18. pants
Nepilngadīgo bez vecāku pavadības Latvijas Republikā ieceļojušo Ukrainas civiliedzīvotāju personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšana

(1) Lai nodrošinātu nepilngadīga bez vecāku pavadības Latvijas Republikā ieceļojuša Ukrainas civiliedzīvotāja (turpmāk — nepavadīts bērns) tiesību aizsardzību un sniegtu viņam atbalstu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam.

(2) Nepavadīta bērna adopcija ir aizliegta.

(3) Par ārkārtas aizbildni var kļūt persona, pie kuras ierodas nepavadīts bērns, kā arī persona, kurai Latvijā ir piešķirts aizbildņa vai adoptētāja statuss, audžuģimenes vai viesģimenes statuss, vai persona, ar kuru kopā nepavadīts bērns ieradies Latvijā.

(4) Lai kļūtu par ārkārtas aizbildni, persona iesniedz iesniegumu bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā atrodas nepavadīts bērns. Persona, kas uzņēmusies ārkārtas aizbildņa pienākumus, nevar bez pamatota iemesla vēlāk lūgt, lai to no šiem pienākumiem atsvabina.

(5) Bāriņtiesa pirms vienpersoniska lēmuma pieņemšanas par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam nekavējoties:

1) noskaidro nepavadīta bērna viedokli par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi;

2) noskaidro, kāda ir tās personas motivācija, kura iesniegusi iesniegumu par ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam, kļūt par konkrētā nepavadītā bērna ārkārtas aizbildni;

3) izvērtē personas sadzīves apstākļus;

4) pieprasa informāciju no Sodu reģistra;

5) pieprasa informāciju no Nacionālā veselības dienesta par to, vai par personu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā ir iekļauta narkoloģiskā pacienta karte vai karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem.

(6) Bāriņtiesa raugās, lai par ārkārtas aizbildni ieceļamai personai būtu ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības, un izvērtē personas:

1) motivāciju kļūt par ārkārtas aizbildni;

2) sadzīves apstākļus;

3) spēju pārstāvēt nepavadītu bērnu personiskajās attiecībās.

(7) Izvērtējot personas atbilstību ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesa papildus šā panta sestajā daļā noteiktajam ņem vērā Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju par to, vai par personu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā ir iekļauta narkoloģiskā pacienta karte vai karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kā arī informāciju no Sodu reģistra, ja tā ir pieejama.

(8) Par ārkārtas aizbildni nevar būt Civillikuma 242. pantā minētās personas, ciktāl no šā likuma neizriet citādi.

(9) Vienpersonisku lēmumu pieņem tās bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, kuras darbības teritorijā atrodas nepavadīts bērns. Minēto lēmumu var pieņemt arī gadījumā, ja nepavadītais bērns nevar uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Ja persona kopā ar nepavadītu bērnu maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura pieņēmusi vienpersonisku lēmumu, nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā atrodas personas jaunā dzīvesvieta, ārkārtas aizbildnības lietas materiālu kopijas ārkārtas aizbildnības pārraudzībai.

(10) Vienpersonisku lēmumu pieņem divu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Bāriņtiesa par to paziņo nepavadīta bērna ārkārtas aizbildnim, Bērnu aizsardzības centram un tās pašvaldības sociālajam dienestam, kuras bāriņtiesa pieņēma lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam.

(11) Bērnu aizsardzības centrs veido un uztur vienotu nepavadīto bērnu reģistru un to uzskaiti, lai nodrošinātu nepieciešamās informācijas sniegšanu nepavadīta bērna un viņa ģimenes atkalapvienošanai, kā arī nodrošinātu standartizētu informācijas izgūšanu un veidotu statistikas analīzi.

(12) Informācijas apmaiņa starp Bērnu aizsardzības centru, pašvaldības sociālo dienestu un bāriņtiesu notiek elektroniski.

(13) Bāriņtiesa par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu iekārto lietu, kā arī nodrošina nepavadīta bērna un viņa personīgo mantu fotofiksēšanu un šo ziņu ievietošanu lietā.

(14) Vienpersonisks lēmums ir spēkā līdz nepavadīta bērna pilngadībai vai līdz brīdim, kad bāriņtiesa koleģiāli pieņem lēmumu par ārkārtas aizbildnības izbeigšanu. Bāriņtiesa citus lēmumus par nepavadīta bērna interešu nodrošināšanu pieņem koleģiāli.

(15) Ārkārtas aizbildņa pienākumi ir šādi:

1) pārstāvēt nepavadītu bērnu viņa personisko, tiesisko un mantisko interešu nodrošināšanā Latvijas Republikas teritorijā. Ārkārtas aizbildnis neatbild par tās nepavadīta bērna mantas pārvaldību, kura atrodas ārpus Latvijas teritorijas;

2) sadarboties ar valsts un pašvaldības iestādēm nepavadīta bērna personisko un tiesisko interešu nodrošināšanā;

3) nodrošināt nepavadītam bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un aprūpi (veselības aprūpi, audzināšanu un izglītību);

4) informēt bāriņtiesu par šķēršļiem, kas būtiski ietekmē ārkārtas aizbildņa spēju turpmāk veikt ārkārtas aizbildņa pienākumus;

5) nekavējoties ziņot bāriņtiesai, ja:

a) nepavadīts bērns ir cietis nelaimes gadījumā,

b) nepavadītam bērnam strauji pasliktinājusies veselība,

c) nepavadīts bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu,

d) nepavadīts bērns ir aizbēdzis,

e) izveidojusies konfliktsituācija starp nepavadītu bērnu un ārkārtas aizbildni,

f) nepavadīts bērns ir miris,

g) tā rīcībā ir nonākusi cita informācija, kas var būtiski ietekmēt nepavadīta bērna turpmāko aprūpi;

6) (izslēgts ar 07.04.2022. likumu);

7) saskaņot ar bāriņtiesu nepavadītā bērna izceļošanu no valsts;

8) informēt bāriņtiesu par nepavadīta bērna dzīvesvietas maiņu.

(16) Ārkārtas aizbildnim ir tiesības:

1) saņemt šā likuma 19. pantā noteikto atbalstu;

2) saņemt pašvaldības sociālos pakalpojumus nepavadīta bērna sociālās situācijas uzlabošanai;

3) vērsties bāriņtiesā, kas pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam, ja ārkārtas aizbildnim un nepavadītam bērnam rodas domstarpības.

(17) Bāriņtiesas pienākumi ārkārtas aizbildnības uzraudzībā ir šādi:

1) pastāvīgi uzraudzīt ārkārtas aizbildņa rīcību nepavadīta bērna personisko interešu nodrošināšanā, kontrolējot, vai ārkārtas aizbildnis gādā par nepavadīta bērna audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par sava bērna audzināšanu;

2) vismaz reizi pirmajos trijos mēnešos pēc ārkārtas aizbildnības nodibināšanas un ārkārtas aizbildņa iecelšanas, kā arī turpmāk vismaz reizi gadā pārbaudīt nepavadīta bērna sadzīves apstākļus un aprūpi ārkārtas aizbildņa ģimenē un sastādīt sadzīves apstākļu pārbaudes aktu;

3) lemt par ārkārtas aizbildņa atstādināšanu no ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanas un aizbildņa uz laiku iecelšanu vai par nepavadīta bērna ievietošanu audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja bāriņtiesa ārkārtas aizbildņa rīcībā konstatē trūkumus, nepilnības, ļaunprātīgu darbību vai draudus nepavadīta bērna dzīvībai vai veselībai.

(18) Šajā pantā minētie iemesli, kas nepieļauj personas iecelšanu par ārkārtas aizbildni, ir arī iemesli ārkārtas aizbildņa atcelšanai, ja tie atklājas pēc ārkārtas aizbildņa iecelšanas. Ārkārtas aizbildni atceļ šā panta devītajā un desmitajā daļā noteiktajā kārtībā.

(19) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pieņem vienpersonisku lēmumu par bērnu ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk — bērnu aprūpes iestāde) divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemta informācija par tās darbības teritorijā esošu nepavadītu bērnu grupu, lēmumā norādot institūcijas nosaukumu. Ja bāriņtiesa ir saņēmusi informāciju par tās darbības teritorijā esošu tādu nepavadītu bērnu grupu, kuri Ukrainas teritorijā atradušies vienā bērnu aprūpes iestādē, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, pieņemot vienpersonisku lēmumu par nepavadītu bērnu ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, nevērtē iespēju nepavadītam bērnam nodibināt ārkārtas aizbildnību. Nepavadītiem bērniem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana tiek turpināta līdz brīdim, kad tie var atgriezties Ukrainā ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanas turpināšanai, bet ne ilgāk kā līdz personai šajā likumā noteiktās ilgtermiņa vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām. Ja nav iespējams minētajai grupai nodrošināt aprūpi bērnu aprūpes iestādē, bāriņtiesa var pieņemt lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam.

(20) Bērnu aprūpes iestāde var sniegt ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu nepavadītiem bērniem arī vietās, kuras nav reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ja pakalpojuma sniegšanas vieta ir dzīvošanai derīga, apgaismojama un apkurināma telpa, kas ir piemērota personas ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai.

(21) Nepavadītam bērnam no septiņu gadu vecuma ir tiesības normatīvajos aktos par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās noteiktajā kārtībā saņemt apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai. Pēc tam kad nepavadīts bērns ir sasniedzis pilngadību, tiesības saņemt apliecību saglabājas līdz brīdim, kad bērns sasniedz 19 gadu vecumu.

42

(10.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022., 07.04.2022., 30.03.2023. un 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2024.)