1Prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma ietver ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķināšanu, klimata rīcībpolitikas ietekmes novērtēšanu un ziņošanu atbilstoši konvencijas, Parīzes nolīguma, regulas 2018/1999/oj/?locale=LV" rel="noopener noreferrer" target="_blank"> 2018/1999 18. un 39. panta, kā arī Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. 2030. gadam noteikto mērķu un klimatneitralitātes mērķa (līdz 2050. gadam) sasniegšanas novērtējumu. Prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas dalībnieki ir Fizikālās enerģētikas institūts, Latvijas Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava". Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas dalībniekiem izveido un uztur ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmu siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķināšanai un klimata rīcībpolitikas vērtēšanai. Par pamatu ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmai tiek izmantota enerģētikas un klimata modelēšanas sistēma.
1Ekonomikas ministrija sagatavo un līdz 2024. gada 30. aprīlim un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:
226.1. turpmāko 30 gadu makroekonomisko rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktu;
326.2. šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minēto makroekonomisko rādītāju prognožu sagatavošanā izmantotā prognožu scenārija izvēles pamatojumu un aprakstu.
1Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu sagatavo un līdz 2024. gada 1. septembrim un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:
227.1. enerģētikas un būvniecības nozares primāros datus rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;
327.2. primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai.
1Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu izstrādā un uztur enerģētikas un klimata modelēšanas sistēmu atbilstoši regulas 2018/1999/oj/?locale=LV" rel="noopener noreferrer" target="_blank"> 2018/1999 3., 9. un 14. panta nosacījumiem, tai skaitā lai aprēķinātu šo noteikumu 27. punktā minētās prognozes, novērtētu rīcībpolitiku, pasākumu ietekmi un Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. 2030. gadam noteikto mērķu sasniegšanu un to pārskatīšanas nepieciešamību, kā arī lai īstenotu regulas 2018/1999/oj/?locale=LV" rel="noopener noreferrer" target="_blank"> 2018/1999 17., 18., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26. un 27. pantā noteiktās monitoringa un ziņošanas prasības.
1Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti izveido un uztur ekonomikas modelēšanas sistēmu, lai noteiktu identificēto ekonomikas un klimata mērķu sasniegšanas ekonomisko ietekmi.
1Satiksmes ministrija sagatavo un līdz 2024. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:
230.1. transporta nozares primāros datus rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;
330.2. primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai.
1Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" sagatavo un līdz 2024. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:
231.1. lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares primāros datus rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;
331.2. primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai.
1Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti izveido un uztur Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli, lai prognozētu nozares attīstības rādītājus un siltumnīcefekta gāzu prognozes, kā arī noteiktu sociālekonomiskās un klimata politikas ietekmes.
Izmanto pantu kā pārvaldības vai darījuma kontrolsarakstu
Komerctiesību pantos svarīgi ir lēmuma pieņēmējs, procedūra, balsojums, termiņš un pierādījums, ka darbība veikta pareizi.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.