41. pants
Apdrošinātāja un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja regresa prasība

(1) Apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:

1) transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas:

a) vadījis transportlīdzekli, būdams alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā,

b) vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli vai vadījis transportlīdzekli, kas neatbilst vadītāja apliecībā norādītajam ierobežojuma kodam, un ceļu satiksmes negadījumā nodarītajam zaudējumam ir cēlonisks sakars ar minēto pārkāpumu,

c) pēc ceļu satiksmes negadījuma, neievērojot šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, atstājis notikuma vietu vai izvairījies no noteiktā kārtībā izdarāmās pārbaudes alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaida konstatēšanai, vai šīs vielas lietojis pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz attiecīgajai pārbaudei,

d) nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma, lai apdrošinātājs varētu pārliecināties par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem, kad apdrošinātājam ir pamatotas šaubas par tā rīcībā esošajā aizpildītajā saskaņotajā paziņojumā fiksētās informācijas patiesumu,

d1) nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma, lai apdrošinātājs varētu pārliecināties par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem, kad apdrošinātājam ir pamatotas šaubas par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem,

e) zaudējumus nodarījis, izdarot tīšu noziedzīgu nodarījumu,

f) vadījis noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtu transportlīdzekli, izņemot gadījumus, kad ceļu satiksmes negadījuma brīdī transportlīdzekļa vadītājs ir bijis labticīgs valdītājs;

11) transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju, kurš nav bijis ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītājs, ja:

a) tas atbilstoši šā likuma 36. panta trešās daļas 2. punktam pēc apdrošinātāja pieprasījuma nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem, nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu vai nav sniedzis informāciju par transportlīdzekļa vadītāju, lai apdrošinātājs varētu pārliecināties par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem, kad tam ir pamatotas šaubas par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem,

b) konstatēts kāds no šā panta pirmās daļas 1. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā minētajiem gadījumiem. Regresa prasību iespējams iesniegt tikai tad, ja ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs, kurš nav bijis ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītājs, pieļāvis transportlīdzekļa vadīšanu šā panta pirmās daļas 1. punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajā gadījumā vai pieļāvis ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu šā panta pirmās daļas 1. punkta "c" apakšpunktā minētajā gadījumā un ja zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama;

2) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto transportlīdzekļa turētāju, ja:

a) tas apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju,

b) tas atbilstoši šā likuma 36. panta trešās daļas 2. punktam pēc apdrošinātāja pieprasījuma nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem, nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu, nav sniedzis informāciju par transportlīdzekļa vadītāju vai transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju, lai apdrošinātājs varētu pārliecināties par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem, kad tam ir pamatotas šaubas par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem,

c) konstatēts kāds no šā panta pirmās daļas 1. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā minētajiem gadījumiem. Regresa prasību iespējams iesniegt tikai tad, ja ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieks vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais transportlīdzekļa turētājs pieļāvis transportlīdzekļa vadīšanu šā panta pirmās daļas 1. punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajā gadījumā vai pieļāvis ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu šā panta pirmās daļas 1. punkta "c" apakšpunktā minētajā gadījumā un ja zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama,

d) transportlīdzeklim nav noteiktajā kārtībā izdarīta valsts tehniskā apskate un ceļu satiksmes negadījumā nodarītajam zaudējumam ir cēlonisks sakars ar transportlīdzekļa tehnisko stāvokli,

e) transportlīdzeklis atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam nav bijis aprīkots ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos, un ceļu satiksmes negadījumā nodarītajam zaudējumam ir cēlonisks sakars ar minēto pārkāpumu;

3) ceļa īpašnieku (pārvaldītāju), ja apdrošinātājs tā vietā ir atlīdzinājis ceļu satiksmes negadījumā nodarītos zaudējumus;

4) personu, kura zaudējumu nodarījusi ar ļaunu nolūku;

5) tirdzniecības uzņēmumu (komersantu), ja tas nav ievērojis kārtību, kādā tirdzniecībai paredzētie transportlīdzekļi piedalās ceļu satiksmē;

6) personu, kura transportlīdzekli ieguvusi, izdarot noziedzīgu nodarījumu;

7) apdrošinātāju, kas ir apdrošinājis vilcēju vai citu velkošo transportlīdzekli, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta šā likuma 34. panta trešajā daļā minētajā gadījumā un pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas vilcējs vai cits velkošais transportlīdzeklis ir identificēts.

(2) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:

1) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju vai transportlīdzekļa īpašnieku, vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto transportlīdzekļa turētāju, ja nav apdrošināta īpašnieka civiltiesiskā atbildība;

2) transportlīdzekļa vadītāju, ja viņš vadījis noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtu transportlīdzekli, izņemot gadījumus, kad ceļu satiksmes negadījuma brīdī transportlīdzekļa vadītājs ir bijis labticīgs valdītājs;

21) personu, kura transportlīdzekli ieguvusi, izdarot noziedzīgu nodarījumu;

3) apdrošinātāju, ja tiek noskaidrots transportlīdzeklis, kas nodarījis zaudējumu, un pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību bija apdrošinātājam;

4) apdrošinātāju, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta šā likuma 51.panta piektajā daļā vai 5.1 daļā minētajā gadījumā un pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību bija apdrošinātājam;

5) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta otrajā un ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas ārvalsts apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai tā pārstāvis nav nosūtījis rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam (Latvijas Republikas rezidentam, kurš cēlis prasību pret ārvalsts apdrošinātāju sakarā ar šajā valstī notikušo apdrošināšanas gadījumu);

6) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja šīs valsts apdrošinātājs nav iecēlis pārstāvi Latvijas Republikā un šajā valstī notikušā apdrošināšanas gadījumā zaudējumi nodarīti Latvijas Republikas rezidentam;

7) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja zaudējumus nodarījis šajā valstī reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc apdrošināšanas gadījuma, kurā zaudējumi nodarīti Latvijas Republikas rezidentam;

8) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja šajā valstī ir noticis apdrošināšanas gadījums, kurā zaudējumi nodarīti Latvijas Republikas rezidentam, bet transportlīdzekli nav iespējams noskaidrot;

9) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja zaudējumus Latvijas Republikas rezidentam sakarā ar attiecīgajā valstī notikušo apdrošināšanas gadījumu nodarījis ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc ceļu satiksmes negadījuma;

91) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja šajā valstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei pasludināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija;

10) tirdzniecības uzņēmumu (komersantu), kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tirdzniecībai pieņemtais transportlīdzeklis nodarījis zaudējumu un kurš nav apdrošinājis īpašnieka civiltiesisko atbildību;

11) transportlīdzekļa vadītāju, ja viņš vadījis transportlīdzekli, kura reģistrācija valsts vai pašvaldību transportlīdzekļu reģistrā uz laiku ir pārtraukta normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā, vai pret ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto transportlīdzekļa turētāju, ja tas ir pieļāvis transportlīdzekļa vadīšanu šajā punktā minētajā gadījumā;

12) transportlīdzekļa vadītāju, ja viņš vadījis transportlīdzekli, kura īpašnieks ir izmantojis tiesības neveikt īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu šā likuma 3. panta 2.1 daļā minētajā gadījumā, vai pret ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto transportlīdzekļa turētāju, ja tas ir pieļāvis transportlīdzekļa vadīšanu šajā punktā minētajā gadījumā;

13) personu, kura ir atbildīga saskaņā ar Civillikuma normām par zaudējumu atlīdzību arī citos šajā daļā neminētos gadījumos.

(3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību arī starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(4) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ja tas veicis apdrošināšanas atlīdzības izmaksu saskaņā ar šā likuma 51.panta pirmās daļas 5.punktu.

(5) Ja apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir veicis apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, bet pēc tam ir konstatēti fakti, kuri nebija zināmi, bet kuriem būtu bijusi būtiska nozīme, pieņemot lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs atmaksā tam nepamatoti izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību vai tās daļu, pamatojoties uz Civillikumā noteiktajām atprasījuma tiesībām.

(6) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības un šā likuma 51. panta trešās daļas 1. punktā minēto izdevumu atlīdzināšanu šajā pantā minētajos gadījumos.

48

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007., 22.09.2011., 23.11.2016., 14.12.2017. likumu, Satversmes tiesas 06.06.2018. spriedumu, 14.03.2019., 14.11.2024. un 06.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 22.11.2025.)

41.1 pants. Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā speciālās militārās tehnikas nodarītu zaudējumu atlīdzināšana

(1) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs:

1) izskata pieteikumus sakarā ar speciālās militārās tehnikas nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā Latvijas Republikā, citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, novērtē nodarītos zaudējumus un 70 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzības (turpmāk šajā pantā — apdrošināšanas atlīdzība) izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību;

2) piecu dienu laikā pēc šīs daļas 1. punktā minētā pieteikuma saņemšanas informē par to Aizsardzības ministriju;

3) piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzību:

a) ja pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, — nosūta rakstveida informāciju par šo lēmumu zaudējumu atlīdzības pieprasītājam (turpmāk šajā pantā — apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājs), kas iesniedzis šīs daļas 1. punktā minēto pieteikumu, un iesniedz Aizsardzības ministrijai lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un ar šā lēmuma pieņemšanu saistītos dokumentus vai citā veidā fiksētu informāciju, kas apliecina ar ceļu satiksmes negadījumu saistītos faktus, zaudējumus un to apmēru,

b) ja pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības atteikumu, — nosūta apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam, kas iesniedzis šīs daļas 1. punktā minēto pieteikumu, un Aizsardzības ministrijai attiecīgu rakstveida informāciju, kurā norāda atteikuma pamatojumu;

4) 70 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas nosūta apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam, kas iesniedzis šīs daļas 1. punktā minēto pieteikumu, un Aizsardzības ministrijai rakstveida informāciju, kurā norāda šīs daļas 3. punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētā lēmuma nepieņemšanas pamatojumu, ja minēto lēmumu nav iespējams pieņemt informācijas nepietiekamības vai citu apstākļu dēļ.

(2) Aizsardzības ministrija:

1) 15 dienu laikā pēc tam, kad saņemts Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, izmaksā apdrošināšanas atlīdzību apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam, kas iesniedzis šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto pieteikumu, un nosūta Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam maksājumu apliecinošu dokumentu;

2) pamatojoties uz Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pieprasījumu, mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atlīdzina Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam izdevumus par apdrošināšanas atlīdzības lietas administrēšanu vai citām šīs lietas nokārtošanai nepieciešamām darbībām, ja Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņēmis lēmumu saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3. punkta "a" vai "b" apakšpunktu;

3) maksā 12 procentus gadā no izmaksājamās summas papildus:

a) apdrošināšanas atlīdzībai, kas izmaksājama apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam, kas iesniedzis šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto pieteikumu, ja netiek ievērots šīs daļas 1. punktā minētais termiņš,

b) šīs daļas 2. punktā minētajiem izdevumiem Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja netiek ievērots šīs daļas 2. punktā minētais termiņš.

(3) Speciālās militārās tehnikas nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas regulēšanai gadījumos, kad šā panta pirmajā daļā minētajā ceļu satiksmes negadījumā nav iesaistīts pārrobežu elements, piemēro šā likuma normas par zaudējumu novērtēšanas un apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtību, nodrošinot tādu pašu režīmu kā gadījumos, kad zaudējumus nodarījis transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis.

(4) Speciālās militārās tehnikas nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas regulēšanai gadījumos, kad šā panta pirmajā daļā minētajā ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīts pārrobežu elements, piemērojamo likumu nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija regulas (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām ("Roma II") (turpmāk — Regulas Nr. 864/2007) noteikumiem, citiem starptautiskajiem tiesību aktiem vai principiem, nodrošinot tādu pašu režīmu kā gadījumos, kad zaudējumus nodarījis transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis.

(5) Ja sakarā ar speciālās militārās tehnikas nodarītajiem zaudējumiem (kaitējumu) Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīram vai zemessargam vienlaikus ir tiesības gan uz šā panta otrās daļas 1. punktā noteikto apdrošināšanas atlīdzību, gan uz karavīru un zemessargu sociālās garantijas reglamentējošos normatīvajos aktos paredzēto atlīdzību, Aizsardzības ministrija izmaksā to atlīdzību, kuras apmērs ir lielāks.

(6) Ja atbilstoši šajā pantā noteiktajai kārtībai apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība par speciālās militārās tehnikas nodarītajiem zaudējumiem, bet Latvijas Republikai saistošs starptautisks līgums paredz citu speciālās militārās tehnikas nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas apmēru un nosacījumus, Aizsardzības ministrija veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu šajā līgumā noteikto saistību izpildi.

49

(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2021. Pants stājas spēkā 01.02.2021. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu)

41.2 pants. Ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas speciālās militārās tehnikas nodarītu zaudējumu atlīdzināšana

Ja speciālā militārā tehnika ceļu satiksmes negadījuma rezultātā nodara zaudējumus trešajai personai ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas, Aizsardzības ministrija šai personai nodrošina zaudējumu atlīdzināšanu atbilstoši Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktajai kārtībai.

50

(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2021. Pants stājas spēkā 01.02.2021. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu)