Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas plāns 2026.‒2030. gadam

1Rīcības virziens - emisiju aprēķinu sistēmas uzlabošana, gaisa kvalitātes monitorings un pārvaldība

2Nr.p.

3k.

4Pasākums

5Darbības rezultāts

6Ietekmētās vielas

7Rezultatīvais rādītājs

8Atbildīgā institūcija vai izpildē iesaistītā institūcija

9Līdzatbildīgās institūcijas

10Izpildes termiņš

11Piešķirtais finansējums, papildus nepieciešamais finansējums (EUR) un iespējamais finansējuma avots

12M.7.1. apakšuzdevums: Gaisa kvalitātes novērtēšanaM.7.1.1.Valsts atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa tīkla pilnveidošana un uzlabota sabiedrības informēšana atbilstoši grozītās Gaisa kvalitātes direktīvas prasībām un LVĢMC kapacitātes stiprināšanaAtmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa tīkls atbilst grozītās Gaisa kvalitātes direktīvas prasībām un LVĢMC kā Latvijas nacionālā references laboratorija nodrošina tā uzturēšanu un darbību (t.sk. ieviešot jaunās mērījuma metodes), sniedzot sabiedrībai, kā arī starptautiskajām sadarbības organizācijām un Eiropas Komisijai, ticamu un reprezentatīvu informāciju par gaisa kvalitāti LatvijāPM10PM2,5

13NOx

14C6H6

15B(a)P

161) Nodrošināta ticama un reprezentatīva informācija par gaisa kvalitāti Latvijā2) Uzstādīta gaisa monitoringa stacija Rīgas pilsētas privātmāju rajonā, tā paplašinot esošo monitoringa tīklu un nodrošinot datus emisiju samazināšanas pasākumu plānošanai un uzraudzībai

17KEMLVĢMC2030. gadsSkatīt Plāna 3.pielikumu.M.7.1.2.Esošā valsts gaisa kvalitātes monitoringa staciju tīkla paplašināšana ar stacijām Rīgā un Latvijas valstspilsētās, kurās pašreiz gaisa kvalitātes mērījumi netiek veiktiPaplašināts esošais monitoringa tīkls un tiek veikti mērījumi arī citās lielākajās Latvijas pilsētāsPēc gaisa kvalitātes staciju izbūves kopā valsts tīklā darbosies 17 atmosfēras gaisa kvalitātes novērojumu stacijas un divas mobilās laboratorijas to apkalpei.

18PM10PM2,5

19NOx

20C6H6

21B(a)P

22Uzstādītas četras jaunas PFS un četras jaunas TPAIS stacijasKEMLVĢMCVARAM (investīciju jomā)

23Rīgas,

24Daugavpils,

25Jelgavas,

26Valmieras pašvaldības

272026.–2027. gadsSkatīt Plāna 3.pielikumu.M.7.1.3.Pilnveidot un attīstīt gaisa kvalitātes modelēšanas veikšanuNodrošināta sabiedrības informēšana ar savlaicīgu, kvalitatīvu un vispusīgu prognozēto gaisa piesārņojumu visā Latvijas teritorijā.Pilnveidota gaisa kvalitātes novērtēšana un pārvaldība, efektivizējot piesārņotāko zonu identificēšanu, uzlabojot atmosfēras gaisa monitoringa tīkla izvērtēšanu un monitoringa programmas optimizēšanu.

28PM10PM2,5

29NO2

30O3

31Veikta gaisa kvalitātes modelēšana, nodrošināta modelēšanas rīka uzturēšana un sākumstāvokļa (bāzes) atjaunošanaKEMLVĢMC2030. gadsSkatīt Plāna 3.pielikumu.M.7.2. apakšuzdevums: Gaisa kvalitātes pasākumi pašvaldībāsM.7.2.1.Nodrošināt gaisa kvalitātes aspektu vērtēšanu teritorijas plānojumu izstrādes procesāNacionālajā regulējumā ietverta prasība pašvaldībās ar sliktu gaisa kvalitāti nodrošināt gaisa kvalitātes novērtējumu teritorijas plānojumu procesa ietvarā.Ir pieejama augstākas precizitātes un ticamības informācija par gaisa kvalitāti pašvaldību teritorijās un tā tiek izmantota teritorijas turpmākās attīstības plānošanā.

32PM10PM2,5

33NOx

341) Izstrādāts un pieņemts regulējums, kurā ietverta prasība izmantot gaisa kvalitātes modelēšanas rezultātus, izstrādājot teritorijas plānojumus;2) Pašvaldības ar sliktu gaisa kvalitāti ir veikušas gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanu

35Pašvaldības, kurās konstatēta slikta gaisa kvalitāte79KEM1) 2026.-2027. gads2) vienlaikus ar jaunu teritorijas plānojumu izstrādi un gaisa kvalitātes plānu izstrādi (piemērojama teritorijas plānojumiem, kuru izstrāde uzsākta pēc jaunā regulējuma stāšanās spēkā)

36Skatīt Plāna 3.pielikumu.M.7.2.2.Pilsētu zaļo zonu84 saglabāšana, ja nepieciešams - palielināšana un atjaunošana, atbilstoši Dabas atjaunošanas regulā85 noteiktajam un nacionālajam atjaunošanas plānamKvalitatīvs pilsētu zaļo zonu pārklājums veicina gaisa kvalitātes uzlabošanos.

37NOxNMGOS

38PM2,5

39SO2

40Pilsētu zaļo zonu pārklājums (%) atbilstoši nacionālajam atjaunošanas plānam.VARAMZM, pašvaldības2027.- 2030. gadsNepieciešamais finansējums tiks noteikts nacionālā atjaunošanas plāna izstrādes procesāM.7.2.3.Izvērtēt nepieciešamību izstrādāt gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas valstspilsētās, kurās ir uzsākti gaisa kvalitātes mērījumiNovērtēta gaisa kvalitāte valstspilsētās, kurās ir uzsākti mērījumiPM10PM2,5

41NOx

42C6H6

43B(a)P

441) Novērtēta gaisa kvalitāte 3 pilsētu teritorijās;2) Uzsākta gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu izstrāde (ja attiecināms)

453) izstrādātas vadlīnijas par gaisa kvalitātes plānu izstrādi pašvaldībās

461) KEM2) pašvaldības79

473) KEM

481) LVĢMC2) KEM

491) indikatīvi 2028. gads (atkarībā no mērījumu uzsākšanas brīža)2) 2030. gads

503) 2026.–2030. gads

511) Esošā budžeta ietvaros2) un 3) Skatīt Plāna 3.pielikumu.

52M.7.2.4.Izstrādāt un īstenot Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu nākamajam periodam, 2026.-2030. gadamNodrošināta gaisa kvalitātes uzraudzība, t.sk. novērtēti Rīgas valstspilsētas programmas ieviešanas rezultāti.Izstrādāta gaisa kvalitātes uzlabošanas programma 2026.-2030. gadam, lai samazinātu piesārņojošo vielu emisijas un uzlabotu gaisa kvalitāti.

53PM10PM2,5

54NOx

55C6H6

56B(a)P

571) Novērtēta gaisa kvalitāte Rīgas valstspilsētā un izstrādāta jauna gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma;2) Tiek īstenoti jaunajā programmā noteiktie pasākumi

58Rīgas pašvaldība79KEM1) 2026. gads,2) 2026.–2030. gads

59Skatīt Plāna 3.pielikumu.M.7.2.5.Liepājas valstspilsētas gaisa kvalitātes novērtējums un rīcības programmas 2026.-2030. gadam izstrāde un īstenošana, ja nepieciešamsAtkārtoti detalizēti novērtēta gaisa kvalitāte Liepājā, ņemot vērā Liepājas gaisa kvalitātes programmas ieviešanas rezultātus. Ja nepieciešams, izstrādāta gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2026.-2030. gadam.Tiek sniegts finansiāls atbalsts Programmā paredzēto pasākumu ieviešanai

60PM10PM2,5

61NOx

62C6H6

63B(a)P

641) Novērtēta gaisa kvalitāte Liepājā;2) izstrādāta jauna gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma;

653) tiek ieviesti jaunajā programmā noteiktie pasākumi

66Liepājas pašvaldība79KEM1) 2026. gads2) 2026. gads (ja nepieciešams)

673) 2026.-2030. gads

68Skatīt Plāna 3.pielikumu.M.7.2.6.Rēzeknes valstspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošana rīcības programmas 2025.-2029. gadam ieviešanaIzstrādāti un tiek īstenoti pasākumi, kuri sekmē gaisa kvalitātes uzlabošanos Rēzeknē.Tiek sniegts finansiālais atbalsts programmas pasākumu ieviešanai.

69PM10PM2,5

70NOx

71C6H6

72B(a)P

731) Izstrādāta programma;2) Programma saskaņota ar KEM un apstiprināta;

743) Īstenoti plānotie pasākumi

75Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība79KEM3) 2026.-2029. gads1) programmas ieviešana – Rēzeknes pašvaldības finansējums, ERAF finansējums 845 tūkst. EUR - valsts atbalsts tiek sniegts KPP 2.2.3 SAM 5.pasākuma "Gaisa samazināšanas pasākumi pašvaldībās"ietvarā", atbalstīto pasākumu ieviešana līdz 31.12.2028.

762) Pēc 2028.gada - Skatīt 3.pielikumu.

77M.7.2.7.Finansiāla atbalsta sniegšana pašvaldībām jaunās gaisa kvalitātes direktīvas prasību ieviešanaiIzveidota ES fondu atbalsta programma gaisa kvalitātes pasākumu īstenošanai Jaunajā ES fondu plānošanas periodā tiek izveidota finansiālā atbalsta programma gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai pašvaldībāsKEMPašvaldības2030.gadsNepieciešamais finansējums: 15 milj. EUR. Avots: MFF.Finansējums nepieciešams šādu plānā iekļauto pasākumu veikšanai jaunajā ES fondu plānošanas periodā (pēc 2028.gada): M.1.2.1., M.3.2.2., M.3.3.3., M.7.2.1., M.7.2.4. – M.7.2.6., B.7.2.4., M.8.4.

78M.7.2.8.Atbalsta pasākumi pašvaldību darbiniekiem par pret gaisa piesārņojumu noturīgu un to absorbējošu augu izvēli

79Ilgtspējīgu apstādījumu plānošana un sortimenta atlase. Veiktas apmācības un izstrādāti materiāli kompetentu lēmumu pieņemšanai pašvaldībās.VARAMDažādas ieinteresētās puses2026.-2027.gadsEsošā budžeta ietvarosM.7.3. apakšuzdevums: Emisiju aprēķinu uzlabošanaM.7.3.1.Pilnveidot emisiju aprēķināšanas metodes enerģētikas, lauksaimniecības mājsaimniecību, rūpniecības, šķīdinātāju izmantošanas sektorosSagatavoti aktivitātes dati augstākas detalizācijas aprēķinu metožu izmatošanai vai veikti pētījumi par aprēķinu metožu uzlabošanas iespējām (pēc nepieciešamības);Nav attiecināmsPilnveidotas metodikas pēc nepieciešamībasKEMLVĢMC LBTUCentrālā statistikas pārvalde (pēc nepiecieša-mības)

802026.–2030. gads (pēc nepiecieša-mības)Skatīt Plāna 3.pielikumu.M.7.3.2.Pilnveidot esošās datu bāzes informācijas (datu bāze Gaiss-2) kvalitātes kontroles procedūrasPieejama informācija, kas sniedz iespēju pāriet uz augstākas detalizācijas emisiju aprēķināšanas metožu izmantošanuNav attiecināmsAktualizēta un precizēta informācija datu bāzēKEMLVĢMC2026.-2030. gads (pēc nepiecieša-mības)Skatīt Plāna 3.pielikumu.M.7.1.1. Valsts atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa tīkla pilnveidošana atbilstoši grozītās Gaisa kvalitātes direktīvas prasībām un LVĢMC kapacitātes stiprināšana

81Pasākuma izvēles pamatojums: Direktīva 2024/2881 izvirza jaunas prasības par atmosfēras gaisu piesārņojušo vielu monitoringu valstī, kuru realizēšanai LVĢMC nepieciešams celt kapacitāti tādu piesārņojošo vielu kā BC, ultrasmalko daļiņu koncentrāciju un izmēru sadalījums, NH3, levoglukozāns gaisā, kā arī dzīvsudraba un PAO nokrišņos monitoringa nodrošināšanai, ietverot tehniskās bāzes paplašināšanu, jaunu paraugošanas un laboratorisko analīžu procesu ieviešanu. Tāpat kapacitātes celšana nepieciešama arī esošā valsts atmosfēras gaisa kvalitātes tīkla paplašinājums par 8 stacijām (Eiropas Reģionālā attīstības fonda 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.4. pasākuma "Vides monitoringa attīstība harmonizētai vides un klimata datu informācijas nodrošināšanai" projekta Nr. 2.2.3.4/1/23/I/001 "Ūdens un atmosfēras gaisa monitoringa tīkla uzlabošana" ietvaros), kopā 17 gaisa kvalitātes stacijas un 4 nokrišņu stacijas, darbības nodrošināšanai un uzturēšanai. Paplašinātais tīkls prasīs lielākus vienreizējos (papildus aprīkotas darba vietas, darba aizsardzības līdzekļi, darbam nepieciešamie instrumenti) un regulārus izdevumus (sakaru izdevumi, elektroenerģijas izdevumi, apdrošināšanas izdevumi, degvielas izdevumi, autoparka uzturēšanas izdevumi, zemes nomas izdevumi, apsardzes izdevumi, staciju uzturēšanas materiāli un darbi [remonti, kondicionieru apkope, jumtu tīrīšana, zāles pļaušana], utt.). Pēc jauno mēriekārtu iegādes un palaišanas ekspluatācijā ir jāparedz regulāri izdevumi mēriekārtu darbības uzturēšanai (apkopes, rezerves daļas) un kvalitātes nodrošināšanai (kalibrēšana, references materiālu iegāde).

82Svarīgs pasākums ir arī mērījumu datu ieguve mājsaimniecību apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumu plānošanai un uzraudzībai

83Pasākuma izvēles pamatojums: Saskaņā ar Rīgas pašvaldības veikto gaisa kvalitātes novērtējumu (skatīt 2.2.7. nodaļu) mājsaimniecību individuālā apkure ir viena no dominējošām emisijas avotu grupām, it īpaši apkaimēs, kurās nav nodrošināta centralizētā siltumapgāde. Līdzšinējais novērtējums veikts tikai aprēķinu ceļā, jo mērījumu dati par faktisko piesārņojuma līmeni šādās apkaimēs nav pieejami. Ņemot vērā minētās avotu grupas nozīmīgumu pilsētvidē un paredzamās izmaiņas kurināmā struktūrā, kas saistītas ar fosilā kurināmā īpatsvara samazināšanos, reprezentatīvas monitoringa stacijas uzstādīšana un datu ieguve sniegtu būtisku ieguldījumu turpmāko pasākumu, kas vērsti uz apkures radīto emisiju samazināšanu, plānošanā un uzraudzībā.

84M.7.1.3. Pilnveidot un attīstīt gaisa kvalitātes modelēšanas veikšanu

85Pasākuma izvēles pamatojums: Direktīva 2024/2881 paredz, ka dalībvalstīm būs jāveic gaisa kvalitātes modelēšana visai valsts teritorijai, lai iegūtu informāciju par gaisa kvalitāti vietās, kurās netiek veikti tiešie gaisa kvalitātes mērījumi (teritorijās starp gaisa kvalitātes monitoringa stacijām). Tāpat arī ir noteikts, ka, pārskatot monitoringa tīklu, būs jāņem vērā modelēšanas rezultāti vai indikatīvie mērījumi. Pasākuma ietvaros tiks īstenotas Direktīvā 2024/2881 noteiktās prasības nākotnē.

86M.7.2.1. Nodrošināt gaisa kvalitātes aspektu vērtēšanu teritorijas attīstības plānošanas procesā

87Pasākuma izvēles pamatojums: Praksē konstatēts, ka bieži vien gaisa kvalitātes rīcības plāna izstrādes stadijā ir ierobežotas iespējas plānot jaunus ietekmi mazinošus pasākumus, jo plānotā pilsētas attīstība un teritorijas attīstības virzieni jau noteikti un apstiprināti teritorijas plānošanas izstrādes procesā un tie nevar vairs tikt mainīti. Nepārdomāta teritoriālā plānošana, kas neņem vērā potenciālos traucējumus un iespējamo gaisa un smaku piesārņojumu var novest pie dažādām konfliktsituācijām starp pašvaldību, uzņēmumu un vietējiem iedzīvotājiem. Tādēļ lielā daļā gadījumu daudz efektīvāk ir risināt iespējamās problēmas jau attīstības plānošanas stadijā.

88Paskaidrojums/veicamie uzdevumi:

89• Izstrādātas un pieņemtas izmaiņas esošajā gaisa aizsardzības regulējumā, kurā ietverta prasība veikt gaisa kvalitātes modelēšanu, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, ja teritorijā tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vai pastāv risks tos pārsniegt. Detalizētāks novērtējums (gaisa kvalitātes modelēšana) būtu jāveic tikai tām pašvaldībām, kuru teritorijās novērojams gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegums vai kur ir risks tos pārsniegt. Šādas teritorijas var noteikt par pamatu ņemot informāciju no gaisa kvalitātes pārskatiem, kurus atbilstoši normatīvo aktu prasībām regulāri gatavo LVĢMC un kuri ir publiski pieejami LVĢMC mājas lapā.

90• Pašvaldības ar sliktu gaisa kvalitāti ir veikušas gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanu. Atbilstoši Apdzīvoto vietu un administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 17. punktam, 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome teritorijas plānojumu izstrādā un saistošos noteikumus par teritorijas plānojumu pieņem līdz 2025. gada 31. decembrim. Ja 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome teritorijas plānojumu apstiprinājusi līdz jaunā regulējuma spēkā stāšanās brīdim, tad atbilstošs novērtējums veicams pēc jaunā regulējuma stāšanās spēkā un attiecas uz jaunu teritorijas plānojumu izstrādi.

91M.7.2.2. Izstrādāt nacionālo rīcības plānu Dabas atjaunošanas regulā86 noteikto prasību ieviešanai un pilsētu zaļo zonu palielināšanai un atjaunošanai

92Pasākuma izvēles pamatojums: Dabas atjaunošanas regulas 8. pants paredz, ka līdz 2030. gadam jānodrošina, ka urbāno ekosistēmu teritorijās pilsētu zaļās zonas un pilsētu koku vainagu projekcijas kopējā platība valstī neuzrāda neto zudumu salīdzinājumā ar 2024. gadu. Savukārt no 2031. gada 1. janvāra pilsētu zaļās zonas valsts kopplatībai jāpanāk augšupēju tendenci. Vienlaikus jāizstrādā valsts plāns minēto prasību ieviešanai un pilsētu zaļo zonu atjaunošanai un palielināšanai.

93M.7.2.4. Izvērtēt nepieciešamību izstrādāt gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas valstspilsētās, kurās ir uzsākti gaisa kvalitātes mērījumi

94Pasākuma izvēles pamatojums: Ņemot vērā, ka M.7.1. apakšuzdevums paredz paplašināt esošo monitoringa tīklu un veikt mērījumus arī citās lielākajās Latvijas pilsētās, proti, Daugavpilī, Jelgavā un Valmierā, tad tiks iegūti mērījumu dati par aktuālo gaisa kvalitāti šajās teritorijās. Izmantojot papildus iegūto informāciju, nepieciešams veikt gaisa kvalitātes novērtējumu, lai lemtu par nepieciešamību plānot emisiju samazināšanas pasākumus norādītajās pašvaldībās.

95M.7.2.5., M.7.2.6. Rīgas, Liepājas un Rēzeknes gaisa kvalitātes novērtējums un rīcības programmas izstrāde un īstenošana (Liepājai par periodu 2026. -2030. gadu, Rēzeknei – 2025. - 2030. gadu, Rīgai – 2026.-2030.gadam), ja nepieciešams

96Pasākuma izvēles pamatojums: Ņemot vērā Direktīvā 2024/2881 noteiktos jaunos gaisa kvalitātes normatīvus un veikto gaisa kvalitātes novērtējumu laika posmā no 2018. līdz 2022. gadam (skat. 5. tabulu), kā augsts vērtējams risks, ka Rīgā, Liepājā un Rēzeknē tiks pārsniegti jaunie normatīvi pēc 2025. gada. Ņemot vērā šos apsvērumus, paredzams, ka būs nepieciešama jaunas rīcības programmas izstrāde.

1Rīcības virziens – Sabiedrības informēšana

2Nr.p.

3k.

4Pasākums

5Darbības rezultāts

6Ietekmētās vielas

7Rezultatīvais rādītājs

8Atbildīgā institūcija vai izpildē iesaistītā institūcija

9Līdzatbildīgās institūcijas

10Izpildes termiņš

11Piešķirtais finansējums, papildus nepieciešamais finansējums un iespējamais finansējuma avots

12M.8.1.Informēt un izglītot sabiedrību par videi draudzīgu preču un pakalpojumu patēriņuNodrošināta informācijas materiālu, kā arī citas noderīgas informācijas pieejamību par vides draudzīgu sadzīves preču (tīrīšanas līdzekļu, kosmētikas utml.) priekšrocībām un to pozitīvo ietekmi uz GOS emisiju samazināšanu, popularizēt ekomarķējumu un veicināt šādas produkcijas plašāku izmantošanaNMGOSSagatavoti informatīvie materiāli un veikta informatīvā kampaņa. Nodrošināta to aktualizācija pēc nepieciešamības.VVDKEM2026. gadsSkatīt Plāna 3.pielikumu.M.8.2.Zaļā publiskā iepirkuma veicināšana ar uzsvaru uz būvniecības preču uzmantošanu ar pazeminātu GOS saturuNodrošināta informācijas materiālu, kā arī citas noderīgas informācijas pieejamība un veicināta to plašāka izmantošanaNMGOSSagatavoti informatīvie materiāli un veikta informatīvā kampaņa. Nodrošināta to aktualizācija pēc nepieciešamības.VARAM 2026. gadsSkatīt Plāna 3.pielikumu.M.8.3.Īstenot informācijas kampaņas par mājsaimniecības apkures iekārtu izmantošanu un to ietekmi uz gaisa kvalitāti un apkures iekārtu izmantošanu un nomaiņuSamazināts gaisa piesārņojums no mājsaimniecību individuālajām sadedzināšanas iekārtāmPM2,5PM10

13Īstenotas divas informācijas kampaņasPilnveidot esošo tīmekļa vietni, kur pieejama informācija par apkures iekārtām un to izmantošanu, atbalsta programmām un gaisa kvalitāti

14KEMPašvaldībasIk pēc 3 gadiem: 2027. un 2030. gadāSkatīt Plāna 3.pielikumu.M.8.4.Īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu "Diena bez auto"Katru gadu tiek īstenota informēšanas kampaņa, kas mudina sabiedrību atteikties no privātā auto izmantošanas un izvēlēties videi draudzīgākus pārvietošanās veidusPM10PM2,5

15NOx

16B(a)P

17Īstenotas piecas kampaņasRīgas pašvaldība79KEMKatru gaduSkatīt Plāna 3.pielikumu.M.8.1. Informēt un izglītot sabiedrību par videi draudzīgu preču un pakalpojumu patēriņu

18M.8.2. Zaļā publiskā iepirkuma veicināšana ar uzsvaru uz būvniecības preču uzmantošanu ar pazeminātu GOS saturu

19Pasākumu (M.8.1. un M.8.2.) izvēles pamatojums: NMGOS emisiju galvenie avoti Latvijā 2021. gadā ir šķīdinātāju un specifisku maisījumu izmantošana, kur dominē laku un krāsu izmantošana (49,6 %) un mājsaimniecību sektors (31,1 %). Vienlaikus tieši emisijām no šķīdinātāju un specifisku maisījumu izmantošanas ir pieaugoša tendence, līdz ar to nepieciešams plānot papildu pasākumus gan iedzīvotāju paradumu maiņai, kas stimulētu arī tirgū pieejamo produktu izmaiņas, gan zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai.

20M.8.3. Īstenot informācijas kampaņas par mājsaimniecības apkures iekārtu izmantošanu un to ietekmi uz gaisa kvalitāti un apkures iekārtu izmantošanu un nomaiņu

21Pasākuma izvēles pamatojums: Augsts iedzīvotāju informētības līmenis ir būtisks priekšnoteikums mājsaimniecību radītās apkures emisiju samazināšanai.

22M.8.4. Īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu "Diena bez auto"

23Pasākuma izvēles pamatojums: Lai samazinātu transporta radīto gaisa piesārņojumu, ir svarīgi veicināt iedzīvotāju izpratni par privātā autotransporta izmantošanas ietekmi uz vidi un videi draudzīgas mobilitātes risinājumiem, kā arī aicināt sabiedrību izmēģināt videi draudzīgākas alternatīvas automašīnu izmantošanai.

244.2. Emisiju prognozes mērķa scenārijam ar papildu pasākumiem

25Lai gan bāzes scenārijā aprēķinātās emisiju prognozes NMGOS, NH3 un PM2,5 visā laika periodā no 2024. līdz 2030. gadam bija mazākas par noteikto mērķa trajektoriju, pastāv mērķa neizpildīšanas riski, ko ietekmē dažādas nenoteiktības attiecībā uz izmantotajiem pieņēmumiem aktivitāšu datu prognozēšanai, ieplānoto pasākumu ietekmēm uz emisiju samazināšanu un tehnoloģiju un tehnoloģisko paņēmienu pielietošanas iespējām.

26Emisiju prognozes ar papildu pasākumiem mērķa scenārijam ir atspoguļotas tikai NMGOS, NH3 un PM2,5 emisijām, jo, atbilstoši attiecīgo emisiju tendencei, pastāv risks neatbilst mērķa trajektorijai (2024. – 2030. gads). Papildu pasākumu izvēles galvenie kritēriji ir to potenciāls emisiju samazināšanā, iepriekšējā pieredze līdzīgu pasākumu īstenošanā Latvijā un pasākumu pozitīvs devums citās politikas jomās. Detalizēta informācija par pasākumu sniegto emisiju samazinājumu pieejama Plāna 8. tabulā.

27Galvenās mērķa scenārijā ietvertās pasākumu grupas PM2,5 emisiju samazināšanai mājsaimniecību sektorā ir turpināt finansiāli atbalstīt individuālo dzīvojamo māju pieslēgšanu efektīvai CSAS pilsētās, finansiāli atbalstīt tādu AER izmantošanu siltumapgādei mājsaimniecībās, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas vai rada tikai zemas emisijas un finansiāli atbalstīt maznodrošinātās mājsaimniecības veco neefektīvo cietā kurināmā, tostarp biomasas, sadedzināšanas iekārtu nomaiņu uz bezemisiju vai zemu emisiju iekārtām.

28Enerģijas pārveidošanas un rūpniecības sektorā pasākumi ir vērsti uz finanšu atbalsta programmu esošo un mazāk efektīvo sadedzināšanas iekārtu nomaiņai uz augstākām emisiju robežvērtību prasībām atbilstošām vai nulles emisiju iekārtām turpināšanu.

29NMGOS emisiju samazināšanai mērķa scenārijā ir iekļauti pasākumi, kas vērsti uz produktu izmantošanu ar zemāku GOS saturu mājsaimniecībās, pakalpojumu sektorā un būvniecībā. Papildu ietekmi NMGOS emisiju samazināšanā dod arī plānotie pasākumi PM2,5 emisiju samazināšanai mājsaimniecībās.

30NH3 emisiju samazināšanai lauksaimniecības sektorā ir paredzēti pasākumi, kas ietver ureāzes inhibitoru lietošanu (karbamīdam) emisiju samazināšanai no izmantotās urīnvielas laukaugu mēslošanai, putnu šķidrmēslu digestāta pēcapstrādes paplašināšanu, kā arī bioloģiskās putnkopības paplašināšanu.

314.2.1. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas

32NMGOS emisiju prognožu rezultāti parāda, ka laika periodā līdz 2030. gadam emisijas varētu samazināties par 18 %, salīdzinot ar 2021. gadu. Salīdzinot ar aprēķinātām bāzes scenārija emisijām 2030. gadā, vislielākais samazinājums scenārijā ar papildu pasākumiem ir emisijām no šķīdinātāju un citu produktu izmantošanas (10,7 %) un no mazām sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecībās (10,3 %).

33Kopējās aprēķinātās NMGOS emisijas 2030. gadam scenārijā ar papildu pasākumiem ir par aptuveni 10 % mazākas nekā bāzes scenārijā.

3422. attēls. NMGOS emisiju prognozes pa sektoriem scenārijā ar papildu pasākumiem

35Kā redzams 22. attēlā, prognozētā emisiju trajektorija nodrošina emisiju mērķa sasniegšanu visā laika periodā no 2020. līdz 2030. gadam. Aprēķinātās emisijas 2030. gadā ir par 10,2 % mazākas nekā noteiktais mērķis.

364.2.2. Daļiņu PM2,5 emisijas

37Kopējās PM2,5 emisiju prognozes 2030. gadā scenārijā ar papildu pasākumiem ir par 25,5 % mazākas nekā faktiskās emisijas 2021. gadā. Aprēķinātās emisiju prognozes 2030. gadam ir par 4,6 % mazākas nekā bāzes scenārijam.

38Salīdzinot ar aprēķinātajām bāzes scenārija emisijām 2030. gadā, vislielākais samazinājums scenārijā ar papildu pasākumiem ir no plānotiem pasākumiem attiecībā uz vidējās jaudas sadedzināšanas iekārtu nomaiņu uz augstākām, emisiju robežvērtībām atbilstošām, rūpniecības un enerģijas pārveidošanas sektorā (samazinājums attiecīgi sektoros par 8,5 % un 1,2 %), kā arī sadedzināšanas iekārtu nomaiņu mājsaimniecībās uz bezemisiju vai mazu emisiju iekārtām (samazinājums par 6 %).

3923. attēls. PM2,5 emisiju prognozes pa sektoriem scenārijā ar papildu pasākumiem

40Kā redzams 23. attēlā, prognozētā emisiju trajektorija nodrošina emisiju mērķa sasniegšanu visā laika periodā no 2020. līdz 2030. gadam. Aprēķinātās emisijas 2030. gadā ir par 14,3 % mazākas par noteikto mērķi.

414.2.3. Amonjaka emisijas

42Kopējās NH3 emisiju prognozes 2030. gadā scenārijā ar papildu pasākumiem ir par 17,6 % mazākas nekā faktiskās emisijas 2021. gadā. Aprēķinātās emisiju prognozes 2030. gadam ir par 6,8 % mazākas nekā bāzes scenārijam.

4324. attēls. NH3 emisiju prognozes pa sektoriem scenārijā ar papildu pasākumiem

44Kā redzams 24. attēlā, prognozētā emisiju trajektorija nodrošina emisiju mērķa sasniegšanu laika periodā no 2024. līdz 2030. gadam. Aprēķinātās emisijas 2030. gadā ir par 12,7 % mazākas nekā noteiktais mērķis.

458. tabula. Bāzes scenārijā iekļauto pasākumu ietekme (novērstās emisijas uz 2030.gadu, t)

46Pasākumu grupa (bāzes scenārijs

47NOx

48NMGOS

49SOx

50NH3

51PM2,5

52Mājsaimniecības, komerciālais un sabiedriskais sektorsEnerģijas efektivitātes paaugstināšana mājsaimniecībās: Daudzdzīvokļu māju un privātmāju renovācijaPasākums: B.2.1.

5357.3

5431.1

5521.6

56NE

5783.7

58Sadedzināšanas iekārtu nomaiņa privātmājās un pieslēgšana CSASPasākums: B.3.1.1. un B.3.1.2.

5911.4

6088.9

618.2

62NE

63116.1

64Enerģijas efektivitātes paaugstināšana publiskās struktūrās un pieslēgšana CSASPasākums: B.1.2.1., B.2.2. un B.2.4.

6528.8

6615

678.7

68NE

6924

70RūpniecībaEnerģijas efektivitātes paaugstināšana un fosilā kurināmā aizvietošana ar cieto biomasu rūpniecības uzņēmumosPasākums: B.2.3. un B.1.3.2.

71190

72(-163.1)87

7316.1

74NE

75(-37.5)

76Enerģijas pārveidošanas sektorsDabasgāzes aizvietošana ar cieto biomasu enerģijas pārveidošanas sektorā un Emisiju samazināšana sadedzināšanas iekārtās CSASPasākums: B.1.3.1

77(-6)

78(-14.2)

79(-136)

80NE

81(-108)

82Vēja turbīnu un saules PV uzstādīšana elektroenerģijas ražošanai239.9

838

84NE

85NE

1Daļiņas PM10

2Daļiņu PM10 piesārņojums joprojām ir viena no visaktuālākajām Latvijas gaisa kvalitātes problēmām pilsētās. PM10 gada vidējās koncentrācijas ir samazinājušās visās novērojumu stacijās. Daļiņu PM10 24 stundu robežlieluma pārsniegšanas skaits gadā ir samazinājies Rēzeknes, Ventspils un Rīgas novērojumu stacijās, bet pieaudzis Liepājas novērojumu stacijās. Vienlaikus Ventspilī, Rīgā un Liepājā ir samazinājies 24 stundu robežlieluma ApPNS pārsniegumu skaits gadā, bet tas ir pieaudzis Rēzeknes novērojumu stacijās.

3Risks pārsniegt Direktīvā 2024/2881 noteiktās robežvērtības Rīgā ir ļoti augsts. Pārējā Latvijā šāds risks pastāv Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī.

41. attēls. Daļiņu PM10 gada vidējās koncentrācijas vērtības novērojumu stacijās Rīgā, µg/m3

52. attēls. Daļiņu PM10 gada vidējās koncentrācijas vērtības novērojumu stacijās Latvijā, µg/m3

63. attēls. Daļiņu PM10 diennakts koncentrācijas robežlieluma pārsniegšanas gadījumu skaits novērojumu stacijās Rīgā (atskaitot sāls/smilts kaisīšanas, kā arī dabisko avotu (jūras sāls) ietekmi)1

1Daļiņas PM2,5

2Monitoringa dati parāda, ka gada vidējās koncentrācijas pakāpeniski samazinās. Nevienā novērojumu stacijā netika pārsniegts daļiņu PM2,5 gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai. Neraugoties uz to, daļiņu PM2,5 emisijas joprojām ir viena no aktuālākajām Latvijas gaisa kvalitātes problēmām atsevišķās pilsētās.

3Latvijai 2020. gadā bija nepieciešams sasniegt daļiņu PM2,5 valsts vidējās ekspozīcijas samazināšanas mērķi2. Aprēķinātā daļiņu PM2,5 gada vidējā koncentrācija iekļaujas mērķī. Daļiņu PM2,5 gada vidējās koncentrācijas ir samazinājušās Rīgas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils novērojumu stacijās. Augsts risks pārsniegt jaunos normatīvus pastāv Rīgā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī. 2018.–2022. gadā pārsniegumi tika konstatēti stacijās – PFS "Kronvalda bulvāris", PFS "Pārventa" Ventspilī, TPAIS "Liepāja" un TPAIS "Rēzekne".

44. attēls. Daļiņu PM2,5 gada vidējās koncentrācijas vērtības novērojumu stacijās Rīgā un Latvijā, µg/m3

1Slāpekļa dioksīds NO2

2NO2 gada vidējās koncentrācijas ir samazinājušās Rīgas, Liepājas unRēzeknes novērojumu stacijās. Savukārt gada vidējās koncentrācijas ir palielinājušās Ventspils novērojumu stacijā. Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai tika pārsniegts tikai Rīgā 2021. un 2022. gadā, transporta piesārņojuma avotu ietekmes stacijā "Brīvības iela". Risks pārsniegt noteiktos jaunos normatīvus Rīgā ir ļoti augsts – normatīvu pārsniegums 2018.–2022. gadā konstatēts lielā daļā Rīgā esošo staciju.

35. attēls Novērojumu stacijās Rīgā reģistrētās slāpekļa dioksīda gada vidējās koncentrācijas vērtības, µg/m3

46. attēls Novērojumu stacijās Latvijā reģistrētās slāpekļa dioksīda gada vidējās koncentrācijas vērtības, µg/m3

1Benzols

2Benzola gada vidējās koncentrācijas ir samazinājušās Rīgas un Liepājas monitoringa stacijās, savukārt pieaugušas Ventspils un Rēzeknes novērojumu stacijās. Gaisa kvalitātes gada robežlielums 2018.–2022. gadu periodā netika pārsniegts nevienā no novērojumu stacijām. Rīgā minētajā periodā vairākās stacijās tika pārsniegts AgPNS, kas norāda uz iespējamu robežlieluma pārsnieguma risku nākotnē. Līdzīgi arī Liepājā un Rēzeknē 2018.–2022. gadā tika konstatēti AgPNS pārsniegumi.

3Rīgā ir prognozējams augsts risks pārsniegt Direktīvā 2024/2881 noteikto benzola normatīvu. Direktīvā 2024/2881 noteiktais novērtēšanas slieksnis cilvēka veselības aizsardzībai ar ļoti augstu varbūtību tiks pārsniegts arī TPAIS "Rēzekne".

47. attēls Benzola gada vidējās koncentrācijas vērtības, µg/m3, novērojumu stacijās Rīgā3

58. attēls Benzola gada vidējās koncentrācijas gaisa kvalitātes novērojumu stacijās Latvijā, µg/m3

1Slāpekļa oksīdi

2Slāpekļa oksīdu gada vidējās koncentrāciju vērtības pēc kritiskā piesārņojuma līmeņa ekosistēmu aizsardzībai (KPLEA), 2022. gadā tika pārsniegtas Rēzeknē un Rīgā. Informācija par KPLEA izpildi tiek nodrošināta pēc novērojumiem LFS "Rucava".

39. attēls. Slāpekļa oksīdu (NOx) gada vidējās koncentrācijas vērtības, µg/m3, 2022. gads

1Benz(a)pirēns

2B(a)P gada vidējās koncentrācijas ir samazinājušās Rīgas un Ventspils novērojumu stacijās. Vienlaikus 2021. gadā Liepājā un 2022. gadā Rēzeknē novērojumu stacijās tika konstatēts gaisa kvalitātes robežlieluma pārsniegums. Vērtējot monitoringa rezultātus, salīdzinoši augsts risks pārsniegt gada Direktīvā 2024/2881 noteikto mērķlielumu Rīgā, Liepājā un Rēzeknē.

31010. attēls. B(a)P gada vidējās koncentrācijas vērtības novērojumu stacijās Latvijā, ng/m3

41 Vērtēts gados, kad kopējais pārsniegumu skaits pārsniedz normatīvu.2 Vidējais ekspozīcijas rādītājs (AEI) ir trijos gados aprēķinātās vidējās koncentrācijas vidējā vērtība visās paraugu ņemšanas vietās pilsētu fona stacijās. 2020. gada rādītājs pamatojas uz trijos (2018.-2020), gados aprēķinātajām vērtībām. 2018-2022. gadu periodā minētais rādītājs tika aprēķināts, ņemot vērā mērījumu rezultātus PFS "Rīga - Kronvalda bulvāris" un PFS "Ventspils-Pārventa" (LVĢMC, 2022).

53 TPAIS "Brīvības iela" 2018. gadā un PFS "Ķengarags" 2019-2021.gados tehnisku iemeslu dēl novērojumu skaits mazāks -par 50 % gadā (Rīgas gaisa kvalitātes ikgadējie kopsavilkumi).