5. pants
Sociālā uzņēmuma statusa piešķiršana

(1) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību var pretendēt uz sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu, ja:

1) tai saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu, nodevu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

2) tai nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija, tās saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta;

3) tā nav uzskatāma par administratīvi sodītu par pārkāpumu:

a) nodokļu jomā, ja tas saistīts ar informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem iesniegšanas termiņa neievērošanu,

b) darba tiesisko attiecību jomā, ja tas saistīts ar darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā vai valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, vai atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu,

c) darba aizsardzības jomā, ja tas saistīts ar darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve, vai ja tas saistīts ar pārkāpumu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai,

d) patērētāju tiesību aizsardzības jomā, izņemot gadījumu, kad pārkāpums ir novērsts un sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbība ir savienojama ar sociālā uzņēmuma statusu,

e) sociālā uzņēmuma darbības jomā, izņemot gadījumu, kad pārkāpums ir novērsts un sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbība ir savienojama ar sociālā uzņēmuma statusu;

4) tā pēdējā gada laikā (izņemot gadījumu, kad likumā paredzēts ilgāks sodāmības vai pārkāpuma konstatēšanas juridisko seku termiņš) nav izdarījusi būtisku pārkāpumu negodīgas komercprakses, reklāmas vai sociālā uzņēmuma darbības jomā vai citu būtisku pārkāpumu, kas radījis vai varēja radīt kaitējumu mērķa grupas personai.

(2) Sociālā uzņēmuma statusu piešķir sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, ja tā atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem un ja:

1) tās statūtos noteiktie mērķi atbilst šā likuma mērķim un tā veic šā likuma 2. pantā minēto saimniecisko darbību;

2) tās dalībnieku sapulce ir pieņēmusi lēmumu par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu. Dalībnieku sapulces lēmums par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk kā divas trešdaļas no sapulcē pārstāvētajām balsīm un statūtos nav noteikts lielāks šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits;

3) tā iegūto peļņu nesadala, bet iegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai;

4) tā nodarbina algotus darbiniekus;

5) uzņēmuma izpildinstitūcijā, pārraudzības institūcijā vai konsultatīvajā institūcijā, ja tāda izveidota, ir iesaistīts mērķa grupas pārstāvis vai mērķa grupu pārstāvošas biedrības vai nodibinājuma pārstāvis, vai konkrētās jomas eksperts.

(3) Sociālais uzņēmums visā tā darbības laikā nodrošina atbilstību šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem kritērijiem.

(4) Labklājības ministrija pieņem lēmumu par sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu, atteikumu piešķirt sociālā uzņēmuma statusu, sociālā uzņēmuma statusa atņemšanu vai atcelšanu.

(5) Sociālā uzņēmuma statusu iegūst ar dienu, kad pieņemts Labklājības ministrijas lēmums par sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu.

(6) Ministru kabinets nosaka sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas kārtību, sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kārtību, kā arī prasības algoto darbinieku nodarbināšanai sociālajā uzņēmumā.

6

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.2022. un 26.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2026. Grozījums par otrās daļas 3. punkta izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 6. punktu)