13. pants
Pašvaldības kompetence atbalsta sniegšanā

(1) Pašvaldības:

1) nodrošina atbalsta sniegšanu prioritāri tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālo pakalpojumu saņemšanu ir noteikts III vai IV aprūpes līmenis. Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu pārvietošanās atbalstam, tā piešķiršanai piemērojot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtēšanas nosacījumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par asistenta pakalpojuma piešķiršanu pašvaldībā;

2) apzina vietas, kurās uzturas Ukrainas civiliedzīvotāji, kam nepieciešams papildu atbalsts, lai plānotu turpmāko palīdzību un sniegtu nepieciešamo atbalstu;

3) uzkrāj informāciju par Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu un tā izmaksām;

4) konsultē Ukrainas civiliedzīvotājus par termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem iespēju šos dokumentus iesniegt;

5) iekļauj ziņas Fizisko personu reģistrā šā likuma 2. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā un apjomā;

6) pieņem lēmumus par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un to izmitināšanas ilgumu, kā arī informē par pieņemto lēmumu attiecīgos Ukrainas civiliedzīvotājus;

7) pastāvīgi veic uzraudzību un kontroli par faktiskajām iespējām nodrošināt izmitināšanu attiecīgajam Ukrainas civiliedzīvotāju skaitam savā administratīvajā teritorijā, kā arī pieņem lēmumus par papildus izmitināšanas iespējām savā administratīvajā teritorijā, ievērojot šā likuma 13.4 pantā noteikto un nosūtot pieņemtos lēmumus Komisijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Iekšlietu ministrijai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai un Ekonomikas ministrijai.

(11) (Izslēgta ar 03.12.2025. likumu)

(12) (Izslēgta ar 03.12.2025. likumu)

(2) Pašvaldība, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, reizi mēnesī līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša desmitajam datumam iesniedz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai pārskatu par izdevumiem, kas saistīti ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, tostarp šā likuma 7.1 panta pirmajā daļā minēto izmitinātājam izmaksāto atlīdzību. Iepriekšējā pārskata periodā norādītie dati var tikt precizēti ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc pirmreizējā pārskata iesniegšanas.

(21) Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija atbilstoši kompetencei piecu darbdienu laikā saskaņo šā panta otrajā daļā minētās informācijas atbilstību Valsts kases pārskatam. Pašvaldība nodrošina normatīvajos aktos noteikto līdzekļu izlietojuma kontroli un atbilstību šā likuma mērķim.

(3) Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija reizi mēnesī kompensē pašvaldībām izdevumus, kas radušies saistībā ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, pieprasot līdzekļu piešķiršanu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" atsevišķā programmā plānotā finansējuma šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanai, izņemot šā likuma 11. pantā minētos izdevumus.

(4) (Izslēgta ar 03.12.2025. likumu)

32

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2022., 24.03.2022., 07.04.2022., 12.05.2022., 19.05.2022., 16.06.2022., 14.07.2022., 08.12.2022., 01.06.2023., 23.11.2023., 21.11.2024. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

13.1 pants. Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības uz izglītību

(1) Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kā arī pilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš iepriekš uzsācis un turpinājis vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2021./2022. mācību gadā, ir tiesības uz vispārējās izglītības ieguvi attiecīgajā izglītības pakāpē valsts vai pašvaldības izglītības iestādē tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Ja vispārējās izglītības ieguvi Ukrainas civiliedzīvotājam nodrošina privāta izglītības iestāde, tai radušās izmaksas sedz tāpat kā valsts un pašvaldības izglītības iestādēm atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam tiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību valsts valodā. Nepilngadīgs Ukrainas civiliedzīvotājs pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības pakāpē ir tiesīgs apgūt mazākumtautību izglītības programmu, kas tiek īstenota ukraiņu valodā, ievērojot Izglītības likumā noteikto attiecībā uz izglītības ieguves valodu mazākumtautību izglītības programmās.

(11) Ukrainas civiliedzīvotājs 2022./2023. mācību gadā var nekārtot attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus. Šādā gadījumā Ukrainas civiliedzīvotājs 2022./2023. mācību gadā par attiecīgās pakāpes vispārējās izglītības programmas apguvi saņem liecību un 12. klasē ir tiesīgs atkārtoti apgūt visus izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus.

(12) Ukrainas civiliedzīvotājs, kurš 2022./2023. mācību gadā nav ieguvis vērtējumu kādā no valsts pārbaudes darbiem, 2022./2023. mācību gadā par attiecīgās pakāpes vispārējās izglītības programmas apguvi saņem liecību un 12. klasē ir tiesīgs atkārtoti apgūt visus izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus.

(2) Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības iegūt pirmsskolas izglītību tās pašvaldības izglītības iestādē, kuras administratīvajā teritorijā ir bērna uzturēšanās vieta. Ja pašvaldība nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura uzturēšanās vieta ir pašvaldības administratīvajā teritorijā, nenodrošina vietu pašvaldības izglītības iestādes īstenotā pirmsskolas izglītības programmā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) un nepilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātā izglītības iestādē, pašvaldība attiecīgajam privātā pakalpojuma sniedzējam sedz izmaksas Izglītības likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā. Pedagogu atalgojumu nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju pirmsskolas izglītības ieguves nodrošināšanai (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) un mācību procesā izmantojamos mācību līdzekļus pirmsskolas izglītības programmu apguvei valsts finansē tādā pašā kārtībā un apjomā kā nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka patvēruma meklētāju tiesības uz izglītību.

(3) Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kā arī pilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš iepriekš uzsācis un turpinājis profesionālās izglītības ieguvi 2021./2022. mācību gadā, ir tiesības uz profesionālās izglītības ieguvi, apgūstot profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības ieguves valsts vai pašvaldības izglītības iestādē, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Uzņemot nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju profesionālās vidējās izglītības programmā, neņem vērā valsts pārbaudes darbu rezultātus, kā arī vērtējumus gadā mācību priekšmetos "Latviešu valoda", "Literatūra", "Latviešu valoda un literatūra", "Latvijas vēsture", kā arī "Otrā svešvaloda", ja tādi nav iegūti."

(31) Ukrainas civiliedzīvotājs 2022./2023. mācību gadā kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu atbilstoši valsts profesionālās vidējās izglītības standarta prasībām, bet var nekārtot citus valsts profesionālās vidējās izglītības standartā noteiktos valsts noslēguma pārbaudījumus. Šādā gadījumā Ukrainas civiliedzīvotājs ir tiesīgs turpināt apgūt profesionālās vidējās izglītības programmā ietverto vispārējās izglītības saturu.

(4) Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās ievirzes izglītības ieguvi, apgūstot attiecīgas profesionālās ievirzes izglītības programmas valsts izglītības iestādēs, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās ievirzes izglītības ieguvi, apgūstot attiecīgas profesionālās ievirzes izglītības programmas pašvaldību izglītības iestādēs, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam, izņemot regulējumu par valsts finansējuma piešķiršanu pedagogu atalgojuma un mācību līdzekļu nodrošināšanai. Nepilngadīgs Ukrainas civiliedzīvotājs, kā arī pilngadīgs Ukrainas civiliedzīvotājs, kas pēc pilngadības sasniegšanas Latvijā turpina uzsākto profesionālās ievirzes izglītību valsts profesionālās vidējās izglītības iestādē 2021./2022. mācību gadā, ir atbrīvots no mācību maksas par profesionālās ievirzes izglītības programmas apguvi līdz mācību gada beigām.

(5) Ukrainas civiliedzīvotājs, kas imatrikulēts akreditētā Latvijas augstskolā vai koledžā pilna laika studijām, var pretendēt uz valsts stipendiju. Ministru kabinets nosaka valsts stipendijas apmēru, termiņu, uz kādu to piešķir, kā arī šīs stipendijas piešķiršanas nosacījumus un kārtību.

(51) Ukrainas civiliedzīvotāju uzņem studijām augstskolā vai koledžā atbilstoši studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, pamatojoties uz:

1) Ukrainas civiliedzīvotājam Latvijā izsniegtajā vidējās izglītības ieguvi apliecinošajā dokumentā norādītajiem gala vērtējumiem par mācību satura apguvi, ievērojot šā panta devītajā daļā minēto;

2) Ukrainas civiliedzīvotājam Ukrainā izsniegtajā vidējās izglītības ieguvi apliecinošajā dokumentā norādītajiem gala vērtējumiem par mācību satura apguvi, angļu valodas zināšanām vismaz optimālajā (B2) studiju satura apguves līmenī, nepiemērojot interviju;

3) Akadēmiskās informācijas centra izsniegtu izziņu par to, kādam Latvijas izglītības dokumentam vai grādam tas atbilst vai ir pielīdzināms un, ja nepieciešams, augstskolas vai koledžas noteiktā kārtībā un apjomā izpildītiem iestājpārbaudījumiem, nesaskaņojot ar Augstākās izglītības padomi augstskolas vai koledžas kārtību, kādā studiju programmās uzņem Ukrainas civiliedzīvotājus, ja objektīvu apstākļu dēļ šim civiliedzīvotājam nav iespējas uzrādīt attiecīgu iegūto izglītību vai grādu apliecinošu izglītības dokumentu.

(52) Augstskolas vai koledžas to finansējuma ietvaros ir tiesīgas noteikt studiju maksas atlaides Ukrainas civiliedzīvotājiem, un šiem civiliedzīvotājiem ir tiesības pretendēt uz valsts budžeta finansētu studiju vietu konkursa kārtībā.

(53) Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšana studijām vēlākajos posmos notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem par iepriekšējās izglītības atzīšanu un pielīdzināšanu.

(6) (Izslēgta ar 03.12.2025. likumu)

(61) (Izslēgta ar 16.03.2023. likumu)

(7) Nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri izglītības iestādēs klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, ēdināšanu finansē no valsts budžeta normatīvajos aktos par valsts budžetā izglītojamo ēdināšanai paredzēto līdzekļu aprēķināšanu, piešķiršanu un izlietošanu noteiktajā kārtībā, paredzot viena izglītojamā ēdināšanai dienā 3,09 euro. Uz Ukrainas civiliedzīvotāju ēdināšanu nav attiecināms Izglītības likuma regulējums, kas nosaka pašvaldības pienākumu piedalīties to izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanā, kuri attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās izglītības iestādēs (izņemot valsts izglītības iestādes) klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē. Valsts budžeta finansējumu to nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju ēdināšanai, kuri izglītības iestādēs klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, nepiešķir par periodu, kura laikā nepilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs saņem primāro atbalstu ēdināšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā. Izdevumu kompensāciju par to nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju ēdināšanu, kuri izglītības iestādēs klātienē apgūst pamatizglītības programmu 1., 2., 3. un 4. klasē, bet minētajā programmā uzņemti pēc 2023. gada 1. septembra, pašvaldība saņem šā likuma 13. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(8) Nepilngadīgs Ukrainas civiliedzīvotājs, kurš 2021./2022. mācību gadā apgūst vispārējās pamatizglītības programmu 9. klasē, var neiegūt vērtējumus gadā mācību priekšmetos "Latviešu valoda", "Literatūra", "Latviešu valoda un literatūra", "Latvijas vēsture", kā arī "Otrā svešvaloda", ja attiecīgā valoda iepriekš nav apgūta.

(9) Nepilngadīgs vai pilngadīgs Ukrainas civiliedzīvotājs, kurš 2021./2022. mācību gadā apgūst vispārējās vidējās izglītības programmu 12. klasē vai profesionālās vidējās izglītības programmu 4. kursā, var neiegūt vērtējumus gadā mācību priekšmetos "Latviešu valoda", "Literatūra", kā arī "Otrā svešvaloda", ja attiecīgā valoda iepriekš nav apgūta.

33

(24.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2022., 12.05.2022., 19.05.2022., 16.06.2022., 06.10.2022., 16.03.2023., 23.11.2023. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026. Grozījums 5.1 daļas 3. punktā par vārdu "nesaskaņojot ar Augstākās izglītības padomi augstskolas vai koledžas kārtību, kādā studiju programmās uzņem Ukrainas civiliedzīvotājus" svītrošanu stājas spēkā 01.09.2026. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.09.2026. Sk. pārejas noteikumu 44. punktu)

13.2 pants. Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības uz nodarbinātību

(1) Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram ir Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, ir tiesības uzsākt darba tiesiskās attiecības bez šā likuma 3. panta otrajā daļā minētās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas. Darba līgums šādā gadījumā slēdzams ne ilgāk kā uz 30 dienām. Ne vēlāk kā 10 dienu laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas Ukrainas civiliedzīvotājam ir pienākums iesniegt pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai.

(2) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 20 dienu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā pieteikuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai atsaka tās izsniegšanu.

34

(08.12.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.12.2022.)

13.3 pants. Ukrainas civiliedzīvotāja profesionālās kvalifikācijas atzīšana reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā

(1) Šā likuma 20. panta otrajā daļā minētajos gadījumos kompetentā institūcija, vērtējot Ukrainas civiliedzīvotāja (turpmāk šajā pantā — pretendents) iesniegumu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā, ir tiesīga no pretendenta neprasīt visus kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamos dokumentus, tostarp apliecinātas dokumentu kopijas un to tulkojumus latviešu valodā, ja var pārliecināties par pretendenta izglītības dokumentu un veikto profesionālo darbību attiecīgajā profesijā vai specialitātē Ukrainā. Šādā gadījumā kompetentā institūcija ir tiesīga lemt par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju.

(2) Pretendenta iesniegumu un tam pievienotos dokumentus izskata un lēmumu ar tā pamatojumu pretendentam paziņo likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 43. panta 3.1 daļas 3. punktā noteiktajā termiņā.

(3) Ja pretendenta profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no attiecīgajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, ir tiesīgas izvirzīt pretendentam prasību par adaptācijas periodu vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes kārtošanu, nedodot pretendentam papildu prasības izvēles tiesības. Nosakot papildu prasību — kvalifikācijas atbilstības pārbaudi —, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, iepazīstina pretendentu ar pārbaudes saturu un kārtību, kā arī nosaka tās laiku.

(4) Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā būvniecības jomā un elektroenerģētikas jomā ir piemērojama arī Ukrainas civiliedzīvotājiem.

(5) (Zaudējusi spēku ar 01.08.2022. Sk. Pārejas noteikumu 15. punktu)

35

(19.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.05.2022. Piektā daļa ir spēkā līdz 31.07.2022. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)

13.4 pants. Papildu izmitināšanas iespējas pašvaldībās

(1) Ukrainas civiliedzīvotājus pašvaldība var izmitināt, tai skaitā nodrošinot primāro atbalstu, tai piederošās ēkās vai telpās, veicot tajās nepieciešamos uzlabojumus, lai nodrošinātu, ka ēkas vai telpas ir dzīvošanai derīgas, apgaismojamas, apkurināmas un ir piemērotas personas ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai. Informāciju par ēkām vai telpām izvērtē un par nepieciešamo atbalsta apmēru uzlabojumu veikšanai ēkās vai telpās lemj Ministru kabineta izveidota komisija.

(2) Pašvaldības īpašumā esošās dzīvojamās telpas, kurās veikti uzlabojumi saskaņā ar šā panta pirmo daļu, pašvaldība līdz 2026. gada 31. decembrim ir tiesīga neiekļaut pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā un nodot tās lietošanā Ukrainas civiliedzīvotājiem.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā minētā termiņa beigām pašvaldībai ir pienākums dzīvojamās telpas, kurās veikti uzlabojumi, iekļaut pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā un izmantot atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

36

(14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2023., 21.11.2024. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)