17. pants
Tiesu ekspertīžu veidi

(1) Tiesu eksperts vai tiesu ekspertu komisija, kas sastāv vismaz no diviem tiesu ekspertiem, veic sākotnējo, papildu un atkārtotu tiesu ekspertīzi.

(2) Sākotnējo tiesu ekspertīzi tiesu eksperts vai tiesu ekspertu komisija veic, ja objekta izpēte tiek veikta, lai pirmoreiz sniegtu atbildes uz lēmumā uzdotajiem jautājumiem.

(3) Papildu tiesu ekspertīzi veic tiesu eksperts vai tiesu ekspertu komisija, kas ir veikusi sākotnējo ekspertīzi, lai precizētu izpētes gaitu vai secinājumus, kurus eksperts sniedzis sākotnējā tiesu eksperta atzinumā. Ja tas nav iespējams, ekspertīzi uzdod veikt citam tiesu ekspertam vai tiesu ekspertu komisijai. Atbildes uz jautājumiem sniedz, pamatojoties uz sākotnējā ekspertīzē veikto izpēti un, ja nepieciešams, papildus veikto izpēti.

(4) Atkārtotu tiesu ekspertīzi veic cits tiesu eksperts vai cita tiesu ekspertu komisija, izpētot tos pašus objektus un atbildot uz tiem pašiem jautājumiem, kuri uzdoti sākotnējai tiesu ekspertīzei. Atkārtotas ekspertīzes noteikšanas iemeslus ekspertīzes noteicējs norāda dokumentā par ekspertīzes noteikšanu un iesniedz sākotnējo tiesu eksperta atzinumu. Ja atkārtotas tiesu ekspertīzes rezultāti ir atšķirīgi, tiesu eksperts atzinumā norāda atšķirības un pamato tās.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesu ekspertīzes veic tiesu ekspertu komisija, ja:

1) atbildes sniegšanai nepieciešamas vienas tiesu ekspertu specialitātes ekspertu zināšanas, izpētē izmantojot attiecīgajā specialitātē Tiesu ekspertu padomē reģistrētās izpētes metodes un sniedzot kopīgu atzinumu. Ja kāds no tiesu ekspertiem nepiekrīt citu komisijas locekļu secinājumiem, viņš sniedz atsevišķu atzinumu, norādot secinājumu atšķirības iemeslus;

2) atbildes sniegšanai uz uzdoto jautājumu ir nepieciešamas dažādu tiesu ekspertu specialitāšu ekspertu zināšanas, izmantojot dažādas izpētes metodes un sniedzot kopīgu atzinumu (kompleksā tiesu ekspertīze). Ja kāds no tiesu ekspertiem nepiekrīt citu komisijas locekļu secinājumiem, viņš sniedz atsevišķu atzinumu, norādot secinājumu atšķirības iemeslu;

3) pētījuma rezultātā ir paredzams izpētāmā objekta zudums vai būtiskas izmaiņas, kuras izslēdz atkārtotas izpētes iespējas;

4) veicama personas identifikācijas tiesu ekspertīze;

5) veicama tiesu ekspertīze attiecībā uz ārstniecības personu profesionālo darbību;

6) veicama tiesu ekspertīze personas veselības stāvokļa noteikšanai un objekta izpēti veic dažādu medicīnas nozaru tiesu eksperti.

(6) Ekspertu komisijas tiesu ekspertīzi veic, ja:

1) komisijas ekspertīzi ir noteicis ekspertīzes noteicējs;

2) komisiju izveidojis tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs;

3) ekspertīzes veikšanu komisijā paredz normatīvie akti.

(7) Tiesu ekspertīžu kompleksu veic, ja vienu un to pašu objektu pēta dažādu tiesu ekspertu specialitāšu tiesu eksperti un izpētē ir ievērota noteikta izpētes secība, lai nodrošinātu objekta pazīmju un īpašību saglabāšanu.

(8) Ja noteikts, ka tiesu ekspertīzi veic tiesu ekspertu komisija, kuras sastāvā ir dažādu tiesu ekspertīžu iestāžu tiesu eksperti, lēmumu par ekspertīzes noteikšanu, pētāmos objektus un, ja nepieciešams, lietas materiālus saņem tā tiesu ekspertīžu iestāde vai tas tiesu eksperts, kas organizē ekspertīzes veikšanu. Pārējie komisijā iekļautie tiesu eksperti un tiesu ekspertīžu iestādes saņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu.

(9) Ar personas ķermeņa atkailināšanu saistītu tiesu ekspertīzi kriminālprocesā, kas uzsākts par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību, procesa virzītājs vai tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs uzdod veikt tā paša dzimuma tiesu ekspertam vai, ja cietušais vai viņa pārstāvis tam piekrīt, var uzdot veikt pretēja dzimuma tiesu ekspertam.

(10) Ja noziedzīgā nodarījumā pret tikumību un dzimumneaizskaramību cietušais un noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir viena dzimuma personas, procesa virzītājs vai tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs tiesu ekspertīzi cietušajam uzdod veikt pretēja dzimuma tiesu ekspertam, ja to lūdz cietušais vai viņa pārstāvis.

(11) Tiesu ekspertīžu organizēšanas kārtību tiesu ekspertīžu iestādē, kā arī tad, ja ekspertīzi veic vairāku tiesu ekspertīžu iestāžu valsts tiesu eksperti vai privātie tiesu eksperti, nosaka Ministru kabinets.

(12) Visus datus, tiesu eksperta atzinumus, dokumentus, ierakstus, eksperta pierakstus un ilustratīvos materiālus, kas saistīti ar ekspertīzes veikšanu, glabā 10 gadus.

18