17. pants
Deklarācijas sagatavošana un nodokļa maksāšana
(1) Nodokļa maksātājs patstāvīgi sagatavo uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju (turpmāk — deklarācija). Deklarācijā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets. Nodokļa maksātājs deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz pēctaksācijas perioda (nākamais mēnesis pēc taksācijas perioda) 20. datumam.
(2) Tonnāžas nodokļa maksātājs patstāvīgi sagatavo šā panta pirmajā daļā minēto deklarāciju un tonnāžas nodokļa deklarāciju, kuras formu apstiprina Ministru kabinets. Nodokļa maksātājs šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā abas minētās deklarācijas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam un šā panta septītajā daļā noteiktajā termiņā iemaksā valsts budžetā uzņēmumu ienākuma nodokli, tai skaitā tonnāžas nodokli.
(3) Nodokļa maksātājs ir tiesīgs neiesniegt Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju par to taksācijas periodu, kurā neveidojas ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekams objekts, izņemot deklarāciju par taksācijas periodu, kurš attiecas uz pārskata gada pēdējo mēnesi.
(4) Ja nodokļa maksātājs Valsts ieņēmumu dienestam līdz 20. datumam nav iesniedzis deklarāciju par taksācijas periodu, Valsts ieņēmumu dienests pieņem, ka nodokļa maksātājam taksācijas periodā neveidojas ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekama bāze un deklarācija ir iesniegta, bet deklarācija, kura tiek iesniegta pēc 20. datuma, ir uzskatāma par taksācijas perioda deklarācijas labojumu, izņemot deklarāciju par taksācijas periodu, kurš attiecas uz pārskata gada pēdējo mēnesi.
(5) Piemērojot šā likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktu un 14. pantu, nodokļa maksātājs ir tiesīgs iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam precizētu attiecīgā taksācijas perioda deklarāciju, kas attiecas uz pārskata gadu, kurā veikts ziedojums vai saņemts valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Piemaksai, kas radusies minētā precizējuma rezultātā, nepiemēro likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto nokavējuma naudu.
(6) Nodokļa maksātājs, kuram pasludināts maksātnespējas process, bet attiecībā uz kuru administrators nav pieņēmis lēmumu par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā, pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarāciju iesniedz kopā ar bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu.
(7) Aprēķināto nodokli nodokļa maksātājs patstāvīgi iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz pēctaksācijas perioda 23. datumam.
(71) Nodokļa maksātājs ir tiesīgs šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķināto nodokli, kas aprēķināts par šā likuma 4. panta otrās daļas 1. punktā (izņemot ārkārtas dividendes) minēto ar nodokli apliekamo objektu, hronoloģiskā secībā samazināt par šā likuma 4.1 pantā noteiktajā kārtībā iepriekš samaksāto nodokļa piemaksu.
(8) Nodokļa piemaksai, kas veidojas pēc labojumiem deklarācijā par taksācijas periodu, kurš attiecas uz pārskata gada pēdējo mēnesi, ja labojumi veikti, pamatojoties uz izmaiņām, kas veidojušās, sagatavojot gada pārskatu, kurš iesniegts Valsts ieņēmumu dienestam noteiktajā termiņā, nepiemēro likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktās nokavējuma naudas.
(81) Piemērojot šā panta astoto daļu, nodokļa piemaksai, kas veidojas pastāvīgajai pārstāvniecībai pēc labojumiem deklarācijā par taksācijas periodu, kurš attiecas uz pārskata gada pēdējo mēnesi, nepiemēro likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto nokavējuma naudu, ja labojumi veikti, precizējot peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci, un labotā deklarācija iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam četru mēnešu laikā pēc pārskata gada pēdējā mēneša. Minētais nav attiecināms uz gadījumiem, kad pastāvīgā pārstāvniecība beidz saimniecisko darbību Latvijā.
(9) Pastāvīgās pārstāvniecības pārskata gads ir kalendāra gads. Pastāvīgās pārstāvniecības bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu iesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.
(10) Ja pastāvīgā pārstāvniecība izbeidz darbību, tā iesniedz deklarāciju, bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu 20 dienu laikā pēc darbības izbeigšanas.
(11) Ja par pārskata gadu aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa ir mazāka par 50 euro, tad nodokļa maksātājs pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā norāda budžetā maksājamā nodokļa starpību, kas kopā ar pārskata gadā aprēķināto nodokli veido 50 euro, ko iemaksā budžetā šā panta septītajā daļā noteiktajā termiņā. Saskaņā ar šo daļu budžetā papildus iemaksājamā nodokļa summa nav uzskatāma par nodokļa pārmaksu.
(12) Šā panta vienpadsmito daļu nepiemēro, ja īstenots viens no šādiem nosacījumiem:
1) pārskata gadā sabiedrība reģistrēta uzņēmumu reģistrā;
2) pārskata gadā ir pabeigts sabiedrības likvidācijas process;
3) nodokļa maksātājs pārskata gadā ir veicis iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbinieku ne mazāk kā 100 euro apmērā;
4) sabiedrībai uzsākts maksātnespējas process.
(13) (Izslēgta no 01.01.2021. ar 23.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2019. Sk. Pārejas noteikumu 41. punktu)
(14) (Izslēgta no 01.01.2021. ar 23.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2019. Sk. Pārejas noteikumu 41. punktu)
(15) (Izslēgta no 01.01.2021. ar 23.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2019. Sk. Pārejas noteikumu 41. punktu)
(16) (Izslēgta no 01.01.2021. ar 23.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2019. Sk. Pārejas noteikumu 41. punktu)
(17) Nodokļa maksātājs — nerezidents — pārskatu par nodokļa aprēķinu saskaņā ar šā likuma 5. panta ceturto daļu Valsts ieņēmumu dienestam var iesniegt 12 mēnešu laikā no darījuma brīža.
(18) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests saņem un izskata pārskatu par nodokļa aprēķinu un atmaksā nodokli, kā arī nosaka kopā ar pārskatu iesniedzamos dokumentus.
(19) Šā panta normas nav piemērojamas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, individuālajam uzņēmumam, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecībai, kas reģistrēta kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.
(20) Neatkarīgi no tā, vai nodokļa maksātājs beidz maksāt nodokli likvidācijas procesa ietvaros (izņemot reorganizāciju) vai neveicot likvidāciju, šā likuma prasības attiecībā uz aktīviem, kuri nav aplikti ar nodokli, tiek piemērotas tā, it kā nodokļa maksātājs beigtu pastāvēt, veicot likvidāciju.
22
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2019., 30.01.2020. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)