6. pants
Valdības kompetence tūrisma attīstības nodrošināšanā

(1) Ekonomikas ministrija ir tūrisma nozares vadošā (augstākā) iestāde. Tās funkcijas nosaka Ministru kabinets.

(2) Ekonomikas ministrijas galvenie uzdevumi tūrisma jomā ir šādi:

1) izstrādāt tūrisma attīstības valsts politiku, organizēt un koordinēt tās īstenošanu;

2) izstrādāt normatīvo aktu projektus;

3) pārstāvēt valsts intereses tūrisma nozarē;

4) plānot valsts atbalstu tūrisma nozarei;

5) (izslēgts ar 24.01.2002. likumu);

6) (izslēgts ar 16.02.2006. likumu);

7) sagatavot un īstenot starptautiskos nolīgumus par sadarbību tūrisma jomā, kā arī koordinēt starptautisku projektu izstrādāšanu;

8) nodrošināt kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas procesu.

(3) Tūrisma attīstības valsts politiku īsteno ekonomikas ministra pakļautībā esošā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

(4) (Izslēgta ar 17.12.2015. likumu)

7

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.1999., 24.01.2002., 27.02.2003., 16.02.2006., 14.06.2012., 17.12.2015. un 08.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 02.11.2020.)

6.1 pants. Kūrorts un tā statusa piešķiršana

(1) Kūrorts ir teritorija, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts kūrorta statuss un kura atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

1) tajā ir pieejami dabas dziednieciskie resursi;

2) tajā darbojas vismaz viena kūrorta ārstniecības iestāde;

3) dabas dziednieciskie resursi tiek izmantoti, lai nodrošinātu attiecīgajā teritorijā esošās kūrorta ārstniecības iestādes darbību;

4) vides kvalitātes rādītāji atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

5) tajā ir izveidota atbilstoša tūrisma infrastruktūra;

6) tās attīstība tiek mērķtiecīgi plānota.

(2) Kūrorta statusu attiecīgajai teritorijai piešķir un anulē Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets lemj par kūrorta statusa piešķiršanu attiecīgajai teritorijai, pamatojoties uz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegtu pašvaldības pieteikumu. Vienlaikus ar pieteikumu pašvaldība iesniedz:

1) pašvaldības domes lēmumu, saskaņā ar kuru lūgts piešķirt attiecīgajai teritorijai kūrorta statusu;

2) teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, kas apliecina kūrorta teritorijas robežas un kūrorta attīstības perspektīvas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

3) dokumentus, kas apliecina attiecīgās teritorijas atbilstību šā panta pirmajai daļai;

4) kūrorta attīstības plānošanas dokumentu, kas apliecina, ka attiecīgā pašvaldība ir plānojusi kūrorta attīstību vismaz vidējā termiņā.

(4) Kūrorta statusu attiecīgā teritorija iegūst ar dienu, kad Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par kūrorta statusa piešķiršanu šai teritorijai.

(5) Attiecīgā pašvaldība ne retāk kā reizi divos gados Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz pārskatu par teritorijas attīstības plānošanas dokumentos paredzēto kūrorta attīstību un vides kvalitātes rādītājiem.

(6) Ministru kabinets lemj par kūrorta statusa anulēšanu, ja iestājies vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) pašvaldības dome pieņēmusi lēmumu, saskaņā ar kuru lūgts anulēt attiecīgajai teritorijai kūrorta statusu;

2) teritorijā, kurai piešķirts kūrorta statuss, nav pieejami dabas dziednieciskie resursi vai tie netiek izmantoti, lai nodrošinātu šajā teritorijā esošo kūrorta ārstniecības iestāžu darbību;

3) teritorijā, kurai piešķirts kūrorta statuss, nav izveidota atbilstoša tūrisma infrastruktūra;

4) attiecīgā pašvaldība noteiktā termiņā neiesniedz šā panta piektajā daļā minēto pārskatu;

5) attiecīgā pašvaldība nenodrošina teritorijas un kūrorta attīstības plānošanas dokumentos paredzēto kūrorta attīstību;

6) vides kvalitātes rādītāji neatbilst normatīvo aktu prasībām.

(7) Kārtību, kādā teritorijai piešķir un anulē kūrorta statusu, kā arī pieteikumā par kūrorta statusa piešķiršanu iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.

8

(14.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 02.11.2020.)