38. pants
Apdrošināšanas atlīdzības pieprasīšanas kārtība

(1) Apdrošināšanas atlīdzību, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumā nodarītos zaudējumus, aprēķina apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda).

(2) Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iesniedz iesniegumu par apdrošināšanas atlīdzību. Iesniegumam pievieno:

1) dokumentus un citā veidā fiksētu informāciju, kas apliecina ar apdrošināšanas gadījumu saistītos faktus, zaudējumus un to apmēru, ja šāda informācija ir;

2) tiesu, prokuratūru un izmeklēšanas iestāžu vai to amatpersonu dokumentus sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu, kurā zaudējumi nodarīti trešajai personai, ja šādi dokumenti ir;

3) (izslēgts ar 27.09.2007. likumu);

4) Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu par cietušās personas darbā gūtajiem ienākumiem pirms ceļu satiksmes negadījuma, ja nodarīti šā likuma 19.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētie zaudējumi. Izziņu var nepievienot, ja persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ir piekritusi, ka izziņu no Valsts ieņēmumu dienesta pieprasa un saņem apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda). Ja nodarīti šā likuma 19.panta pirmās daļas 4.punktā minētie zaudējumi, izziņu pieprasa vai piekrišanu tam, ka izziņu saņem apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, dod apgādnieku zaudējusi persona, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, vai tās pārstāvis.

(3) Personai, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību par tās mantai nodarīto zaudējumu, tiesības celt prasību pret apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju izbeidzas, ja tās nav pieteiktas gada laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

(4) Personai, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību par tai nodarītajiem zaudējumiem, tiesības celt prasību pret apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju par personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem (mantisko zaudējumu) un nemateriālajiem zaudējumiem (morālo kaitējumu) izbeidzas, ja tās nav pieteiktas triju gadu laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas.

(5) Ja persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar šo likumu, iesniedz rakstveida pieprasījumu, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs iepazīstina šo personu ar tā rīcībā esošajiem dokumentiem, kas pamato lēmumu par šai personai pienākošās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, vai izsniedz šai personai minēto dokumentu kopijas. Personai, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, ir tiesības saņemt minēto dokumentu kopijas par samaksu, kas nepārsniedz kopiju sagatavošanas izdevumus.

(6) Apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam nav pienākuma iepazīstināt ar dokumentiem un izsniegt dokumentu kopijas šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ja sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir iesniedzis dokumentus tiesībaizsardzības iestādēm kriminālprocesa ietvaros.

(7) Apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam pēc iepazīstināšanas ar dokumentiem, kas pamato tā lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ir tiesības pieprasīt, lai persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, paraksta apliecinājumu, kurā norādīti dokumenti, ar kuriem šī persona ir iepazinusies. Ja persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, atsakās parakstīt šādu apliecinājumu, to paraksta apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, īpaši atzīmējot, ka minētā persona atteikusies parakstīt apliecinājumu.

44

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007., 22.09.2011. un 14.03.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2019.)

38.1 pants. Tiešā zaudējumu regulēšana

(1) Apdrošinātājiem ir tiesības vienoties par tiešo zaudējumu regulēšanu, noslēdzot savstarpēju līgumu saskaņā ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja saistošajiem norādījumiem, kas nosaka apdrošinātāju tiesības un pienākumus tiešās zaudējumu regulēšanas gadījumos — apdrošinātāja tiesības pievienoties tiešās zaudējumu regulēšanas sistēmai un izstāties no tās, apdrošināšanas atlīdzības izmaksas kārtību, savstarpējo norēķinu kārtību, strīdu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pienākumu risināšanas kārtību, kā arī regulē citus ar tiešo zaudējumu regulēšanu saistītus jautājumus.

(2) Vienojoties par tiešo zaudējumu regulēšanu, apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, ir tiesības pilnvarot apdrošinātāju, kas apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumā bojātā vai bojā gājušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai tā pilnvarotu personu veikt šādas darbības:

1) pieņemt un izskatīt pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu, kā arī veikt citas darbības, kas saskaņā ar šo likumu nepieciešamas, lai pieņemtu lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību;

2) pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību un veikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu šajā likumā noteiktajos termiņos.

(3) Apdrošinātājiem apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī un pēc ceļu satiksmes negadījuma ir pienākums nodrošināt, lai ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas būtu informētas par apdrošināšanas gadījuma paziņošanas un apdrošināšanas atlīdzības pieprasīšanas kārtību.

45

(22.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.10.2011.)