15. pantsMinistru kabineta kompetence siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma un transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildes jomā

Ministru kabineta kompetence siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma un transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildes jomā

1(1) Ministru kabinets nosaka:

21) siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes aprēķina nosacījumus un kārtību;

32) šā likuma 11. panta pirmajā daļā minētās bāzlīnijas aprēķina nosacījumus un kārtību;

43) nosacījumus un kārtību, kādā degvielas piegādātājs pamato modernās biomasas degvielas izcelsmi;

54) nosacījumus un kārtību moderno biodegvielu, moderno biomasas degvielu un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu īpatsvara aprēķināšanai kopējā realizētajā transporta enerģijas apjomā;

65) siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes un transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma elastības mehānismu (vienību apmaiņas mehānismu), tā dalībniekus un izmantošanas nosacījumus;

76) no šā likuma pielikumā minētajām izejvielām iegūtu degvielu sarakstu;

87) atjaunīgās transporta enerģijas veidus, ko nevar izmantot siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma un transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildē;

98) atjaunīgās transporta enerģijas veidus, ko siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma un transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildē var ieskaitīt ierobežotā apmērā, ņemot vērā minēto veidu atjaunīgās transporta enerģijas apjomus, izejvielas un izcelsmi, kā arī šo ierobežojumu apmēru;

109) siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes un transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildes uzraudzības noteikumus.

11(2) Ja normatīvajos aktos par enerģētiku minētajā progresa ziņojumā tiek secināts, ka no Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izrietošās saistības atjaunīgo energoresursu izmantošanas un atjaunīgās enerģijas ražošanas un izmantošanas veicināšanas jomā kādā saistību perioda gadā nav izpildītas, Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt ikgadējo šā likuma 11. panta pirmajā daļā minēto pienākumu laikposmam līdz 2030. gadam, sākot no nākamā kalendāra gada pēc progresa ziņojuma iesniegšanas, tomēr nepārsniedzot šā likuma 11. panta pirmajā daļā noteikto pienākuma apjomu.