3. pants
Nacionālo sankciju noteikšana

Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz ārlietu ministra vai Nacionālās drošības padomes priekšlikumu var noteikt nacionālās sankcijas, ja tas nav pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām, kas izriet no Latvijas dalības starptautiskā organizācijā, un ja tas nepieciešams, lai sasniegtu kādu no šādiem mērķiem:

1) panākt mieru vai novērst starptautiskos noziegumus vai cilvēktiesību pārkāpumus ārpus Latvijas teritorijas;

2) novērst kaitējumu Latvijas ārpolitiskajām interesēm vai nacionālajai drošībai;

3) cīnīties pret starptautisko terorismu vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu vai izplatīšanu (turpmāk arī — proliferācija);

4) novērst tādu darbību attaisnošanu vai aicināšanu uz tādām darbībām, kas vērstas pret šā panta 1.—3.punktā minētajiem mērķiem.

4

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2019.)

3.1 pants. Starptautisko sankciju ierosināšana

(1) Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz ārlietu ministra vai Nacionālās drošības padomes priekšlikumu, var ierosināt starptautisko sankciju noteikšanu atbilstoši Latvijas Republikas kā Eiropas Savienības vai Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts tiesībām.

(2) Starptautisko sankciju ierosināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

5

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2019.)