7. pants
Sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības statuss

(1) Sugu un biotopu aizsardzība ir populāciju un biotopu saglabāšanai vai atjaunošanai optimālā stāvoklī nepieciešamais pasākumu kopums.

(2) Sugas aizsardzības uzdevums ir nodrošināt apstākļus, kas labvēlīgi ietekmē sugu un veicina optimālu tās populāciju izplatību un īpatņu skaitu populācijās. Sugas aizsardzība tiek uzskatīta par labvēlīgu, ja tās:

1) populācijas dinamikas dati rāda, ka suga ilgstoši nodrošina savu eksistenci kā raksturīgā biotopa dzīvotspējīga sastāvdaļa;

2) dabiskais izplatības areāls nesamazinās un nav paredzams, ka tas samazināsies tuvākajā nākotnē;

3) dzīvotņu izmēri ir pietiekami lieli un, iespējams, tādi saglabāsies, lai ilgstoši nodrošinātu optimālu īpatņu skaitu populācijās.

(3) Biotopa aizsardzības uzdevums ir nodrošināt tādu faktoru kopumu, kas labvēlīgi ietekmē biotopu un tam raksturīgās sugas un veicina biotopa dabisko izplatību, struktūru un funkcijas, kā arī tam raksturīgo sugu izdzīvošanu ilgā laikposmā. Biotopa aizsardzība tiek uzskatīta par labvēlīgu, ja:

1) tā dabiskais izplatības areāls un platības, kur tas atrodams, ir stabilas vai paplašinās;

2) tam ir raksturīgā struktūra un funkcijas, kas nepieciešamas biotopa ilgstošai eksistencei, un paredzams, ka tās pastāvēs tuvākajā nākotnē;

3) ir nodrošināta labvēlīga tam raksturīgo sugu aizsardzība.

(4) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos aizsardzības prioritāte tiek nodrošināta tai sugai vai biotopam, kura aizsardzībai attiecīgā teritorija vai mikroliegums ir izveidots.

10

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)

7.1 pants. Pasākumi labvēlīga sugu un biotopu aizsardzības statusa nodrošināšanai

(1) Lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības statusu tiem savvaļas faunas un floras sugu indivīdiem, kurus izmanto vai iegūst savvaļā, attiecīgā kompetentā valsts iestāde vai pašvaldība, pamatojoties uz monitoringa un pētījumu rezultātiem, lemj par šādu pasākumu noteikšanu:

1) pagaidu vai vietēja rakstura aizliegumu iegūt savvaļas indivīdus un izmantot konkrētas populācijas attiecīgajā teritorijā;

2) nosacījumiem attiecībā uz indivīdu ieguves laikposmiem, kā arī ieguves paņēmieniem;

3) populāciju aizsardzībai piemērotiem medību un zvejas noteikumiem;

4) licenču vai kvotu sistēmas izveidošanu īpatņu ieguvē;

5) noteikumiem par indivīdu pirkšanu, pārdošanu, piedāvāšanu pārdošanai, turēšanu pārdošanai vai transportēšanu pārdošanai;

6) dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, kā arī augu sugu mākslīgu pavairošanu stingri kontrolētos apstākļos, lai mazinātu indivīdu ieguvi savvaļā;

7) citiem nepieciešamiem pasākumiem.

(2) Dabas aizsardzības pārvalde apkopo informāciju par šā panta pirmajā daļā minētajiem piemērotajiem pasākumiem un izvērtē to ietekmi uz labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanu sugām un biotopiem.

11

(07.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2009.)