Teritorijas starp Krasta ielu, Salu tiltu un Daugavu izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi

1Lai nodrošinātu lokālplānojuma teritorijas apbūves

2iespējas, nepieciešams veikt plānoto prettrokšņa pasākumu

3būvprojektēšanu ar mērķi nodrošināt lokālplānojuma teritorijas

4ārtelpas prettrokšņa aizsardzību, ja tiek plānota no trokšņa

5aizsargājama apbūve.

62.4.

7Zemes vienību veidošanas kārtība

1Zemes vienību sadale un/vai robežu pārkārtošana jāveic,

2izstrādājot zemes ierīcības projektu, ņemot vērā ielu sarkanās

3līnijas un funkcionālo zonu un apakšzonu robežas, kas noteiktas

4lokālplānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais

5zonējums", un citus lokālplānojuma nosacījumus.

1Zemes ierīcību un jaunu zemes vienību veidošanu

2lokālplānojuma teritorijā atļauts veikt pa kārtām.

1Kopīgas pazemes būves būvprojektā jānosaka plānotās zemes

2vienību robežas un platības, ņemot vērā būves konstruktīvos

3risinājumus, plānotos ugunsdrošības nodalījumus un citus

4risinājumus, ja ir paredzēta turpmāka zemes vienības sadale.

1Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai un plānotajai apbūvei

2organizē no Krasta ielas un plānotās iekškvartāla ielas.

3Konkrētas iebrauktuves un iekšējo satiksmes organizāciju

4plānotajos zemesgabalos, virszemes, daudzstāvu un/vai pazemes

5autonovietnēs nosaka būvniecības dokumentācijā, ņemot vērā šo

6noteikumu 2. pielikumu "Iekšējās satiksmes organizācijas

7shēma".

1Ēkām un citām būvēm lokālplānojuma teritorijā jāparedz

2piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai, ņemot vērā šo

3noteikumu 2. pielikumu "Iekšējās satiksmes organizācijas

4shēma". To parametri jāpieņem atbilstoši attiecīgo ēku un

5citu būvju projektēšanas būvnormatīviem.

1Transportlīdzekļu novietņu skaitu ēkām un citām būvēm

2nosaka būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes laikā.

3Autonovietņu skaits nedrīkst būt mazāks par 30 % no normatīvi

4nepieciešamā autonovietņu skaita, kā arī nedrīkst pārsniegt 80 %

5no normatīvā autonovietņu skaita lokālplānojuma teritorijā, bet

6velonovietnes jāparedz atbilstoši to normatīvajam skaitam

7atkarībā no ēkas funkcijas.

1Transportlīdzekļu novietnes, kas nepieciešamas plānotajai

2apbūvei lokālplānojuma teritorijā, nodrošināmas pazemes

3autonovietnēs zem ēkām un kopīgi izmantojamā daudzstāvu

4autonovietnē funkcionālās apakšzonas TR42 teritorijā.

1Transportlīdzekļu novietnes īslaicīgai operatīvā

2transporta un apkalpes dienestu autotransporta novietošanai

3izvieto ēkas ieejas tiešā tuvumā, pie katras ēkas - vismaz divas,

4konkrētu skaitu nosakot būvniecības dokumentācijā.

1Nepieciešamais transportlīdzekļu novietņu skaits

2jānodrošina lokālplānojuma teritorijā kopumā. Nepieciešamo

3transportlīdzekļu novietņu skaitu nosaka, summējot katrai

4izmantošanai un/vai objektam nepieciešamo novietņu skaitu.

1Būvējot pazemes vai slēgtu daudzstāvu transportlīdzekļu

2novietni, tajā ierīko piespiedu ventilāciju.

1Pie ēkām jāparedz velosipēdu novietnes. Velosipēdu

2novietnes izvietojamas daudzstāvu, pazemes vai pirmā stāva līmenī

3izvietotā velonovietnē. Iedzīvotāju un biroju darbinieku

4vajadzībām jāparedz segtas, slēgtas vai daļēji slēgta tipa

5velosipēdu, motociklu, motorolleru, mopēdu u.tml. novietnes.

1Koplietošanas transportlīdzekļus novieto tiem atbilstošā

2transportlīdzekļu novietnē. Koplietošanas auto, motorolleru,

3motociklu, mopēdu u. c. koplietošanas transportlīdzekļu stāvvietu

4skaitu un to novietošanas nosacījumus nosaka transportlīdzekļu

5novietnes apsaimniekotājs, ievērojot normatīvi nepieciešamo

6platību viena transportlīdzekļa novietošanai.

73.2.

8Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un

9objektiem

1Inženiertīklus, kas nepieciešami būvju inženiertehniskajai

2apgādei, projektē, izstrādājot būvniecības dokumentāciju.

1Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, lokālplānojuma

2teritorijā jāparedz dalītā sistēma - sadzīves un ražošanas

3notekūdeņu tīkls, kas atdalīts no lietusūdens tīkla.

1Ārējā ugunsdzēsības ūdensapgāde jānodrošina no

2centralizētās ūdensapgādes sistēmas.

1Izstrādājot būvniecības dokumentāciju, paredz ilgtspējīgus

2lietusūdens savākšanas, izmantošanas un novadīšanas

3risinājumus.

43.3.

5Prasības apbūvei

1Izstrādājot ēku un būvju būvniecības ieceres, jāņem vērā

2šo noteikumu 1. pielikums "Apbūves izvietojuma shēma",

3to precizējot būvniecības ieceres dokumentācijā.

1Ēku projektēšanā un būvniecībā maksimāli jāievēro ēku

2energoefektivitātes paaugstināšanas standarti un ieteikumi, t.

3sk. pievēršot īpašu uzmanību pareizai ēku orientācijai dabā un

4atbilstošam ēku iekštelpu plānojumam, izmantotajiem materiāliem

5un būvniecības kvalitātei, kā arī ņemot vērā šādus

6nosacījumus:

726.1. pielieto ilgtspējīgas attīstības principus;

826.2. saglabā ēku izvietojuma un silueta kompozīciju;

926.3. projektē augstvērtīgu fasādes risinājumu, nodrošinot

10kvalitatīvu apdares materiālu pielietojumu gaišos krāsu toņos un

11izmantojot stiklojumu kā vienu no galvenajiem fasādi

12veidojošajiem elementiem u. tml.

1Pie ielas būve nedrīkst izvirzīties ārpus 45° leņķa

2veidotās telpas, mērot no plānotās ielas pretējās puses sarkanās

3līnijas. Šis nosacījums attiecas tikai uz lokālplānojuma apbūves

4teritorijas daļu, kas piekļaujas Salu tilta un Krasta ielas

5sarkanajām līnijām.

1Projektējot publisko un daudzdzīvokļu ēku apbūvi

2lokālplānojuma teritorijā, jāparedz speciāli pasākumi (arī

3speciāls aprīkojums) pieejamas vides nodrošināšanai cilvēkiem ar

4funkcionāliem traucējumiem.

1Apbūves izvietojums jāparedz, nodrošinot mainīgu skatu

2perspektīvu. Apbūvi aizliegts izvietot tuvāk par noteikto

3būvlaides attālumu no ielas sarkanās līnijas:

429.1. 3 m attālumā no lokālplānojuma teritorijā plānotās ielas

5sarkanās līnijas;

629.2. funkcionālajās zonās JC86 un TR42, jāievēro būvlaide 6-9

7m attālumā no Krasta ielas sarkanās līnijas atbilstoši

8lokālplānojuma grafiskās daļas plānā "Funkcionālais

9zonējums" attēlotajai būvlaidei;

1029.3. funkcionālajā zonā JC84 jāievēro būvlaide 6 m attālumā

11no Krasta ielas sarkanās līnijas;

1229.4. funkcionālajā zonā JC84 jāievēro būvlaide 3 m attālumā

13no Salu tilta sarkanās līnijas;

1429.5. funkcionālajā zonā JC84 un JC85 - 3 m attālumā no gājēju

15promenādes sarkanās līnijas.

1Nosacījumi ēku izvietojumam, atsevišķu ēku stāvu un ēku

2daļu konfigurācijai:

330.1. ēku pirmais vai pirmais un otrais stāvs jāprojektē

4arhitektoniski un telpiski atšķirīgs no pārējās ēkas, to

5izvietojot ar atkāpi no ēkas pamatapjoma;

630.2. ēku galveno ieeju un reprezentablajās zonās būvapjoma

7ārējā kontūrā pielieto liektas līnijas, vienlaicīgi nodrošinot

8pirmā stāva vizuālu caurspīdīgumu un atvērtību, kā arī publisku

9pieejamību no Daugavas krastmalas, ielām un laukumiem;

1030.3. ieejas ēkās projektē atbilstoši ēku funkcijai un

11iekštelpu plānojumam, tās izvietojot fasādēs, kas vērstas pret

12ielu vai publisko ārtelpu iekškvartālā. Ēku galveno ieeju

13izvietojumu nosaka un precizē būvniecības ieceres dokumentācijā,

14ņemot vērā šo noteikumu 2. pielikumu "Iekšējās satiksmes

15organizācijas shēma";

1630.4. ēku pamatapjomi jāprojektē, saglabājot vienotu ēku

17silueta kompozīciju, ievērojot lokālplānojuma grafiskajā daļā

18noteikto apbūves izvietojuma zonu un teritoriju ar īpašiem

19noteikumiem "Skatu koridors" (TIN140);

2030.5. ēku pēdējais stāvs jāprojektē arhitektoniski un telpiski

21atšķirīgs no pamatapjoma, bet ne lielāks par to;

2230.6. pēdējā stāva līmenī vai virs tā, pilnā apjomā vai

23daļēji, veido jumta terases vai ekstensīvi apzaļumotus jumtus vai

24arī izvieto saules paneļus (saules baterijas un/vai saules

25kolektorus) alternatīvās elektroenerģijas nodrošināšanai

26ēkās;

2730.7. daudzstāvu autonovietnes jumtu funkcionālajā apakšzonā

28TR42 veido kā labiekārtotu ārtelpu, ierīkojot ekstensīvus

29apstādījumus, kam nepieciešams minimāls augsnes daudzums un

30kopšana.

1Projektējot ēkas lokālplānojuma teritorijā, jāievēro šādi

2atsevišķu stāvu augstuma nosacījumi, vienlaicīgi ievērojot katrā

3funkcionālajā apakšzonā noteikto maksimālo stāvu skaitu un ēkas

4augstumu:

531.1. pirmā stāva maksimālais augstums līdz otrā stāva grīdas

6līmenim - 5,5 m;

731.2. otrā un augstāko stāvu maksimālais augstums līdz nākamā

8stāva grīdai - 3,6 m.

93.4.

10Prasības teritorijas labiekārtojumam

1Lokālplānojuma teritorijas vienotu publiskās ārtelpas

2struktūru veido publiskais laukums un labiekārtotas telpas starp

3ēkām, Daugavas krastmala ar gājēju promenādi un ūdens telpa,

4plānotās ielas telpa, Krasta ielas un Salu tiltam piegulošās

5publiskās ārtelpas daļa saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu

6"Publiskās ārtelpas izvietojuma shēma".

1Teritorijas labiekārtojumu veido, izvairoties no

2simetriskām, ģeometriskām un stingrām līnijām, neveidojot

3perfektas un pareizas formas, bet ļaujoties brīvam telpas

4plūdumam.

1Pielietoto labiekārtojuma elementu un materiālu krāsu toņi

2jāizvēlas no apkārtējās vides - ūdens, smiltīm, meža, debesīm un

3arhitektūras.

1Lokālplānojuma teritorijas labiekārtojuma plāna ietvaros

2jāizstrādā vienots dizains šādiem pilsētvides elementiem:

335.1. īslaicīgās lietošanas būves: kiosks, paviljons;

435.2. sezonas būves: sezonas terase, sezonas terase ar nojumi,

5sezonas paviljons/telts, sezonas atrakcijas, sezonas

6tirdzniecības vieta;

735.3. mazās arhitektūras formas: norāde, atkritumu tvertne,

8puķu kaste, atpūtas sols, saulessargs, kafejnīcas galds un

9krēsli, velostatīvs;

1035.4. reklāma;

1135.5. apgaismojums: ielas apgaismojums (augstās lampas),

12gājēju promenādes un velosipēdu ceļa apgaismojums (vidējais un

13zemais), gājēju ceļa vai ietves apgaismojums (vidējais un

14zemais), ēkas fasādes apgaismojums, apstādījumu apgaismojums

15(zemais un "grīdas"), svētku apgaismojums.

1Labiekārtojuma elementu izvietojuma galvenās zonas nosaka

2katras attiecīgās teritorijas (būves kārtai vai atsevišķai

3ēkai/būvei) būvniecības dokumentācijā, ņemot vērā publiskās

4ārtelpas izsauļojumu un mikroklimatu, kā arī izvērtējot valdošo

5vēju virzienus un nepieciešamību veidot vējlauzes, t. sk. vēja

6aizsargstādījumus. To vizuālo izskatu un māksliniecisko

7noformējumu veido, harmoniski iekļaujoties apkārtējā vidē.

1Lokālplānojuma teritorijā jāizbūvē jauni krastmalas

2stiprinājumi, ņemot vērā šo noteikumu 3. pielikumu "Gājēju

3promenādes un Daugavas krastmalas stiprinājumu principiālie

4risinājumi", nodrošinot brīvu piekļuvi ūdensmalai un

5dažādojot krastmalas stiprinājuma veidus būvniecības

6dokumentācijā, atbilstoši šo noteikumu 5.1.1. apakšnodaļas

7"Daugavas krastmalas gājēju promenāde" (TIN139)

8nosacījumiem.

1Gar gājēju promenādi izvieto vienota dizaina, materiāla,

2un krāsas solus. Soli jāizvieto teritorijās, kur ir vairāk

3apstādījumu, ar skatu uz Daugavu. Solus nedrīkst izvietot gājēju

4vai velobraucēju zonā.

1Gājēju ceļiem un ietvēm jābūt no neslīdoša un kvalitatīva

2seguma materiāliem, nodrošinot iespēju brīvi pārvietoties arī

3cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Gājēju kustības virzieni

4jāplāno, ievērojot sasaisti ar blakus esošajām teritorijām un

5ņemot vērā plānotās iebrauktuves pazemes un daudzstāvu

6autostāvvietā.

1Gājēju pārejās pār ielas brauktuvi izmanto citu krāsu

2toni, materiālu. Gājēju pārejas veido vienā līmenī ar gājēju

3ietvi.

1Funkcionālajā apakšzonā JC84 ierīko plānoto publisko

2laukumu, kas izvietojams starp Daugavas krastmalas gājēju

3promenādi, plānotajām ēkām un iekškvartāla ielu - Daugavas līča

4malā, ar atvērtu skatu un brīvu pieeju Daugavas krastmalai.

5Labiekārtojot publisko laukumu, ievēro:

641.1. publiskā ārtelpa jāveido vienotā pludlīnijā, ar

7noapaļotām formām, ne lineāra, labiekārtojuma elementus

8izvietojot pamīšus;

941.2. laukumu iesedz ar kvalitatīvu nepārtrauktu vienlīmeņa

10segumu, dažādas izmantošanas zonas nodala / iezīmē ar atšķirīga

11materiāla vai krāsas segumiem;

1241.3. ierīko vienotu laukuma apgaismojumu, kas diennakts

13tumšajā laikā iezīmē galvenos gājēju kustības virzienus un

14akcentē ēku galvenās ieejas, izvēloties dzeltenās gaismas

15spektru;

1641.4. ierīko mierīgās atpūtas zonas, tajās izvietojot solus,

17atkritumu tvertnes un apstādījumus (dabīgā gruntī, kastēs vai

18podos);

1941.5. ierīko velonovietnes, to dizainu saskaņojot ar pārējiem

20labiekārtojuma elementiem;

2141.6. izvietojot dažādus labiekārtojuma elementus, nodrošina

22no elementiem brīvas skatu perspektīvas no mierīgās atpūtas zonām

23Daugavas ūdens teritorijas virzienā.

1Publiskos mākslas objektus izvieto plānotajā publiskajā

2laukumā, Daugavas krastmalā vai publiskās ārtelpas teritorijās

3starp ēkām. Publiskās mākslas objekts nedrīkst dominēt pār

4arhitektūru. Publiskās mākslas objekti izvietojami vietās, kas

5netraucē gājēju un automašīnu plūsmu.

1Lokālplānojuma teritoriju aizliegts iežogot. Atsevišķu

2pagalma daļu vai zemes vienību norobežošanai var izmantot

3savstarpēji saskaņotus labiekārtojuma elementus, t. sk. dzīvžogu

4stādījumus.

1Vispārīgas prasības vides pieejamības nodrošināšanai

2lokālplānojuma publiskās ārtelpas teritorijā:

344.1. teritorijas iekārtošanas, labiekārtošanas un ielu

4iesegumu projektēšanā jāpiemēro taktilās brīdināšanas zīmes un

5sistēmas, lai nodrošinātu vides pieejamību cilvēkiem ar

6funkcionāliem traucējumiem;

744.2. gājēju pārvietošanās galveno maršrutu zonās vismaz 2 m

8platās joslās nedrīkst būt izvirzīti nekādi šķēršļi;

944.3. projektējot transportlīdzekļu stāvvietas cilvēkiem ar

10funkcionāliem traucējumiem, stāvvietu minimālais platums jāparedz

113,6 m, bet garums 5 - m;

1244.4. jānodrošina iekškvartāla gājēju un piebraucamo ceļu

13iekļaušana kopējā labiekārtojuma sistēmā, nodrošinot vides

14pieejamību un nepieciešamo piekļuvi pie visiem objektiem

15iekškvartālā;

1644.5. projektējot krastmalas labiekārtojumu, jāparedz pandusa

17ierīkošana lokālplānojuma teritorijā, nodrošinot vides pieejamību

18līdz ūdensmalai, publiskajai peldbūvei, peldošiem labiekārtojuma

19elementiem un mazizmēra kuģošanas līdzekļu piestātnei.

203.5.

21Prasības vides risku samazināšanai

1Pirms ēku būvprojektu izstrādes nepieciešams veikt trokšņa

2līmeņa mērījumus un gadījumā, kad tas ir augstāks par paredzēto,

3jāveic pasākumi trokšņa līmeņa samazināšanai, lai nodrošinātu

4trokšņa līmeni apkārt esošajās telpās un teritorijā atbilstoši

5normatīvo aktu prasībām.

1Veicot dzīvojamo un publisko ēku vai citu no trokšņa

2aizsargājamu objektu būvniecību lokālplānojuma teritorijā, kurā

3ir konstatēts vai tiek prognozēts paaugstināts trokšņa līmenis,

4ēkas jāaprīko ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai

5vairāku veidu vides trokšņiem un tādām ventilācijas un gaisa

6kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt

7izolētību no vides trokšņa. Ēku fasādēs, kas vērstas pret Krasta

8ielu un Salu tiltu, jāpielieto skaņu izolējošus ēku fasāžu

9apdares materiālus, stikla konstrukcijas vai pakešu logus ar

10papildu skaņu slāpējošu efektu.

1Projektējot dzīvojamās telpas, kas izvietotas tuvu trokšņa

2avotiem, iekštelpu izvietojumu rekomendējams plānot tā, lai

3guļamtelpu logi būtu izvietoti fasādē, kas vērsta prom no galvenā

4trokšņa avota.

53.6.

6Prasības teritorijas apstādījumiem un atsevišķi augošiem

7kokiem

1Lokālplānojuma teritorijā gar Salu tiltu, Krasta ielu,

2plānoto ielu un gājēju promenādi, kā arī iekškvartāla telpā ir

3veidojami jauni apstādījumi, saglabājot esošos kokus no apbūves

4un pazemes inženiertīkliem brīvajās zonās.

1Nosacījumi esošo koku saglabāšanai:

249.1. lokālplānojuma teritorijā esošie koki atkārtoti

3jāizvērtē pirms konkrētu objektu būvniecības procesa uzsākšanas.

4Koku izpēte, kopšanas un aizsardzības pasākumu plānošana,

5uzraudzība (monitorings) vai izciršana pirms būvniecības procesa

6uzsākšanas un būvniecības laikā jāveic arboristam ar pieredzi

7šādu darbu veikšanā;

849.2. īpaši jāaizsargā dižkoki - dabas pieminekļi, kuri

9sasnieguši Ministru kabineta noteikumos un Rīgas domes

10saistošajos noteikumos noteikto dižkoku izmērus, un vietējās

11nozīmes dižkoku sarakstā iekļautie retie un savdabīgie koki;

1249.3. veicot jebkādus būvdarbus, kravu transportēšanu un citus

13darbus, darba veicējam jānodrošina saglabājamo koku stumbru un

14vainagu aizsardzība pret traumām. Veicot rakšanas darbus,

15jānodrošina atsegto sakņu aizsardzība. Gar esošajiem kokiem

16komunikāciju izbūvi veikt ar horizontālās urbšanas metodi;

1749.4. esošajiem kokaugiem pie sakņu kakla saglabāt esošo

18augsnes līmeni.

1Jaunu apstādījumu ierīkošanas nosacījumi:

250.1. ierīkojot publiskus vai privātus apstādījumus, jāizvēlas

3augi, kas ir raksturīgi Latvijas ūdeņu, t. sk. jūras piekrastes

4un Daugavas krastmalas dabiskajai veģetācijai. Augiem ar savu

5krāsu un smaržu jāakcentē un jāpapildina dabā esošā gadalaiku

6maiņa;

750.2. apstādījumos starp ēkām un teritorijā starp ielas

8sarkano līniju un būvlaidi jāietver esošie saglabājamie un īpaši

9vērtīgie koki un/vai jāizvieto jauni kokaugi, kas veido

10teritorijas pamatstruktūru. Jauni koki stādāmi dabiskā gruntī,

11koku sugām jābūt izvēlētām atbilstoši pilsētvidei raksturīgajam

12mikroklimatam un florai;

1350.3. jaunu koku stādījumiem gar ielu jāizmanto dižstādi,

14stādāmo koku sugas un stādīšanas attālumi jānosaka ielas

15būvniecības dokumentācijā;

1650.4. ielas apstādījumos izmanto zemus krūmus un kokus ar

17augstu lapojumu, lai nodrošinātu pārredzamību. Minimālais koku

18lapojuma sākuma augstums 2 m;

1950.5. stādot koku vietā, kur apstādījumiem paredzētā ielas vai

20pagalma daļa bez komunikācijām ir mazāka par normatīvo vai

21nepieciešamo konkrētās koka sugas optimālu augšanas apstākļu

22nodrošināšanai, jāpielieto metodes un materiāli, kas nodrošina

23koku sakņu sistēmai gaisa apmaiņu atvēlētajā augsnē un

24nesablīvēšanu, koka sakņu sistēmas novadīšanu dziļāk, zem ietves

25vai brauktuves, kā arī jānorobežo koka sakņu sistēma no

26plānotajām pazemes inženierkomunikācijām;

2750.6. Daugavas krastmalas un pagalmu apstādījumos jāparedz

28krūmu un ziemciešu grupas, tās kombinējot.

1Plānotās ielas telpā saglabājami īpaši vērtīgie koki,

2stādāmi jauni koki, kā arī jāizvieto apstādījumi kastēs,

3neierobežojot gājēju zonu, vismaz 2 m platumā. Visā ielas garumā

4izvietojamas stilistiski un krāsu toņos līdzīgas apstādījumu

5kastes, ņemot vērā ēku arhitektūru, materiālus un krāsu toni.

1Pazemes līmenī izvietoto transportlīdzekļu novietņu jumtus

2ir nepieciešams labiekārtot, veidojot atbilstošus apstādījumus,

3kas izvietojami galvenokārt kastēs vai podos, samazinot

4nepieciešamās augsnes daudzumu, kas jāizmanto jumta

5labiekārtošanā.

1Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā

2zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs

3jauktu izmantošanu spektrs vai kas kalpo kā pilsētas, ciema vai

4apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt

5par šādiem centriem.

64.5.1.2.

7Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas,

2diplomātiskie dienesti, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes

3iestādes, sakaru nodaļas, radiostaciju un televīzijas centri,

4studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002):

2apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas

3uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti

4(tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni,

5bāri, kafejnīcas, spēļu nami, kazino, kā arī sadzīves un citu

6pakalpojumu objekti, t. sk. elektromobiļu uzlādes stacijas.

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko

2veido viesnīcas.

1Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas

2mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, muzeji, arhīvu un

3bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles,

4citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības

5nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

1Sporta būvju apbūve (12005): telpas sporta nodarbībām un

2sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles, slēgtie peldbaseini,

3segtie sporta laukumi).

1Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtotas krastmalas,

2laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums

3un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra, iedzīvotāju atpūtas,

4fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju

5nodrošināšanai.

64.5.1.3.

7Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves

2sauszemes un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai,

3atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, pazemes

4garāžas.

54.5.1.4. Apbūves

6parametri

7Nr.

8Teritorijas izmantošanas

9veids

10Minimālā jaunizv. zemes

11gabala platība

12Maksimālais apbūves blīvums

13(%)

14Apbūves intensitāte (%)

15Apbūves augstums (m)

16Apbūves augstums (stāvu

17skaits)

18Minimālais brīvās zaļās

19teritorijas rādītājs (%)

1Ēkas pirmajā stāvā, kas robežojas ar Krasta ielu, plānoto

2ielu un Daugavas krasta promenādi, paredzēt telpas publiski

3pieejamiem objektiem.

44.5.2. Jauktas

5centra apbūves teritorija (JC85)

64.5.2.1.

7Pamatinformācija

1Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā

2zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs

3jauktu izmantošanu spektrs vai kas kalpo kā pilsētas, ciema vai

4apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt

5par šādiem centriem.

64.5.2.2.

7Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

1Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas,

2diplomātiskie dienesti, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes

3iestādes, sakaru nodaļas, radiostaciju un televīzijas centri,

4studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002):

2apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas

3uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti

4(tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni,

5bāri, kafejnīcas, spēļu nami, kazino, kā arī sadzīves un citu

6pakalpojumu objekti, t. sk. elektromobiļu uzlādes stacijas.

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko

2veido viesnīcas un dienesta viesnīcas.

1Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtotas krastmalas,

2laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums

3un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra, iedzīvotāju atpūtas,

4fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju

5nodrošināšanai.

64.5.2.3.

7Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): atsevišķi

2iekārtotas atklātās autostāvvietas, pazemes garāžas.

34.5.2.4. Apbūves

4parametri

5Nr.

6Teritorijas izmantošanas

7veids

8Minimālā jaunizv. zemes

9gabala platība

10Maksimālais apbūves blīvums

11(%)

12Apbūves intensitāte (%)

13Apbūves augstums (m)

14Apbūves augstums (stāvu

15skaits)

16Minimālais brīvās zaļās

17teritorijas rādītājs (%)

1Daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves funkciju atļauts piemērot

2tikai ēku augšējo stāvu izmantošanai, nepārsniedzot 20 % no ēkas

3kopējās platības.

1Ēkas pirmajā stāvā, kas robežojas ar plānoto ielu un

2Daugavas krasta promenādi, paredzēt telpas publiski pieejamiem

3objektiem.

44.5.3. Jauktas

5centra apbūves teritorija (JC86)

64.5.3.1.

7Pamatinformācija

1Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā

2zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs

3jauktu izmantošanu spektrs vai kas kalpo kā pilsētas, ciema vai

4apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt

5par šādiem centriem.

64.5.3.2.

7Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas,

2diplomātiskie dienesti, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes

3iestādes, sakaru nodaļas, radiostaciju un televīzijas centri,

4studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002):

2apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas

3uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, spēļu nami, kazino, kā arī

4sadzīves un citu pakalpojumu objekti, t. sk. degvielas uzpildes

5stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu

6maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes

7stacijas).

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko

2veido viesnīcas un dienesta viesnīcas.

1Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta

2nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles, slēgtie

3peldbaseini, segtie sporta laukumi).

1Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti laukumi,

2publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi un labiekārtojums.

34.5.3.3.

4Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): atsevišķi

2iekārtotas atklātās autostāvvietas, pazemes garāžas, daudzstāvu

3autostāvvietas.

44.5.3.4. Apbūves

5parametri

6Nr.

7Teritorijas izmantošanas

8veids

9Minimālā jaunizv. zemes

10gabala platība

11Maksimālais apbūves blīvums

12(%)

13Apbūves intensitāte (%)

14Apbūves augstums (m)

15Apbūves augstums (stāvu

16skaits)

17Minimālais brīvās zaļās

18teritorijas rādītājs (%)

1Teritorijā plānoto apbūvi atļauts izvietot uz funkcionālās

2zonas robežas ar funkcionālo apakšzonu "Transporta

3infrastruktūra teritorija" (TR42), ēkas savstarpēji

4bloķējot.

1Teritorijā atļautais papildizmantošanas veids nedrīkst

2pārsniegt 30 % no ēkas kopējās platības.

1Ēkas pirmajā stāvā, kas robežojas ar Krasta ielu un

2plānoto ielu, paredzēt telpas publiski pieejamiem objektiem.

34.6.

4Rūpnieciskās apbūves teritorija

5Nenosaka

64.7.

7Transporta infrastruktūras teritorija

84.7.1.

9Transporta infrastruktūras teritorija (TR41)

104.7.1.1.

11Pamatinformācija

1Transporta infrastruktūras teritorija (TR41) ir

2funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu

3transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru

4un inženiertehnisko apgādi.

54.7.1.2.

6Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un

2pazemes inženiertīkli siltumenerģijas­, elektroenerģija­s, gāzes,

3elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu

4pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu,

5iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves

6(piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

1Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002): ielas un

2citas kompleksas transporta inženierbūves, t. sk. tilti,

3estakādes, tuneļi un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru

4transporta infrastruktūru.

54.7.1.3.

6Teritorijas papildizmantošanas veidi

7Nenosaka

84.7.1.4. Apbūves

9parametri

10Nenosaka

114.7.1.5. Citi

12noteikumi

13Nenosaka

144.7.2.

15Transporta infrastruktūras teritorija (TR42)

164.7.2.1.

17Pamatinformācija

1Transporta infrastruktūras teritorija (TR42) ir

2funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai primāri nodrošinātu

3lokālplānojuma teritoriju ar transportlīdzekļu stāvvietām un to

4funkcionēšanai nepieciešamo infrastruktūru un

5papildizmantošanām.

64.7.2.2.

7Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un

2pazemes inženiertīkli, siltumenerģijas­, elektroenerģija­s,

3gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu

4resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot

5aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās

6būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

1Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves

2sauszemes un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, t. sk.

3garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki,

4daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti -

5autoservisi, speciālās mazgātavas u. tml.

64.7.2.3.

7Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas,

2sakaru nodaļas, pasta, radiostaciju un televīzijas centri,

3studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002):

2apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas

3uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu

4pakalpojumu objekti, t. sk. minimāla transporta apkopes servisa

5objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas,

6elektromobiļu uzlādes stacijas).

74.7.2.4. Apbūves

8parametri

9Nr.

10Teritorijas izmantošanas

11veids

12Minimālā jaunizv. zemes

13gabala platība

14Maksimālais apbūves blīvums

15(%)

16Apbūves intensitāte (%)

17Apbūves augstums (m)

18Apbūves augstums (stāvu

19skaits)

20Minimālais brīvās zaļās

21teritorijas rādītājs (%)

1Teritorijā atļautie papildizmantošanas veidi nedrīkst

2pārsniegt 50 % no ēkas kopējās platības. Ēkas pirmajā stāvā, kas

3robežojas ar plānoto ielu, paredzēt telpas tirdzniecības vai

4pakalpojumu objektiem.

1Teritorijā plānoto apbūvi atļauts izvietot uz

2funkcionālās zonas robežas ar funkcionālo apakšzonu "Jauktas

3centra apbūves teritorija" (JC86), ēkas savstarpēji

4bloķējot.

1Iebrauktuves daudzstāvu autostāvvietā paredz gan no

2Krasta ielas, gan no plānotās ielas lokālplānojuma

3teritorijā.

44.7.3.

5Transporta infrastruktūras teritorija (TR43)

64.7.3.1.

7Pamatinformācija

1Transporta infrastruktūras teritorija (TR43) ir

2funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gājēju un velosipēdu

3satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī nodrošinātu

4Daugavas krastmalas attīstībai nepieciešamo teritorijas

5organizāciju un inženiertehnisko apgādi. Plānotā gājēju promenāde

6gar Daugavas krastmalu ir publiskās ārtelpas teritorija ar

7prioritāti gājējiem un velosipēdistiem, kas rezervēta, lai

8nodrošinātu piekļuvi Daugavas krastmalai.

94.7.3.2.

10Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un

2pazemes inženiertīkli siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes,

3elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu pārvadei,

4uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas,

5ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram,

6cauruļvadi un kabeļi).

1Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002): gājēju un

2velosipēdu ceļš, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

1Lidostu un ostu apbūve (14005): hidrotehniskās būves,

2navigācijas iekārtas un upju kuģu piestātnes.

34.7.3.3.

4Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002):

2sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti.

1Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

1Noliktavu apbūve (14004).

24.7.3.4. Apbūves

3parametri

4Nenosaka

54.7.3.5. Citi

6noteikumi

1Daugavas krastmalas gājēju promenāde ir daļa no vienotas

2gājēju promenādes gar Daugavu, ko veido, izbūvē un labiekārto kā

3publiski pieejamu, nepārtrauktu ārtelpas joslu bez nožogojuma.

4Lokālplānojuma teritorijas ziemeļu daļā jāparedz tās savienojums

5un vienots labiekārtojums ar esošo gājēju promenādi un velosipēdu

6ceļu pie Salu tilta.

1Plānotajai gājēju promenādei gar krastmalu izstrādājams

2vienota dizaina būvprojekts, nodrošinot publiski pieejamas un

3labiekārtotas krastmalas izveidi ne mazāk kā noteikto sarkano

4līniju platumā. Gājēju un velosipēdu ceļa (gājēju promenādes)

5kopējais platums - 6 m.

1Gājēju promenāde vienlaicīgi jāizbūvē kā piebraucamais

2ceļš, vismaz 3,5 m platumā, ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas

3piekļuves nodrošināšanai pie plānotajām daudzstāvu ēkām no

4Daugavas puses ugunsgrēka gadījumā, nodrošinot peldbūvju un kuģu

5piestātnes apkalpes transporta, kā arī glābšanas un operatīvā

6transporta pārvietošanos un piekļuvi ūdensmalai nepieciešamības

7gadījumā, ņemot vērā šo noteikumu 2. pielikumu "Iekšējās

8satiksmes organizācijas shēma".

1Gar gājēju promenādi visā tās garumā ierīko vienota

2dizaina un gaismas spektra apgaismojumu, kas vērsts uz promenādes

3segumu un krastmalu.

44.8.

5Tehniskās apbūves teritorija

6Nenosaka

74.9.

8Dabas un apstādījumu teritorija

9Nenosaka

104.10.

11Mežu teritorija

12Nenosaka

134.11.

14Lauksaimniecības teritorija

15Nenosaka

164.12.

17Ūdeņu teritorija

184.12.1. Ūdeņu

19teritorija (Ū12)

204.12.1.1.

21Pamatinformācija

1Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai

2izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu

3izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un

4vides aizsardzībai.

54.12.1.2.

6Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): zemūdens

2inženierkomunik­ācijas un inženiertīkli, hidrobūves (piemēram,

3moli un viļņlauži) elektroenerģija­s, elektronisko sakaru un citu

4resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot

5aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās

6būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

1Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002): kompleksas

2transporta inženierbūves, t. sk. tilti, estakādes un citas

3līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

1Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves

2ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai.

1Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

24.12.1.3.

3Teritorijas papildizmantošanas veidi

4Nenosaka

54.12.1.4.

6Apbūves parametri

7Nenosaka

84.12.1.5. Citi

9noteikumi

1Teritorijā atļauts:

2131.1. ierīkot, novietot vai pietauvot stacionāri vai

3īslaicīgi noenkurotu peldošus labiekārtojuma elementus,

4platformas u. tml.;

5131.2. veikt specializētas piestātnes izbūvi peldbūves ar

6publisku funkciju (vasaras kafejnīca, bārs u. tml. atpūtas un

7izklaides objekti) izvietošanai Daugavas līča akvatorijā;

8131.3. ierīkot piestātni mazizmēra kuģošanas līdzekļiem

9Daugavas krastmalas taisnajā posmā.

1Prasības peldbūvju izvietošanai:

2132.1. peldbūves vizuālo izskatu un arhitektūru saskaņo ar

3Daugavas līča krastmalas labiekārtojumu un izmantotajiem

4materiāliem, nodrošinot ērtu piekļuvi no gājēju promenādes;

5132.2. peldbūvi pieslēdz elektroapgādes tīklam;

6132.3. ja peldbūves ekspluatācijas nodrošināšanai ir

7nepieciešama ūdensapgāde un kanalizācija un ja peldbūve

8funkcionāli nav saistīta ar objektu ūdensmalas tiešā tuvumā,

9peldbūve jāpieslēdz centralizētajam ūdensvada un kanalizācijas

10tīklam;

11132.4. gadījumā, ja tehniski nav iespējama peldbūves tieša

12pieslēgšana pie centralizētā kanalizācijas tīkla, jānodrošina

13lokāla saimniecisko notekūdeņu savākšana, regulāra to izvešana un

14novadīšana centralizētajā saimnieciskās kanalizācijas

15sistēmā;

16132.5. ja peldbūvei paredz sezonālu izmantošanu, projektā ņem

17vērā pavasara palu un vasaras/rudens plūdu ietekmi (palielināts

18straumes ātrums, ūdens līmeņa svārstības u. tml.) un norāda

19sezonas infrastruktūras novietnes;

20132.6. projektā raksturo vizuālo stāvokli visām paredzētajām

21darbībām ūdens teritorijā vasaras un ziemas sezonā. Nosacījumus

22ietver attiecīgā objekta ekspluatācijas noteikumos;

23132.7. peldbūvi nostiprina pie pāļiem vai atbilstošiem krasta

24balstiem.

1Publiskās ārtelpas teritorija ar prioritāti gājējiem un

2velosipēdistiem, kas rezervēta, lai nodrošinātu Daugavas

3krastmalas labiekārtošanu un aizsardzību un piekļuvi

4ūdensmalai.

55.1.1.2. Apbūves

6parametri

7Nenosaka

85.1.1.3. Citi

9noteikumi

1Aizliegts nožogot gājēju promenādi vai ar labiekārtojuma

2elementiem traucēt brīvu gājēju pārvietošanos gar krastmalu un

3piekļuvi ūdensmalai.

1Krastmalas taisnajā posmā gar Daugavu jāveido

2labiekārtotas noejas pie ūdens un tauvošanās vietas, nodrošinot

3iespējas pietauvot mazizmēra kuģošanas līdzekļus un izkāpt

4krastā.

1Visā lokālplānojuma teritorijā Daugavas krastmalu izbūvē

2kā mākslīgi stiprinātu krastmalu, ņemot vērā šo noteikumu 3.

3pielikumu "Gājēju promenādes un Daugavas krastmalas

4stiprinājumu principiālie risinājumi" un šādus

5nosacījumus:

6136.1. krastmalas taisnajā posmā gar Daugavu, kas atrodas

7teritorijas funkcionālajās apakšzonās JC84 un JC85, ierīko slīpi

8stiprinātu krastmalu ar cieto segumu, stiprinot nogāzi un tās

9apakšējo daļu;

10136.2. Daugavas līča krastmalas posmā, kas atrodas teritorijas

11funkcionālajā apakšzonā JC84, ierīko terasveida nogāzi ar kāpnēm,

12nodrošinot ērtu piekļuvi pie ūdensmalas un iespēju piekļūt

13ūdensmalai līča krastmalā visā garumā;

14136.3. krastmalas posmā pie Salu tilta, kas atrodas

15teritorijas funkcionālajā apakšzonā TR41, nodrošina teritorijas

16labiekārtošanu un krastmalas izbūvi, to funkcionālu un tehniski

17savienojot ar esošo Ģenerāļa Radziņa krastmalas stiprinājumu un

18labiekārtojumu ārpus lokālplānojuma teritorijas.

195.1.2. Skatu koridors (TIN140)

205.1.2.1.

21Pamatinformācija

1Publiskās ārtelpas teritorija, kas rezervēta, lai

2nodrošinātu nepieciešamos skatu koridorus uz Daugavu.

35.1.2.2. Apbūves

4parametri

5Nenosaka

65.1.2.3. Citi

7noteikumi

1Lokālplānojuma grafiskajā daļā attēloto Skatu koridora

2(TIN140) teritoriju novietojums jāprecizē būvprojektā, veidojot

3atvērtu skatu no Krasta ielas vai plānotās ielas uz Daugavu un

4saglabājot Rīgas centra aerācijai nepieciešamos vēja koridorus

5starp plānoto ēku pamatapjomiem.

1JC84 teritorijā noteiktā Skatu koridora (TIN140) daļā

2starp mazizmēra kuģošanas līdzekļu piestātni, peldbūvi un plānoto

3iekškvartāla ielu, ņemot vērā arī šo noteikumu 2. pielikumu

4"Iekšējās satiksmes organizācijas shēma", jānodrošina

5iespēja teritoriju izmantot nepieciešamo preču un aprīkojuma

6piegādei pie mazizmēra kuģošanas līdzekļu piestātnes un

7peldbūves, ja minēto preču un aprīkojuma piegāde nav iespējama

8citā veidā.

1Teritorijā jānodrošina nepieciešamie gājēju satiksmes

2savienojumi starp Daugavas krastmalas gājēju promenādi, Krasta

3ielu un plānoto ielu, paredzot gājēju ceļus vismaz 3 m platumā.

4Pirmā stāva līmenī atļauts izvietot vējlauzes, apstādījumus un

5dažādus labiekārtojuma elementus, saglabājot teritorijas

6caurredzamību, vienlaicīgi mazinot vēja ietekmi publiskajā

7ārtelpā.

85.2.

9Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

10Nenosaka

115.3.

12Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

13Nenosaka

145.4.

15Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

16Nenosaka

175.5.

18Ainaviski vērtīga teritorija

19Nenosaka

205.6.

21Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

22Nenosaka

235.7.

24Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības

25teritorija

26Nenosaka

275.8.

28Degradēta teritorija

29Nenosaka

1Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvniecības

2dokumentāciju un veicot būvniecību, atbilstoši šī lokālplānojuma

3prasībām un risinājumiem.

1Uzsākot būvniecības dokumentācijas izstrādi

2lokālplānojuma īstenošanas 1. kārtā, vienlaicīgi ar pirmās ēkas

3būvprojektu izstrādā lokālplānojuma teritorijas labiekārtojuma

4plānu, ietverot publiskās ārtelpas labiekārtojuma priekšlikumus,

5kas pilnveidojams turpmākajos būvprojektēšanas posmos, nemainot

6principiāli noteikto ēku un galveno labiekārtojuma elementu

7izvietojumu un kompozīciju.

1Gadījumā, ja netiek īstenota plānotā apbūve atbilstoši šī

2lokālplānojuma risinājumiem, teritorijas turpmākās attīstības

3detalizācijai organizējams jauns arhitektūras konkurss un jāveic

4grozījumi lokālplānojumā, nodrošinot tā atbilstību konkursa

5rezultātā iegūtā arhitektūras meta risinājumiem.

1Ēku un būvju būvniecību īsteno pa kārtām, ievērojot

2noteiktās lokālplānojuma īstenošanas kārtas. Lokālplānojuma

3teritorijā jāveic nepieciešamie transporta infrastruktūras

4uzlabojumi, nodrošinot autotransporta piekļuvi. Transporta

5infrastruktūras uzlabojumi jārealizē pa kārtām, ņemot vērā

6konkrēto infrastruktūru, plānotos un realizētos objektus. Vienā

7būves kārtā var tikt īstenota viena vai vairākas būves

8būvniecības dokumentācijā noteiktajā secībā:

9144.1. lokālplānojuma īstenošanas 1. kārtā tiek realizēta

10plānotās apbūves daļa lokālplānojuma teritorijas funkcionālajā

11apakšzonā JC84, plānotā apbūve funkcionālajā zonā JC86 un daļa no

12plānotās daudzstāvu autostāvvietas funkcionālajā zonā TR42.

13Plānotajā apbūves teritorijā ar indeksu JC85 veic teritorijas

14minimālu labiekārtošanu, izlīdzinot melnzemi un atjaunojot

15zālāju, vienlaicīgi nodrošinot brīvu gājēju kustību un publisku

16piekļuvi Daugavas krastmalai;

17144.2. vienlaicīgi ar lokālplānojuma īstenošanas 1. kārtā

18jāveic divu jaunu pieturvietu ierīkošana Krasta ielā, jāizbūvē

19jauns gājējiem un velosipēdistiem paredzēts Krasta ielas

20virszemes šķērsojums, nodrošinot lokālplānojuma teritorijas

21savienojumu ar Varšavas ielu, kā arī jāveic plānotās ielas

22būvniecība un inženiertīklu ierīkošana lokālplānojuma

23teritorijā;

24144.3. lokālplānojuma īstenošanas 2. kārtā tiek realizēta

25plānotās apbūves daļa lokālplānojuma teritorijas funkcionālajā

26apakšzonā JC84 un daļa no plānotās daudzstāvu autostāvvietas

27funkcionālajā zonā TR42;

28144.4. lokālplānojuma īstenošanas 2. kārtā jāveic plānotās

29gājēju promenādes posma un publiskā laukuma būvniecība un

30ierīkošana funkcionālajā apakšzonā JC84;

31144.5. lokālplānojuma īstenošanas 2. kārtā pirms trešās kārtas

32īstenošanas vienlaicīgi ar daudzstāvu autostāvvietas būvniecību

33pilnā apjomā ir nepieciešams:

34144.5.1. izveidot vietējo brauktuvi, kura savieno Salu tilta

35rampu ar Krasta ielu un no kuras ir iespējama

36iebraukšana/izbraukšana daudzstāvu autostāvvietā;

37144.5.2. veikt esošās rampas, kas savieno Salu tiltu ar Krasta

38ielu (Dienvidu tilta virzienā), pārkārtošanu;

39144.6. lokālplānojuma īstenošanas 3. kārtā tiek realizēta

40plānotā apbūve lokālplānojuma teritorijas funkcionālajā apakšzonā

41JC85;

42144.7. lokālplānojuma īstenošanas 3. kārtā ir nepieciešams

43likvidēt esošo apgriešanās vietu Krasta ielā un izveidot jaunu

44apgriešanās vietu starp Salu tilta rampām.

1Izstrādājot plānotā apbūves kompleksa daļas vai

2atsevišķas ēkas, vai inženierbūves būvniecības dokumentāciju,

3nosaka plānotās būves kārtu sadalījumu, precizē pazemes un

4virszemes būvapjomu izvietojumu, ņemot vērā šādus

5nosacījumus:

6145.1. atsevišķā būves kārtā veic vairākām ēkām nepieciešamas

7kopīgas pazemes būves - transportlīdzekļu novietnes būvniecību,

8ja tas nepieciešams teritorijas turpmākās apbūves īstenošanai un

9transportlīdzekļu novietņu skaita nodrošināšanai;

10145.2. pēc kopīgas pazemes būves būvprojekta īstenošanas, kā

11arī tad, ja tas nepieciešams apbūves kompleksa turpmākajai

12funkcionēšanai, veic zemes vienības sadali;

13145.3. Daugavas krasta stiprinājuma un gājēju promenādes

14būvniecība un ierīkošana var tikt īstenota jebkurā no būves

15kārtām, bet ne vēlāk kā līdz ar attiecīgajam krastmalas posmam

16piegulošās ēkas nodošanu ekspluatācijā.

1Aizsargjoslas lokālplānojuma teritorijā ir attēlotas

2saskaņā ar Aizsargjoslu likuma, Ministru kabineta noteikumu un