1Rīcības virziens – Sabiedrības informēšana
2Nr.p.
3k.
4Pasākums
5Darbības rezultāts
6Ietekmētās vielas
7Rezultatīvais rādītājs
8Atbildīgā institūcija vai izpildē iesaistītā institūcija
9Līdzatbildīgās institūcijas
10Izpildes termiņš
11Piešķirtais finansējums, papildus nepieciešamais finansējums un iespējamais finansējuma avots
12M.8.1.Informēt un izglītot sabiedrību par videi draudzīgu preču un pakalpojumu patēriņuNodrošināta informācijas materiālu, kā arī citas noderīgas informācijas pieejamību par vides draudzīgu sadzīves preču (tīrīšanas līdzekļu, kosmētikas utml.) priekšrocībām un to pozitīvo ietekmi uz GOS emisiju samazināšanu, popularizēt ekomarķējumu un veicināt šādas produkcijas plašāku izmantošanaNMGOSSagatavoti informatīvie materiāli un veikta informatīvā kampaņa. Nodrošināta to aktualizācija pēc nepieciešamības.VVDKEM2026. gadsSkatīt Plāna 3.pielikumu.M.8.2.Zaļā publiskā iepirkuma veicināšana ar uzsvaru uz būvniecības preču uzmantošanu ar pazeminātu GOS saturuNodrošināta informācijas materiālu, kā arī citas noderīgas informācijas pieejamība un veicināta to plašāka izmantošanaNMGOSSagatavoti informatīvie materiāli un veikta informatīvā kampaņa. Nodrošināta to aktualizācija pēc nepieciešamības.VARAM 2026. gadsSkatīt Plāna 3.pielikumu.M.8.3.Īstenot informācijas kampaņas par mājsaimniecības apkures iekārtu izmantošanu un to ietekmi uz gaisa kvalitāti un apkures iekārtu izmantošanu un nomaiņuSamazināts gaisa piesārņojums no mājsaimniecību individuālajām sadedzināšanas iekārtāmPM2,5PM10
13Īstenotas divas informācijas kampaņasPilnveidot esošo tīmekļa vietni, kur pieejama informācija par apkures iekārtām un to izmantošanu, atbalsta programmām un gaisa kvalitāti
14KEMPašvaldībasIk pēc 3 gadiem: 2027. un 2030. gadāSkatīt Plāna 3.pielikumu.M.8.4.Īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu "Diena bez auto"Katru gadu tiek īstenota informēšanas kampaņa, kas mudina sabiedrību atteikties no privātā auto izmantošanas un izvēlēties videi draudzīgākus pārvietošanās veidusPM10PM2,5
15NOx
16B(a)P
17Īstenotas piecas kampaņasRīgas pašvaldība79KEMKatru gaduSkatīt Plāna 3.pielikumu.M.8.1. Informēt un izglītot sabiedrību par videi draudzīgu preču un pakalpojumu patēriņu
18M.8.2. Zaļā publiskā iepirkuma veicināšana ar uzsvaru uz būvniecības preču uzmantošanu ar pazeminātu GOS saturu
19Pasākumu (M.8.1. un M.8.2.) izvēles pamatojums: NMGOS emisiju galvenie avoti Latvijā 2021. gadā ir šķīdinātāju un specifisku maisījumu izmantošana, kur dominē laku un krāsu izmantošana (49,6 %) un mājsaimniecību sektors (31,1 %). Vienlaikus tieši emisijām no šķīdinātāju un specifisku maisījumu izmantošanas ir pieaugoša tendence, līdz ar to nepieciešams plānot papildu pasākumus gan iedzīvotāju paradumu maiņai, kas stimulētu arī tirgū pieejamo produktu izmaiņas, gan zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai.
20M.8.3. Īstenot informācijas kampaņas par mājsaimniecības apkures iekārtu izmantošanu un to ietekmi uz gaisa kvalitāti un apkures iekārtu izmantošanu un nomaiņu
21Pasākuma izvēles pamatojums: Augsts iedzīvotāju informētības līmenis ir būtisks priekšnoteikums mājsaimniecību radītās apkures emisiju samazināšanai.
22M.8.4. Īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu "Diena bez auto"
23Pasākuma izvēles pamatojums: Lai samazinātu transporta radīto gaisa piesārņojumu, ir svarīgi veicināt iedzīvotāju izpratni par privātā autotransporta izmantošanas ietekmi uz vidi un videi draudzīgas mobilitātes risinājumiem, kā arī aicināt sabiedrību izmēģināt videi draudzīgākas alternatīvas automašīnu izmantošanai.
244.2. Emisiju prognozes mērķa scenārijam ar papildu pasākumiem
25Lai gan bāzes scenārijā aprēķinātās emisiju prognozes NMGOS, NH3 un PM2,5 visā laika periodā no 2024. līdz 2030. gadam bija mazākas par noteikto mērķa trajektoriju, pastāv mērķa neizpildīšanas riski, ko ietekmē dažādas nenoteiktības attiecībā uz izmantotajiem pieņēmumiem aktivitāšu datu prognozēšanai, ieplānoto pasākumu ietekmēm uz emisiju samazināšanu un tehnoloģiju un tehnoloģisko paņēmienu pielietošanas iespējām.
26Emisiju prognozes ar papildu pasākumiem mērķa scenārijam ir atspoguļotas tikai NMGOS, NH3 un PM2,5 emisijām, jo, atbilstoši attiecīgo emisiju tendencei, pastāv risks neatbilst mērķa trajektorijai (2024. – 2030. gads). Papildu pasākumu izvēles galvenie kritēriji ir to potenciāls emisiju samazināšanā, iepriekšējā pieredze līdzīgu pasākumu īstenošanā Latvijā un pasākumu pozitīvs devums citās politikas jomās. Detalizēta informācija par pasākumu sniegto emisiju samazinājumu pieejama Plāna 8. tabulā.
27Galvenās mērķa scenārijā ietvertās pasākumu grupas PM2,5 emisiju samazināšanai mājsaimniecību sektorā ir turpināt finansiāli atbalstīt individuālo dzīvojamo māju pieslēgšanu efektīvai CSAS pilsētās, finansiāli atbalstīt tādu AER izmantošanu siltumapgādei mājsaimniecībās, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas vai rada tikai zemas emisijas un finansiāli atbalstīt maznodrošinātās mājsaimniecības veco neefektīvo cietā kurināmā, tostarp biomasas, sadedzināšanas iekārtu nomaiņu uz bezemisiju vai zemu emisiju iekārtām.
28Enerģijas pārveidošanas un rūpniecības sektorā pasākumi ir vērsti uz finanšu atbalsta programmu esošo un mazāk efektīvo sadedzināšanas iekārtu nomaiņai uz augstākām emisiju robežvērtību prasībām atbilstošām vai nulles emisiju iekārtām turpināšanu.
29NMGOS emisiju samazināšanai mērķa scenārijā ir iekļauti pasākumi, kas vērsti uz produktu izmantošanu ar zemāku GOS saturu mājsaimniecībās, pakalpojumu sektorā un būvniecībā. Papildu ietekmi NMGOS emisiju samazināšanā dod arī plānotie pasākumi PM2,5 emisiju samazināšanai mājsaimniecībās.
30NH3 emisiju samazināšanai lauksaimniecības sektorā ir paredzēti pasākumi, kas ietver ureāzes inhibitoru lietošanu (karbamīdam) emisiju samazināšanai no izmantotās urīnvielas laukaugu mēslošanai, putnu šķidrmēslu digestāta pēcapstrādes paplašināšanu, kā arī bioloģiskās putnkopības paplašināšanu.
314.2.1. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas
32NMGOS emisiju prognožu rezultāti parāda, ka laika periodā līdz 2030. gadam emisijas varētu samazināties par 18 %, salīdzinot ar 2021. gadu. Salīdzinot ar aprēķinātām bāzes scenārija emisijām 2030. gadā, vislielākais samazinājums scenārijā ar papildu pasākumiem ir emisijām no šķīdinātāju un citu produktu izmantošanas (10,7 %) un no mazām sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecībās (10,3 %).
33Kopējās aprēķinātās NMGOS emisijas 2030. gadam scenārijā ar papildu pasākumiem ir par aptuveni 10 % mazākas nekā bāzes scenārijā.
3422. attēls. NMGOS emisiju prognozes pa sektoriem scenārijā ar papildu pasākumiem
35Kā redzams 22. attēlā, prognozētā emisiju trajektorija nodrošina emisiju mērķa sasniegšanu visā laika periodā no 2020. līdz 2030. gadam. Aprēķinātās emisijas 2030. gadā ir par 10,2 % mazākas nekā noteiktais mērķis.
364.2.2. Daļiņu PM2,5 emisijas
37Kopējās PM2,5 emisiju prognozes 2030. gadā scenārijā ar papildu pasākumiem ir par 25,5 % mazākas nekā faktiskās emisijas 2021. gadā. Aprēķinātās emisiju prognozes 2030. gadam ir par 4,6 % mazākas nekā bāzes scenārijam.
38Salīdzinot ar aprēķinātajām bāzes scenārija emisijām 2030. gadā, vislielākais samazinājums scenārijā ar papildu pasākumiem ir no plānotiem pasākumiem attiecībā uz vidējās jaudas sadedzināšanas iekārtu nomaiņu uz augstākām, emisiju robežvērtībām atbilstošām, rūpniecības un enerģijas pārveidošanas sektorā (samazinājums attiecīgi sektoros par 8,5 % un 1,2 %), kā arī sadedzināšanas iekārtu nomaiņu mājsaimniecībās uz bezemisiju vai mazu emisiju iekārtām (samazinājums par 6 %).
3923. attēls. PM2,5 emisiju prognozes pa sektoriem scenārijā ar papildu pasākumiem
40Kā redzams 23. attēlā, prognozētā emisiju trajektorija nodrošina emisiju mērķa sasniegšanu visā laika periodā no 2020. līdz 2030. gadam. Aprēķinātās emisijas 2030. gadā ir par 14,3 % mazākas par noteikto mērķi.
414.2.3. Amonjaka emisijas
42Kopējās NH3 emisiju prognozes 2030. gadā scenārijā ar papildu pasākumiem ir par 17,6 % mazākas nekā faktiskās emisijas 2021. gadā. Aprēķinātās emisiju prognozes 2030. gadam ir par 6,8 % mazākas nekā bāzes scenārijam.
4324. attēls. NH3 emisiju prognozes pa sektoriem scenārijā ar papildu pasākumiem
44Kā redzams 24. attēlā, prognozētā emisiju trajektorija nodrošina emisiju mērķa sasniegšanu laika periodā no 2024. līdz 2030. gadam. Aprēķinātās emisijas 2030. gadā ir par 12,7 % mazākas nekā noteiktais mērķis.
458. tabula. Bāzes scenārijā iekļauto pasākumu ietekme (novērstās emisijas uz 2030.gadu, t)
46Pasākumu grupa (bāzes scenārijs
47NOx
48NMGOS
49SOx
50NH3
51PM2,5
52Mājsaimniecības, komerciālais un sabiedriskais sektorsEnerģijas efektivitātes paaugstināšana mājsaimniecībās: Daudzdzīvokļu māju un privātmāju renovācijaPasākums: B.2.1.
5357.3
5431.1
5521.6
56NE
5783.7
58Sadedzināšanas iekārtu nomaiņa privātmājās un pieslēgšana CSASPasākums: B.3.1.1. un B.3.1.2.
5911.4
6088.9
618.2
62NE
63116.1
64Enerģijas efektivitātes paaugstināšana publiskās struktūrās un pieslēgšana CSASPasākums: B.1.2.1., B.2.2. un B.2.4.
6528.8
6615
678.7
68NE
6924
70RūpniecībaEnerģijas efektivitātes paaugstināšana un fosilā kurināmā aizvietošana ar cieto biomasu rūpniecības uzņēmumosPasākums: B.2.3. un B.1.3.2.
71190
72(-163.1)87
7316.1
74NE
75(-37.5)
76Enerģijas pārveidošanas sektorsDabasgāzes aizvietošana ar cieto biomasu enerģijas pārveidošanas sektorā un Emisiju samazināšana sadedzināšanas iekārtās CSASPasākums: B.1.3.1
77(-6)
78(-14.2)
79(-136)
80NE
81(-108)
82Vēja turbīnu un saules PV uzstādīšana elektroenerģijas ražošanai239.9
838
84NE
85NE
1Daļiņas PM10
2Daļiņu PM10 piesārņojums joprojām ir viena no visaktuālākajām Latvijas gaisa kvalitātes problēmām pilsētās. PM10 gada vidējās koncentrācijas ir samazinājušās visās novērojumu stacijās. Daļiņu PM10 24 stundu robežlieluma pārsniegšanas skaits gadā ir samazinājies Rēzeknes, Ventspils un Rīgas novērojumu stacijās, bet pieaudzis Liepājas novērojumu stacijās. Vienlaikus Ventspilī, Rīgā un Liepājā ir samazinājies 24 stundu robežlieluma ApPNS pārsniegumu skaits gadā, bet tas ir pieaudzis Rēzeknes novērojumu stacijās.
3Risks pārsniegt Direktīvā 2024/2881 noteiktās robežvērtības Rīgā ir ļoti augsts. Pārējā Latvijā šāds risks pastāv Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī.
41. attēls. Daļiņu PM10 gada vidējās koncentrācijas vērtības novērojumu stacijās Rīgā, µg/m3
52. attēls. Daļiņu PM10 gada vidējās koncentrācijas vērtības novērojumu stacijās Latvijā, µg/m3
63. attēls. Daļiņu PM10 diennakts koncentrācijas robežlieluma pārsniegšanas gadījumu skaits novērojumu stacijās Rīgā (atskaitot sāls/smilts kaisīšanas, kā arī dabisko avotu (jūras sāls) ietekmi)1
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.