17. pants
Sociālo pakalpojumu sniedzējs

(1) Šajā likumā noteiktos sociālos pakalpojumus drīkst sniegt tikai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kura pamatdarbība vai kura attiecīgās struktūrvienības pamatdarbība ir šo pakalpojumu sniegšana un kurš attiecīgā pakalpojuma sniegšanai ir reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pakalpojuma sniegšana uzsākta.

(11) Ja sociālā pakalpojuma sniedzējs, kurš šo pakalpojumu sniedz, iekļaujot arī klienta izmitināšanu (sociālais pakalpojums ar izmitināšanu), ir izslēgts no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistra par neatbilstību normatīvo aktu prasībām, tad, ievērojot nosacījumu, ka sniegtais pakalpojums neapdraud klienta drošību vai veselību, šis pakalpojuma sniedzējs turpina nodrošināt pakalpojuma sniegšanu ne ilgāk kā sešus mēnešus no dienas, kad tam paziņots lēmums par izslēgšanu no reģistra.

(2) Ministru kabinets nosaka kritērijus sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanai sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, reģistrā iekļaujamo informāciju un reģistrēšanas kārtību, nosacījumus izslēgšanai no reģistra, kā arī prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

(3) Par institūcijas, kas sniedz sociālos pakalpojumus vadītāju var būt persona, kurai ir otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā augstākā izglītība.

(4) Sociālo pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm un citām valsts pārvaldes iestādēm, privātpersonām, tai skaitā ārstniecības iestādēm, ziņas, kas nepieciešamas sociālo pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā informāciju par personas funkcionālo traucējumu raksturu un pakāpi, ienākumiem un personai piederošajiem īpašumiem, aizbildnības un aizgādības jautājumiem, bērna aizgādības tiesību realizāciju, tiesisko un mantisko stāvokli, ja ziņas nepieciešamas, lai pieņemtu vai izpildītu lēmumu par sociālā pakalpojuma sniegšanu, un tās nav iespējams saņemt no valsts un pašvaldību institūciju datubāzēm.

(5) Sociālo pakalpojumu sniedzējam ir pienākums sniegt Labklājības ministrijai informāciju un normatīvajos aktos noteiktos pārskatus par savu darbību sociālo pakalpojumu sniegšanas jomā.

(6) Sociālo pakalpojumu sniedzējam, nodrošinot valsts un pašvaldību sociālos pakalpojumus un sociālo pakalpojumu administrēšanu, klientu lietu vešanas un uzskaites nolūkā ir tiesības labklājības nozares un pašvaldību sociālās jomas informācijas sistēmā apstrādāt personas datus, tostarp par personām piešķirtajiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, informāciju par pakalpojumu pieejamību un to sniegšanas kapacitāti, kā arī datus par pakalpojumu sniegšanas izmaksām un finansējuma avotiem.

21

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2004., 21.06.2007., 20.12.2007., 07.05.2009., 12.01.2017., 19.12.2019. un 20.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 17.12.2025.)

17.1 pants. Administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Tiešās pārvaldes iestāžu, valsts kapitālsabiedrību vai šā likuma 13.panta 2.1 un 2.2 daļā noteikto personu kā sociālo pakalpojumu sniedzēju izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Labklājības ministrijā, bet tās lēmumus pārsūdzēt tiesā, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi.

(2) Pašvaldību un to institūciju kā sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības sniedzēju izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt atbilstoši Pašvaldību likumam. Pašvaldības sociālā dienesta lēmuma par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu bērnam, kurš ir cietis no prettiesiskām darbībām, apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(3) Labklājības ministrijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, vēršoties pie Labklājības ministrijas valsts sekretāra, bet viņa lēmumus pārsūdzēt tiesā.

(4) Labklājības ministrijas lēmuma par sociālo pakalpojumu sniedzēja izslēgšanu no Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistra, Labklājības ministrijas vai sociālo pakalpojumu sniedzēja lēmuma par sociālo pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu vai izbeigšanu, kā arī pašvaldības lēmuma par sociālās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu vai izbeigšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur attiecīgā lēmuma darbību, izņemot gadījumu, kad šī darbība tiek apturēta ar tās iestādes lēmumu, kurā lēmums tiek apstrīdēts.

22

(07.05.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.01.2017. un 19.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2025.)