekļa vērtību ietekmējošus faktorus.

33

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2011. un 14.03.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2019.)