JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Ūdens apsaimniekošanas likumsUpju baseinu apgabali un to pārvaldes institūcijas

9. pantsUpju baseinu apgabala pārvaldes institūcijas

SpēkāRedakcija pārbaudīta 2026-07-31

Likuma teksts

9. pants - 10. pantsViss likums

Upju baseinu apgabala pārvaldes institūcijas

1(1) Katra upju baseinu apgabala apsaimniekošanas pasākumu koordinācijai izveido konsultatīvo padomi (turpmāk — padome), kurā iekļauj valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet personālsastāvu — klimata un enerģētikas ministrs.

2(2) Padome:

31) saskaņo ministriju un citu valsts pārvaldes institūciju, kā arī to reģionālo struktūrvienību, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un citu interešu grupu intereses jautājumos, kas saistīti ar vides kvalitātes un ūdens lietošanas mērķu sasniegšanu attiecīgajā upju baseinu apgabalā;

42) izskata un sniedz atzinumu par apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu, kā arī par sagatavotajiem priekšlikumiem attiecībā uz to īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem.

5(3) (Izslēgta ar 03.02.2005. likumu.)

6(4) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk — centrs) katram upju baseinu apgabalam:

71) izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmas (turpmāk — monitoringa programma);

82) sagatavo priekšlikumus par monitoringa programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem;

93) koordinē un organizē monitoringa programmu īstenošanu;

104) sniedz Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto informāciju Eiropas Komisijai;

115) sagatavo un atjauno apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projektus;

126) izstrādā ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi;

137) nodrošina sabiedrības līdzdalību apsaimniekošanas plānu, arī plūdu riska pārvaldības plānu, un pasākumu programmu sagatavošanā un atjaunošanā, kā arī informē par šiem plāniem un programmām attiecīgās pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā tos paredzēts īstenot;

148) koordinē pasākumu programmu īstenošanu, uztur un apkopo informāciju par veiktajiem pasākumiem un antropogēno slodžu izmaiņām, kā arī, pamatojoties uz šo informāciju un monitoringa rezultātiem, veic minēto pasākumu efektivitātes analīzi un, ja nepieciešams, izstrādā priekšlikumus pasākumu programmu precizēšanai;

159) saskaņo apsaimniekošanas pasākumus līdz pasākumu programmas apstiprināšanai, kā arī neatliekamus pasākumus, kas nav iekļauti pasākumu programmā;

1610) sagatavo priekšlikumus par pasākumu programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem;

1711) nodrošina konsultatīvo padomju darbību;

1812) sadarbojas ar attiecīgo valstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu šā likuma 2.pantā noteikto mērķu, tai skaitā vides kvalitātes mērķu sasniegšanu starptautiskajā upju baseinu apgabalā, kā arī koordinē kopīgas pasākumu programmas;

1913) veic sākotnējo plūdu riska novērtējumu un, pamatojoties uz tā rezultātiem, identificē teritorijas, kurās pastāv vai varētu rasties plūdu risks, kā arī sagatavo iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes šīm teritorijām. Centrs izstrādā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārskata minētās kartes, nodrošinot, ka tajās sniegtās ziņas saskan ar informāciju, kas iekļauta upju baseinu raksturojumā, cilvēku darbības ietekmes izvērtējumā, ekonomiskajā analīzē un apsaimniekošanas plānos;

2014) pamatojoties uz šīs daļas 13.punktā minētajām kartēm, izstrādā plūdu riska pārvaldības plānu, ko iekļauj upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā kā tā sastāvdaļu.

21(5) Valsts vides dienests uzrauga pasākumu programmas īstenošanu un, ievērojot centra veikto analīzi un izstrādātos priekšlikumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārskata izsniegto atļauju nosacījumus.

22(6) Ministru kabinets nosaka sākotnējā plūdu riska novērtējumā, iespējamo plūdu postījumu vietu kartēs, plūdu riska kartēs un plūdu riska pārvaldības plānā sniedzamās informācijas saturu un veidu, kā arī papildu informāciju, kas iekļaujama, atjaunojot minētos dokumentus.

23(7) Klimata un enerģētikas ministrs apstiprina sākotnējo plūdu riska novērtējumu un tā atjaunoto versiju, kā arī iespējamo plūdu postījumu vietu kartes, plūdu riska kartes un to atjaunotās versijas. Sākotnējo plūdu riska novērtējumu un iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes centrs publicē savā mājaslapā internetā.

2411

25(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2004., 03.02.2005., 31.05.2007., 23.04.2009., 25.03.2010., 16.12.2010., 22.11.2012., 31.01.2019. un 16.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2026.)

Starptautiskā sadarbība upju baseinu apsaimniekošanā un plūdu riska pārvaldībā

1(1) Ja upes baseins daļēji ietilpst Latvijas teritorijā, daļēji — citas tādas valsts teritorijā, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Klimata un enerģētikas ministrija, lai izveidotu un apsaimniekotu starptautisku upju baseinu apgabalu, sadarbojas ar attiecīgās valsts kompetentajām institūcijām.

2(2) Ja izveidots starptautisks upju baseinu apgabals, centrs nodrošina Latvijas teritorijā ietilpstošās upju baseinu apgabala daļas pārvaldi, apmainās ar informāciju par ūdeņu stāvokli, plūdu apdraudētajām teritorijām un veicamajiem pasākumiem, kā arī sadarbojas ar attiecīgās valsts kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu vienota un savstarpēji saskaņota apsaimniekošanas plāna un plūdu riska pārvaldības plāna kā tā sastāvdaļas izstrādi. Ja starptautiskajam upju baseinu apgabalam netiek izstrādāts vienots apsaimniekošanas vai plūdu riska pārvaldības plāns, centrs izstrādā minētos plānus Latvijas teritorijā ietilpstošajai starptautiskā upju baseinu apgabala daļai un saskaņo tos ar attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu plānos ietvertās informācijas, vērtējumu un pasākumu savstarpējo atbilstību.

3(3) Ja upes baseins daļēji ietilpst Latvijas teritorijā, daļēji — citas tādas valsts teritorijā, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbības līgumu par vides aizsardzību ietvaros sadarbojas ar attiecīgās valsts kompetentajām institūcijām, lai veicinātu šā likuma mērķu sasniegšanu visā upes baseinā. Klimata un enerģētikas ministrija veic pasākumus, lai veicinātu vienota apsaimniekošanas plāna un plūdu riska pārvaldības plāna kā tā sastāvdaļas izstrādi starptautiskajam upju baseinu apgabalam. Ja starptautiskajam upju baseinu apgabalam netiek izstrādāts vienots apsaimniekošanas vai plūdu riska pārvaldības plāns, centrs nodrošina savstarpēji saskaņota apsaimniekošanas plāna un plūdu riska pārvaldības plāna kā tā sastāvdaļas izstrādi Latvijas teritorijā ietilpstošajām starptautiskā upju baseinu apgabala daļām.

412

5(23.04.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.03.2010., 16.12.2010., 22.11.2012. un 16.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2026.)

Iestādes process

Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē

Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.

IestādeAtbildībaLikumi
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.