Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas plāns 2026.‒2030. gadam 8. pants

Rīcības virziens – Sabiedrības informēšana

Nr.p.

Pasākums

Darbības rezultāts

Ietekmētās vielas

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija vai izpildē iesaistītā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

Piešķirtais finansējums, papildus nepieciešamais finansējums un iespējamais finansējuma avots

M.8.1.Informēt un izglītot sabiedrību par videi draudzīgu preču un pakalpojumu patēriņuNodrošināta informācijas materiālu, kā arī citas noderīgas informācijas pieejamību par vides draudzīgu sadzīves preču (tīrīšanas līdzekļu, kosmētikas utml.) priekšrocībām un to pozitīvo ietekmi uz GOS emisiju samazināšanu, popularizēt ekomarķējumu un veicināt šādas produkcijas plašāku izmantošanaNMGOSSagatavoti informatīvie materiāli un veikta informatīvā kampaņa. Nodrošināta to aktualizācija pēc nepieciešamības.VVDKEM2026. gadsSkatīt Plāna 3.pielikumu.M.8.2.Zaļā publiskā iepirkuma veicināšana ar uzsvaru uz būvniecības preču uzmantošanu ar pazeminātu GOS saturuNodrošināta informācijas materiālu, kā arī citas noderīgas informācijas pieejamība un veicināta to plašāka izmantošanaNMGOSSagatavoti informatīvie materiāli un veikta informatīvā kampaņa. Nodrošināta to aktualizācija pēc nepieciešamības.VARAM 2026. gadsSkatīt Plāna 3.pielikumu.M.8.3.Īstenot informācijas kampaņas par mājsaimniecības apkures iekārtu izmantošanu un to ietekmi uz gaisa kvalitāti un apkures iekārtu izmantošanu un nomaiņuSamazināts gaisa piesārņojums no mājsaimniecību individuālajām sadedzināšanas iekārtāmPM2,5PM10

Īstenotas divas informācijas kampaņasPilnveidot esošo tīmekļa vietni, kur pieejama informācija par apkures iekārtām un to izmantošanu, atbalsta programmām un gaisa kvalitāti

KEMPašvaldībasIk pēc 3 gadiem: 2027. un 2030. gadāSkatīt Plāna 3.pielikumu.M.8.4.Īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu "Diena bez auto"Katru gadu tiek īstenota informēšanas kampaņa, kas mudina sabiedrību atteikties no privātā auto izmantošanas un izvēlēties videi draudzīgākus pārvietošanās veidusPM10PM2,5

NOx

B(a)P

Īstenotas piecas kampaņasRīgas pašvaldība79KEMKatru gaduSkatīt Plāna 3.pielikumu.M.8.1. Informēt un izglītot sabiedrību par videi draudzīgu preču un pakalpojumu patēriņu

M.8.2. Zaļā publiskā iepirkuma veicināšana ar uzsvaru uz būvniecības preču uzmantošanu ar pazeminātu GOS saturu

Pasākumu (M.8.1. un M.8.2.) izvēles pamatojums: NMGOS emisiju galvenie avoti Latvijā 2021. gadā ir šķīdinātāju un specifisku maisījumu izmantošana, kur dominē laku un krāsu izmantošana (49,6 %) un mājsaimniecību sektors (31,1 %). Vienlaikus tieši emisijām no šķīdinātāju un specifisku maisījumu izmantošanas ir pieaugoša tendence, līdz ar to nepieciešams plānot papildu pasākumus gan iedzīvotāju paradumu maiņai, kas stimulētu arī tirgū pieejamo produktu izmaiņas, gan zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai.

M.8.3. Īstenot informācijas kampaņas par mājsaimniecības apkures iekārtu izmantošanu un to ietekmi uz gaisa kvalitāti un apkures iekārtu izmantošanu un nomaiņu

Pasākuma izvēles pamatojums: Augsts iedzīvotāju informētības līmenis ir būtisks priekšnoteikums mājsaimniecību radītās apkures emisiju samazināšanai.

M.8.4. Īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu "Diena bez auto"

Pasākuma izvēles pamatojums: Lai samazinātu transporta radīto gaisa piesārņojumu, ir svarīgi veicināt iedzīvotāju izpratni par privātā autotransporta izmantošanas ietekmi uz vidi un videi draudzīgas mobilitātes risinājumiem, kā arī aicināt sabiedrību izmēģināt videi draudzīgākas alternatīvas automašīnu izmantošanai.

4.2. Emisiju prognozes mērķa scenārijam ar papildu pasākumiem

Lai gan bāzes scenārijā aprēķinātās emisiju prognozes NMGOS, NH3 un PM2,5 visā laika periodā no 2024. līdz 2030. gadam bija mazākas par noteikto mērķa trajektoriju, pastāv mērķa neizpildīšanas riski, ko ietekmē dažādas nenoteiktības attiecībā uz izmantotajiem pieņēmumiem aktivitāšu datu prognozēšanai, ieplānoto pasākumu ietekmēm uz emisiju samazināšanu un tehnoloģiju un tehnoloģisko paņēmienu pielietošanas iespējām.

Emisiju prognozes ar papildu pasākumiem mērķa scenārijam ir atspoguļotas tikai NMGOS, NH3 un PM2,5 emisijām, jo, atbilstoši attiecīgo emisiju tendencei, pastāv risks neatbilst mērķa trajektorijai (2024. – 2030. gads). Papildu pasākumu izvēles galvenie kritēriji ir to potenciāls emisiju samazināšanā, iepriekšējā pieredze līdzīgu pasākumu īstenošanā Latvijā un pasākumu pozitīvs devums citās politikas jomās. Detalizēta informācija par pasākumu sniegto emisiju samazinājumu pieejama Plāna 8. tabulā.

Galvenās mērķa scenārijā ietvertās pasākumu grupas PM2,5 emisiju samazināšanai mājsaimniecību sektorā ir turpināt finansiāli atbalstīt individuālo dzīvojamo māju pieslēgšanu efektīvai CSAS pilsētās, finansiāli atbalstīt tādu AER izmantošanu siltumapgādei mājsaimniecībās, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas vai rada tikai zemas emisijas un finansiāli atbalstīt maznodrošinātās mājsaimniecības veco neefektīvo cietā kurināmā, tostarp biomasas, sadedzināšanas iekārtu nomaiņu uz bezemisiju vai zemu emisiju iekārtām.

Enerģijas pārveidošanas un rūpniecības sektorā pasākumi ir vērsti uz finanšu atbalsta programmu esošo un mazāk efektīvo sadedzināšanas iekārtu nomaiņai uz augstākām emisiju robežvērtību prasībām atbilstošām vai nulles emisiju iekārtām turpināšanu.

NMGOS emisiju samazināšanai mērķa scenārijā ir iekļauti pasākumi, kas vērsti uz produktu izmantošanu ar zemāku GOS saturu mājsaimniecībās, pakalpojumu sektorā un būvniecībā. Papildu ietekmi NMGOS emisiju samazināšanā dod arī plānotie pasākumi PM2,5 emisiju samazināšanai mājsaimniecībās.

NH3 emisiju samazināšanai lauksaimniecības sektorā ir paredzēti pasākumi, kas ietver ureāzes inhibitoru lietošanu (karbamīdam) emisiju samazināšanai no izmantotās urīnvielas laukaugu mēslošanai, putnu šķidrmēslu digestāta pēcapstrādes paplašināšanu, kā arī bioloģiskās putnkopības paplašināšanu.

4.2.1. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas

NMGOS emisiju prognožu rezultāti parāda, ka laika periodā līdz 2030. gadam emisijas varētu samazināties par 18 %, salīdzinot ar 2021. gadu. Salīdzinot ar aprēķinātām bāzes scenārija emisijām 2030. gadā, vislielākais samazinājums scenārijā ar papildu pasākumiem ir emisijām no šķīdinātāju un citu produktu izmantošanas (10,7 %) un no mazām sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecībās (10,3 %).

Kopējās aprēķinātās NMGOS emisijas 2030. gadam scenārijā ar papildu pasākumiem ir par aptuveni 10 % mazākas nekā bāzes scenārijā.

22. attēls. NMGOS emisiju prognozes pa sektoriem scenārijā ar papildu pasākumiem

Kā redzams 22. attēlā, prognozētā emisiju trajektorija nodrošina emisiju mērķa sasniegšanu visā laika periodā no 2020. līdz 2030. gadam. Aprēķinātās emisijas 2030. gadā ir par 10,2 % mazākas nekā noteiktais mērķis.

4.2.2. Daļiņu PM2,5 emisijas

Kopējās PM2,5 emisiju prognozes 2030. gadā scenārijā ar papildu pasākumiem ir par 25,5 % mazākas nekā faktiskās emisijas 2021. gadā. Aprēķinātās emisiju prognozes 2030. gadam ir par 4,6 % mazākas nekā bāzes scenārijam.

Salīdzinot ar aprēķinātajām bāzes scenārija emisijām 2030. gadā, vislielākais samazinājums scenārijā ar papildu pasākumiem ir no plānotiem pasākumiem attiecībā uz vidējās jaudas sadedzināšanas iekārtu nomaiņu uz augstākām, emisiju robežvērtībām atbilstošām, rūpniecības un enerģijas pārveidošanas sektorā (samazinājums attiecīgi sektoros par 8,5 % un 1,2 %), kā arī sadedzināšanas iekārtu nomaiņu mājsaimniecībās uz bezemisiju vai mazu emisiju iekārtām (samazinājums par 6 %).

23. attēls. PM2,5 emisiju prognozes pa sektoriem scenārijā ar papildu pasākumiem

Kā redzams 23. attēlā, prognozētā emisiju trajektorija nodrošina emisiju mērķa sasniegšanu visā laika periodā no 2020. līdz 2030. gadam. Aprēķinātās emisijas 2030. gadā ir par 14,3 % mazākas par noteikto mērķi.

4.2.3. Amonjaka emisijas

Kopējās NH3 emisiju prognozes 2030. gadā scenārijā ar papildu pasākumiem ir par 17,6 % mazākas nekā faktiskās emisijas 2021. gadā. Aprēķinātās emisiju prognozes 2030. gadam ir par 6,8 % mazākas nekā bāzes scenārijam.

24. attēls. NH3 emisiju prognozes pa sektoriem scenārijā ar papildu pasākumiem

Kā redzams 24. attēlā, prognozētā emisiju trajektorija nodrošina emisiju mērķa sasniegšanu laika periodā no 2024. līdz 2030. gadam. Aprēķinātās emisijas 2030. gadā ir par 12,7 % mazākas nekā noteiktais mērķis.

8. tabula. Bāzes scenārijā iekļauto pasākumu ietekme (novērstās emisijas uz 2030.gadu, t)

Pasākumu grupa (bāzes scenārijs

NOx

NMGOS

SOx

NH3

PM2,5

Mājsaimniecības, komerciālais un sabiedriskais sektorsEnerģijas efektivitātes paaugstināšana mājsaimniecībās: Daudzdzīvokļu māju un privātmāju renovācijaPasākums: B.2.1.

57.3

31.1

21.6

83.7

Sadedzināšanas iekārtu nomaiņa privātmājās un pieslēgšana CSASPasākums: B.3.1.1. un B.3.1.2.

11.4

88.9

8.2

116.1

Enerģijas efektivitātes paaugstināšana publiskās struktūrās un pieslēgšana CSASPasākums: B.1.2.1., B.2.2. un B.2.4.

28.8

8.7

RūpniecībaEnerģijas efektivitātes paaugstināšana un fosilā kurināmā aizvietošana ar cieto biomasu rūpniecības uzņēmumosPasākums: B.2.3. un B.1.3.2.

190

(-163.1)87

16.1

(-37.5)

Enerģijas pārveidošanas sektorsDabasgāzes aizvietošana ar cieto biomasu enerģijas pārveidošanas sektorā un Emisiju samazināšana sadedzināšanas iekārtās CSASPasākums: B.1.3.1

(-6)

(-14.2)

(-136)

(-108)

Vēja turbīnu un saules PV uzstādīšana elektroenerģijas ražošanai239.9

Transporta sektorsIekšdedzes dzinēju vieglo automašīnu (M1 un N1) fiziskām personām un komersantiem aizvietošana ar ETLPasākums: B.4.1. un B.4.4.

29.3

Iekšdedzes dzinēju publiskā transporta aizvietošana ar ETLPasākums: B. 4.1. un B.4.3.

14.3

Dzelzceļa tīkla modernizācija un Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanaPasākums: B.4.5. un B.4.6.

86.7

Veloceliņu attīstībaPasākums: B.4.7.

2.7

Lauksaimniecības sektorsPasākumi augkopībā izmantotā minerālā N samazināšanaiPasākums: B.6.1.1., B.6.1.2. un B.6.1.3.

934

Pasākumi amonjaka emisiju samazināšanai no kūtsmēslu apsaimniekošanasPasākums: B.6.2.1., B.6.2.2., B.6.2.3. un B.6.2.4.

813

Pasākumi lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas pārvaldībāPasākum: B.6.3.1. un B.6.4.3.

461

9. tabula. Mērķa scenārijā iekļauto pasākumu ietekme (novērstās emisijas uz 2030.gadu, t)

Pasākumu grupa

NOx

NMGOS

SOx

NH3

PM2,5

Mājsaimniecības, komerciālais un sabiedriskais sektorsEnerģijas efektivitātes paaugstināšana mājsaimniecībās: Daudzdzīvokļu māju renovācijaPasākums: M.2.1.

15.9

1.1

5.7

15.8

Veicināt un motivēt iedzīvotājus veikt veco un neefektīvo kurināmā sadedzināšanas iekārtu nomaiņu, izmantojot jaunas atbalsta programmasPasākums: M.3.1.2., M.3.1.4. un M.3.1.3.

70.1

227.8

Atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai un bezemisiju AER tehnoloģiju ieviešanai valsts un pašvaldību ēkās un uzņēmējdarbībāPasākums: M.2.1.

46.7

24.4

14.2

64.9

Iedzīvotāju informēšana un izglītošana par ekomarķējumu un videi draudzīgu sadzīves preču priekšrocībām un to pozitīvo ietekmi uz GOS emisiju samazināšanuPasākums: M.8.1.

370.0

Rūpniecība un būvniecība

Enerģijas efektivitātes paaugstināšana un esošo biomasu izmantojošo katlu nomaiņa ar efektīvākiem un bezemisiju tehnoloģiju uzstādīšana rūpniecības uzņēmumosPasākums: M.2.1.

223.1

40.1

53.5

206.5

Zaļā publiskā iepirkuma veicināšana ar uzsvaru uz būvniecības preču uzmantošanu ar pazeminātu GOS saturu.Pasākums: M.8.2.

400.0

Enerģijas pārveidošanas sektors

Esošo biomasu izmantojošo katlu nomaiņa ar efektīvākiem un bezemisiju AER izmantošana siltumapgādeiPasākums: M.1.3.2.

76.4

6.1

37.8

1224.4

Transporta sektors Iekšdedzes dzinēju automašīnu (M1, N1) aizvietošana ar ETL fiziskām un juridiskām personāmPasākums: M.4.2.

76.4

Iekšdedzes dzinēju publiskā transporta aizvietošana ar ETLPasākums: M.4.1.

16.9

Lauksaimniecības sektors Ureāzes inhibitoru lietošanu (karbamīdam)Pasākums: M.6.1.1.

400.0

Putnu šķidrmēslu digestāta pēcapstrādes paplašināšana, kā arī bioloģiskās putnkopības paplašināšanaPasākums: M.6.1.2.

420.0

Veicināt barības devu ar samazinātu kopproteīnu (kopproteīna līmenis nepārsniedz 15 – 16%) izmantošanu slaucamajām govīmPasākums: M.6.2.3.

270.0

4.3. Mērķa scenārija ietekme uz gaisa kvalitāti Latvijā

Novērtējot mērķa scenāriju potenciālo ietekmi uz gaisa kvalitāti Latvijā, izmantojot SHERPA modeli, redzams (skatīt attēlu zemāk), ka potenciālais gada vidējo koncentrāciju samazinājumu 2030. gadā būs lielāks nekā bāzes scenārija gadījumā. Nozīmīgākās izmaiņas arī šajā gadījumā sagaidāmas Rīgā (samazinājums līdz 3,1 µg/m3 NO2, līdz 1,2 µg/m3 daļiņām PM10 un līdz 2,1 µg/m3 daļiņām PM2,5), kā arī Pierīgā un pārējās Latvijas lielajās pilsētās.

Paredzētais piesārņojuma koncentrāciju samazinājums ir pietiekams, lai nodrošinātu atbilstību pašreiz spēkā esošiem robežlielumiem cilvēka veselības aizsardzībai. Izmantojot modelēšanas rezultātus (koncentrāciju samazinājumu) valstspilsētu līmenī un salīdzinot tos ar valsts monitoringa tīkla stacijās 2022. gadā novērotajām gada koncentrācijām, var secināt, ka lielākā daļā monitoringa staciju tiks nodrošināta atbilstība Direktīvā 2024/2881 noteiktajām robežvērtībām, izņemot daļiņu PM10 koncentrācijas, kurām atsevišķās vietās saglabājas pārsniegumu risks.

25. attēls. Prognozētais NO2 koncentrācijas samazinājums 2030. g. salīdzinājumā ar 2022. gadu – mērķa scenārijs

26. attēls. Prognozētais PM10 koncentrācijas samazinājums 2030. g. salīdzinājumā ar 2022. gadu – mērķa scenārijs

27. attēls. Prognozētais PM2,5 koncentrācijas samazinājums 2030. g. salīdzinājumā ar 2022. gadu – mērķa scenārijs

4.4. Mērķa scenārijā iekļauto pasākumu finasiālo ieguvumu novērtējums

Plānā noteikto mērķu sasniegšana un pasākumu ieviešana saistīta ar ievērojamām izmaksām, kas attiecināmas gan uz valsti un pašvaldībām, gan uz privātpersonām un komersantiem (skatīt Plāna 3.pielikumu). Tomēr ES un starptautiskā līmenī veiktie sociālekonomiskie novērtējumi norāda, ka tiešās izmaksas, kas saistītas ar tehnoloģiskajiem ieguldījumiem, piemēram, elektrisko transportlīdzekļu infrastruktūras uzstādīšanu un lauksaimniecības prakses uzlabošanu, kompensē ievērojami ietaupījumi veselības aprūpes izmaksās un produktivitātes paaugstināšanās88,89,90. Gaisa kvalitātes uzlabošanās rezultātā, samazinoties piesārņojošo vielu emisijām, samazinās elpošanas un sirds un asinsvadu slimību gadījumu skaits, tādējādi mazinot slogu uz veselības aprūpes sistēmu, kā arī samazinās ar šīm slimībām saistītie mirstības rādītāji. 2019. gada pētījums91 norāda arī uz to, ka daļiņu PM2,5 gada vidējās koncentrācijas samazinājums par 1 μg/m3 ES dalībvalstīs vidēji rada 0,8 procentu IKP pieaugumu, ko ietekmē mazāks kavēto darba dienu skaits slimību dēļ (ieskaitot gadījumus, kad slimo apgādājamie bērni), kā arī produktivitātes pieaugums.

Viens no plāna galvenajiem mērķiem ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, t.sk. panākt priekšlaicīgas nāves gadījumu skaita samazinājumu, kas saistīts ar daļiņu PM2,5 piesārņojuma ietekmi. Saskaņā ar SHERPA modeļa aprēķiniem mērķa scenārijā paredzētais daļiņu PM2,5 emisiju samazinājums nodrošinās kopējo valsts ieguvumu 296,4 milj. EUR gadā apmērā, galvenokārt pateicoties samazinātajam priekšlaicīgās nāves gadījumu skaitam, kā arī samazinājumam kavēto darba dienu skaitā un produktivitātes pieaugumam.

Vienlaicīgi, novērtēti potenciālie ieguvumi no emisiju samazinājuma, izmantojot 2023. gadā EVA ieteikto metodiku92. Pēc šīs metodikas aprēķinātie sagaidāmie ieguvumi ir vēl lielāki (skatīt 10. tabulu).

10. tabula. Emisiju samazinājuma radīto ieguvumu novērtējums 2030.gadam (mērķa scenārijs)

Viela

Prognozētais gada emisiju samazinājums 2030. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu (mērķa scenārijs, kt)

Piesārņojuma nodarītā kaitējuma izmaksas (EUR par 1 tonnu emisiju 2021. gada cenās)

Novērstie zaudējumi

(milj. EUR, 2021. gada cenās)

Dzīves gada vērtība (VOLY93)

Statistiskās dzīves vērtība (VSL94)

Dzīves gada vērtība (VOLY)

Statistiskās dzīves vērtība (VSL)

NOx5,77

8276

24146

47,79

139,44

SO20,20

11966

36346

2,37

7,19

PM103,02

28585

92903

86,25

280,33

PM2,55,11

42306

137496

216,26

702,84

NMGOS0,33

749

1736

0,25

0,57

NH32,14

6532

19313

13,95

41,26

Kopā

366,87

1171,62

Līdzīgā novērtējumā, kas ir veikts NEKP 2030 ietvaros, ir secināts, ka pasākumi, kas vērsti uz importētā fosilā kurināmā aizvietošanu ar atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitātes uzlabošanu, ne tikai samazina SEG emisijas un enerģijas izmaksas, bet arī veicina ekonomiskos un sociālos ieguvumus, sekmējot uzņēmējdarbību, inovācijas un modernu tehnoloģiju attīstību. Tas pats attiecas arī uz gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumiem.

Ietekme uz mazajām lauku saimniecībām.

Ņemot vērā mazo lopkopības saimniecību ekstensīvo ražošanas raksturu, kā arī zemo lauksaimniecības dzīvnieku skaitu un blīvumu, iespējamo amonjaka emisiju samazināšanas pasākumu ieviešana šajā saimniecību grupā var dot tikai nebūtisku amonjaka emisijas samazinājumu un attiecīgi plāna ietvaros netiek paredzēti šai grupai specifiski mērķēti pasākumi. Līdzīgi, emisiju samazināšanas pasākumu ieviešanai mazajās augkopības saimniecībās nebūtu būtiskas ietekmes uz amonjaka emisijām nacionālā līmenī (0,3 % - 0,5 % laika periodā 2024. – 2030. gads), attiecīgi plānā nav paredzēti specifiski pasākumi šāda izmēra saimniecībām.

Kopumā, analizējot plānā iekļauto pasākumu potenciālo ietekmi uz sīkajām (mikro) un mazajām lauku saimniecībām, ir secināms, ka lielākā daļa no paredzētajiem pasākumiem nav attiecināma uz šāda izmēra lauksaimniecības uzņēmumiem un attiecīgi ietekme nav sagaidāma.

1 Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32024L28812 Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/files/Gaiss//Gaisa_piesarnojums/2024_kops_IIR.pdf

3 https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/gaisa-kvalitate

4 https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/sdg_11_52/default/table?lang=en&category=sdg.sdg_03

5 COM (2022) 673 final. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52022DC0673R(01).

6 Pieejams:https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:a1c34a56-b314-11eb-8aca-01aa75ed71a1.0016.02/DOC_1&format=PDF

7 "Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums ir samazināts līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu ne veselībai, ne dabiskajām ekosistēmām un kas nepārkāpj mūsu planētas iespēju robežas, tādējādi panākot no toksikantiem brīvu vidi".

8 EK COM (2020) 381 final, 2020. gada 20. maijā. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:ea0f9f73-9ab2-11ea-9d2d-01aa75ed71a1.0017.02/DOC_1&format=PDF

9 EK COM (2020) 380 final, 2020. gada 20. maijā. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:ea0f9f73-9ab2-11ea-9d2d-01aa75ed71a1.0017.02/DOC_1&format=PDF

10 SO2, NO2/NOx, daļiņas (PM10 un PM2,5), oglekļa monoksīds, ozons, C6H6, B(a)P, svins, arsēns, kadmijs, niķelis

11 Robežlielumi, mērķlielumi, vidējās ekspozīcijas samazināšanas pienākumi un koncentrācijas mērķi, kritiskie līmeņi, informēšanas un trauksmes sliekšņi, ilgtermiņa mērķi.

12 MK 2009. gada 3. novembra noteikumi Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti". https://likumi.lv/ta/id/200712

13 Saskaņā ar MK 2024. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 446 "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju", 2024. gada 1. jūlijā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) pārņēma no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (iepriekš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ) vides aizsardzības politikas jomu, un KEM pārraudzībā tiks īstenoti trīs politisko virzienu attīstība – klimats, enerģētika un vides aizsardzība.

14 Apstiprināts 2020. gada 28. janvārī. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/342214-latvijas-strategija-klimatneitralitates-sasniegsanai-lidz-2050-gadam

15 MK 2024. gada 12. jūlija rīkojums Nr. 573 "Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam". https://likumi.lv/ta/id/353615,

16 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/353615-aktualizetais-nacionalais-energetikas-un-klimata-plans-20212030gadam

17 63,4 %, saskaņā ar SEG 2024. gada inventarizācijas datiem par 2022. gadu. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/files/Klimats/SEG_emisiju_un_ETS_monitorings/Zinojums_par_klimatu/SEG_kopsavilkums/2024/Majas_lapai_LVGMC_2024_seginvkopsavilkums.pdf

18 Saskaņā ar SEG 2024. gada inventarizācijas datiem par 2022. gadu.

19 Valsts iestādēs, atvasinātās publiskās personās, pašvaldībās, lielajos uzņēmumos, lielajos elektroenerģijas patērētājos, skat. Energoefektivitātes likumu.

20 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti, stājās spēkā 2023.gada 10.oktobrī: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32023L1791

21 Informācijas avoti: VVD 2021.un 2022. gada publiskie pārskati ( https://www.vvd.gov.lv/lv/publiskie-parskati) un Ziņojums par gaisu piesārņojošo vielu emisiju valsts testēšanas rezultātiem 2022.gadā: https://www.vvd.gov.lv/lv/sadedzinasanas-iekartu-valsts-kontroles-programma

22 https://likumi.lv/ta/id/327053-par-transporta-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

23 MK 2020. gada 28. janvāra informatīvais ziņojums "Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam". https://likumi.lv/ta/id/342214

24 Prasības izriet no MK 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353 (2017) "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība":

25 Atbilstoši "Publisko iepirkumu likumam" un "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam".

26 Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/14378840-4469-4c8f-8d4d-4c513c891d76

27 Attiecīgais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" ir pieņemts Saeimā 2023. gada 7. decembrī.

28 Dabas resursu nodokļa likums. https://likumi.lv/ta/id/124707.

29 Tostarp ir ieviesta TREN papildlikme vieglajiem automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kuriem motora tilpums ir lielāks par 3500 cm3, ja pamatlikme tiek noteikta pamatojoties uz īpatnējo CO2 emisiju apjomu.

30 Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/223536

31 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/320476-par-atkritumu-apsaimniekosanas-valsts-planu-20212028-gadam

32 MK 2011. gada 24. maija noteikumi Nr.401 "Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai": https://likumi.lv/ta/id/230727

33 Negatīvās ietekmes šajā sadaļā ir skatītas attiecībā uz tiem piesārņotājiem, kuriem ir noteikti emisiju samazināšanas mērķi atbilstoši MK noteikumiem Nr. 614 "Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi". Tādējādi citu piesārņotāju emisijas netiek skatītas.

34 Projektam ir pozitīva (vismaz neitrāla) ietekme uz gaisa kvalitāti, jo no NAIK saražotā siltumenerģija aizstās to siltumenerģiju, kas šobrīd tiek ražota ar akmeņogļu katlu. IVN ziņojumā, kā kurināmo izmantojot NAIK, no katlu mājas plānotās sadedzināšanas iekārtas novērtēti emisiju apjomi gadā: SO2 – 10,5 tonnas, NO2 - 41,9 tonnas, cietās daļiņas – 1,93 tonnas (t.sk. PM10 – 1, 77 tonnas; PM2,5 – 1, 64 tonnas. Vairāk par projektu skat: (i) https://www.esfondi.lv/istenotie-projekti/5-2-1-3-18-a-001 , (ii) http://vlk.lv/projekts-naik/

35 Šajā projektā NAIK aizvieto biomasas kurināmo. Izmantojot NAIK sadedzināšanai plānoto tehnoloģiju un attīrīšanas iekārtas ir aprēķināts, ka ir prognozējams mazs atmosfērā nonākušo lidojošo pelnu apjoma pieaugums – aptuveni 4,5 tonnas gadā. Skat: projekta IVN ziņojumu (2023. gada maijs): https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/06/Ietekmes-uz-vidi-novertejuma-zinojums_2023_redigets_MAY_23.pdf

36 Projekta īstenošanai nav saņemts Ropažu novada pašvaldības akcepts. IVN ziņojumā emisiju apjoms gadā no NAIK izmantošanas ir novērtēts: SO2 – 30 tonnas, NO2 - 120 tonnas, cietās daļiņas – 5 tonnas. Pieņemot, ka NAIK vietā tiktu (jebkurā) gadījumā veidota biomasu izmantojoša koģenerācijas iekārta, NO2 emisiju pieaugums ir tikai 14 tonnas, cieto daļiņu emisiju pieaugums ir tikai 1,5 tonnas gadā. Skat: projekta IVN ziņojums https://environment.lv/assets/upload/PDF/Kogeneracija/RDF_Ropazi_IVN_zinojuma_Kopsavilkums_F060224.pdf

37 https://gren.com/lv/jaunumi/pazinojums-par-ietekmes-uz-vidi-novertejuma-sakotnejo-sabiedrisko-apspriesanu/

38 Pieejams: https://www.zm.gov.lv/lv/latvijas-kopejas-lauksaimniecibas-politikas-strategiskais-plans-2023-2027gadam

39 MK 2014.gada 23.decembra noteikumi Nr.834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" un MK 2014.gada 23.decembra noteikumi Nr.829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs"

40 Gaisu piesārņojošo vielu emisiju informatīvais pārskata ziņojums, LVĢMC 2025 (https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/gaisa-piesarnojums,132 lpp. Figure 5.6 Used N with inorganic N-fertilizer 1990-2023, kt)

41 Atbilstoši MK noteikumu Nr. 614 5.3. apakšpunktā noteiktajam NOx un NMGOS emisiju aprēķinā nav ietvertas emisijas, ko rada kūtsmēslu apsaimniekošana un lauksaimniecības zemes.

42 Pakalpojumu sektorā šajā sadaļā un arī turpmāk plānā ietverti komerciālajā un sabiedriskajā sektorā nodarbinātie uzņēmumi ar NACE 2 kodu 33, 36-39, 45-47, 52, 53, 55, 56, 58-66, 68-75, 77-82, 84-88, 90-96, 99.

43 Pārveidošanas sektors ietver patērēto energoresursu apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un pārdošanai.

45 Kurināmā gaistošās emisijas ietver kurināmā izmantošanu "ne-sadedzināšanas" procesos, piemēram, noplūdes no dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un noplūdes no naftas produktu uzglabāšanas.

46 Kurināmā gaistošās emisijas ietver kurināmā izmantošanu "ne-sadedzināšanas" procesos, piemēram, noplūdes no dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un noplūdes no naftas produktu uzglabāšanas.

47 VARAM 2024. gada 10. maija rīkojums Nr. 1-2/63 "Par gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības zonu noteikšanu".

48 Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/89572198

49 Analīzei izmantoti LVĢMC veikto mērījumu dati: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/gaisa-kvalitate

50 RDPAD transporta piesārņojuma avotu ietekmes stacijā "Brīvības iela" NO2 robežlielums tika pārsniegts 2021. un 2022. gadā

51 Rīgas valstspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2021.-2025. gadam. Pieejams: https://mvd.riga.lv/uploads/videgaiss/GKURP%202025/02_Programma_2021-2025_Nr.1109.pdf

52 Liepājas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas programma 2021.-2025. gadam. Pieejams:https://www.liepaja.lv/dokumenti/liepajas-pilsetas-gaisa-kvalitates-uzlabosanas-ricibas-programma-2021-2025-gadam

53 Ietver emisijas no rūpnieciskiem procesiem un produktu izmantošanas, atkritumu apsaimniekošanas un citi.

54 Kā norāda novērtējuma autori, dati par emisijas apjomiem nebija pieejami Valsts statistikas pārskatā "Nr. 2 – Gaiss".

55 Tabula sastādīta, pamatojoties uz Liepājas programmas 2021.-2025. gadam 60.lappusē sniegto informāciju.

56 Transboundary air pollution by sulphur, nitrogen, ozone and particulate matter in 2020 (by H. Klein, M. Gauss, S. Tsyro, Á. Nyíri, D. Heinesen, and H. Fagerli). Norwegian Meteorological Institute, August 2022: https://emep.int/publ/reports/2022/Country_Reports/report_LV.pdf

57 Pieejams: https://emep.int/publ/reports/2022/EMEP_Status_Report_1_2022.pdf.

58 Oksidētā sēra nosēdumu izsaka kā mg (S)/m2, savukārt oksidētā slāpekļa un reducētā slāpekļa nosēdumu izsaka kā mg(N)/m2.

59 PMrupjās - daļiņas ar diametru intervālā 2,5 µm - 10 µm.

60 EVA ziņojums "Harm to human health from air pollution in Europe: burden of disease 2023". Pieejams: https://www.eea.europa.eu/publications/harm-to-human-health-from-air-pollution.

61 https://www.thelancet.com/journals/lanhl/article/PIIS2666-7568(25)00054-6/fulltext?rss=yes

62 Iespējamie dzīves gadi, kas zaudēti priekšlaicīgas nāves dēļ. Aprēķinā tiek ņemts vērā vecums, kurā iestājas nāves gadījumi; tāpēc ieguldījums kopējā zaudēto dzīves gadu skaitā ir lielāks priekšlaicīgai nāvei, kas iestājusies jaunākā vecumā, un mazāka priekšlaicīgai nāvei, kas iestājusies lielākā vecumā.

63 EVA ziņojums "Harm to human health from air pollution in Europe: burden of disease 2023". Table 3 "Years of life lost (YLL) and the YLL per 100,000 inhabitants attributable to exposure to PM2,5, NO2 and O3 in 2021". Pieejams: https://www.eea.europa.eu/publications/harm-to-human-health-from-air-pollution/table-3

64 EVA ziņojums "ETC HE Report 2023/7: Health Risk Assessment of Air Pollution: assessing the environmental burden of disease in Europe in 2021". Pieejams https://www.eionet.europa.eu/etcs/etc-he/products/etc-he-products/etc-he-reports/etc-he-report-2023-7-health-risk-assessment-of-air-pollution-assessing-the-environmental-burden-of-disease-in-europe-in-2021

65 EVA ziņojums "Impacts of Air Pollution on Ecosystems, 2022. Pieejams: https://www.eea.europa.eu/publications/air-quality-in-europe-2022/impacts-of-air-pollution-on-ecosystems.

66 EVA ziņojumā risku neradošā slāpekļa nosēduma pārsniegumu līmeņi tiek vērtēti robežās: (1) pārsniegums mazāks par 200, (2) pārsniegums robežās 200-400, (3) pārsniegums robežās 400-600, (4) pārsniegums robežās 600-800, (5) pārsniegums robežās 800-1200 un (6) pārsniegums vairāk kā 1200 slāpekļa ekvivalenta vienības uz hektāru gadā.

67 Pieejams: https://www.eea.europa.eu/ims/eutrophication-caused-by-atmospheric-nitrogen. https://www.eea.europa.eu/publications/air-quality-in-europe-2022/impacts-of-air-pollution-on-ecosystems.

68 Pieejams: https://www.eea.europa.eu/ims/exposure-of-europes-ecosystems-to-ozone.

69 Melnā ogle (parasti dēvē par kvēpiem) - sīkas daļiņas, kas rodas, nepilnīgi sadegot fosilajām degvielām, degvielas maisījumiem un sintētiskām degvielām un biomasai.

70 EK COM. (2020). 663 final. 2020. gada 14. oktobrī. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0663

71 Ruffolo S.A., M.F.La Russa, N.Rovella, M.Ricca. "The Impact of Air Pollution on Stone Materials": Environments 2023, 10(7), 119. Pieejams: https://doi.org/10.3390/environments10070119.

72 Informatīvā ziņojuma "Aktualizētā Latvijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam projekts un tā kopsavilkuma iesniegšana Eiropas Komisijā izvērtēšanai" 2. pielikums.

73 Atbilstoši MK noteikumu Nr. 614 5.3. apakšpunktā noteiktajam NOx un NMGOS emisiju aprēķinā nav ietvertas emisijas, ko rada kūtsmēslu apsaimniekošana un lauksaimniecības zemes.

74 Ar sarkanu līniju ir parādīta aprēķinātā lineārā emisiju samazināšanas mērķa trajektorija, kas ņem vērā noteikto mērķi 2020. un 2030 gadam.

75 Šajā gadījumā tiek pieņemts, ka droša riska robeža ir nodrošināta, ja aprēķinātās emisiju prognozes ir par vismaz 10 % mazākas nekā noteiktais mērķis.

76 SHERPA (Screening for High Emission Reduction Potential on Air) ir Python rīks, kas ļauj ātri izpētīt potenciālos gaisa kvalitātes uzlabojumus, kas izriet no nacionālajiem/reģionālajiem/vietējiem emisiju samazināšanas pasākumiem. Rīks ir izstrādāts ar mērķi atbalstīt nacionālās, reģionālās un vietējās iestādes gaisa kvalitātes plānu izstrādē un novērtēšanā. Rīks balstās uz attiecībām starp emisijām un koncentrācijas līmeņiem. Bāzes scenārijs iekļauj 2019. gada oficiāli iesniegtas valsts emisijas. Vairāk informācijas: https://data.jrc.ec.europa.eu/collection/id-00364

77 Īstenojot plānotos pasākumus (tai skaitā, pasākumus, kas iekļauti plāna 2.pielikumā), tie jāizvērtē atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā ietvertajām komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm un komercdarbības atbalsta gadījumā jāievieš, ievērojot attiecīgo komercdarbības atbalsta regulējumu.

78 Piesārņojoša darbība ir darbība, kuras veikšanai nepieciešama A kategorijas vai B kategorijas atļauja, vai C kategorijas darbības reģistrācija

79 Šeit un tālāk – pasākuma izpildē iesaistītā institūcija

80 Piesārņojoša darbības, kas rada gaisa piesārņojumu, bet kuru veikšanai nav nepieciešama A kategorijas vai B kategorijas atļauja, vai C kategorijas darbības reģistrācija.

81 Atbilstoši Enerģētikas likumam tās ir mājsaimniecības, kuras nespēj uzturēt mājoklī atbilstošu temperatūru vai izmantot energoapgādes komersantu sniegtos pakalpojumus, vai norēķināties par tiem zemas energoefektivitātes dēļ vai tādēļ, ka maksai par šiem pakalpojumiem ir augsts īpatsvars mājsaimniecības ienākumos.

82 Piesārņojoša darbības, kas rada gaisa piesārņojumu, bet kuru veikšanai nav nepieciešama A kategorijas vai B kategorijas atļauja, vai C kategorijas darbības reģistrācija.

83 Latvijas būvnormatīvs LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija".

84 Pilsētu zaļā zona ir pilsētās vai mazpilsētās un piepilsētās sastopamo koku, krūmu, krūmaugu, ilggadīgās zālaugu veģetācijas, ķērpju un sūnu, dīķu un ūdensteču kopējā platība atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. jūnija regulai (ES) 2024/1991par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869;

85 Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. jūnija) regula (ES) 2024/1991par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869

86 Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. jūnija) regula (ES) 2024/1991par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869

87 (-) nozīmē emisiju palielināšanās

88 Commission staff working document impact assessment report Accompanying the document, Proposal for a Directive of the European Parliament and of the Council on ambient air quality and cleaner air for Europe (recast), https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:a5235624-55f8-11ed-92ed-01aa75ed71a1.0001.02/DOC_3&format=PDF

89 Eiropas Vides Aģentūras ziņojums NO 20/2014 "Costs of air pollution from European industrial facilities 2008-2012 – an updated assessment".

90 PVO (2013) Health risks of air pollution in Europe: HRAPIE project: new emerging risks to health from air pollution: results from the survey of experts, https://www.who.int/europe/publications/i/item/WHO-EURO-2013-6696-46462-67326

91 Dechezleprêtre, A., N. Rivers and B. Stadler (2019), "The economic cost of air pollution: Evidence from Europe", OECD Economics Department Working Papers, No. 1584, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/56119490-en.

92 EEA (2023) Estimating the external costs of industrial air pollution: Trends 2012-2021. Technical note on the methodology and additional results from the EEA briefing 24/2023, https://www.eea.europa.eu/publications/the-cost-to-health-and-the

93 VOLY - Value of a life year

94 VSL - Value of statistical life

Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis

1. pielikums

Detalizēta informācija par esošo gaisa kvalitāti Latvijā