4. pants
Ar nodokli apliekamā bāze

(1) Šā likuma 2. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem nodokļa maksātājiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze veidojas, summējot taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs aprēķinātos objektus, kas minēti šā panta otrajā daļā.

(2) Šā likuma 2. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem nodokļa maksātājiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ietver šādus ar nodokli apliekamus objektus:

1) sadalīto peļņu, kas ietver:

a) aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes,

b) dividendēm pielīdzinātas izmaksas,

c) nosacītās dividendes, kas aprēķinātas saskaņā ar šā likuma 7. pantu;

2) nosacīti sadalīto peļņu, kas ietver:

a) ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 8. pantu,

b) nedrošos debitoru parādus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 9. pantu,

c) palielinātus procentu maksājumus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 10. pantu,

d) aizdevumu saistītai personai, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 11. pantu,

e) ienākumus, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp divām neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets,

f) labumus, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem vai valdes (padomes) locekļiem, neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir rezidents vai nerezidents, ja tie tiek attiecināti uz pastāvīgās pārstāvniecības darbību Latvijā,

g) likvidācijas kvotu;

h) reorganizācijas procesā citai personai nodoto aktīvu vērtību saskaņā ar šā likuma 18. pantu,

i) tā aktīva vērtību, kuru Latvijas nodokļa maksātājs nodod tā pastāvīgajai pārstāvniecībai ārvalstī saimnieciskās darbības veikšanai, ja aktīva nodošanas rezultātā Latvija zaudē tiesības uzlikt nodokli nodotajam aktīvam,

j) tā aktīva vērtību, kuru ārvalsts nodokļa maksātāja pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā nodod tā galvenajam uzņēmumam vai citai pastāvīgajai pārstāvniecībai ārvalstī saimnieciskās darbības veikšanai, ja aktīva nodošanas rezultātā Latvija zaudē tiesības uzlikt nodokli nodotajam aktīvam,

k) hibrīdneatbilstības rezultātu saskaņā ar šā likuma 7.1 pantu.

(3) Šā panta otrās daļas 2. punkta "a" un "f" apakšpunktu nepiemēro izdevumiem, no kuriem ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

(4) Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi darījumiem nosaka, ievērojot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā vai starptautiskajos finanšu pārskatos noteiktos ieņēmumu un izdevumu atzīšanas principus. Aprēķinot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi šā panta otrās daļas 2. punkta "a" un "f" apakšpunktā minētajiem objektiem, ja darījuma brīdī atsavinātā aktīva vērtība neatbilst tirgus cenai (vērtībai), neņem vērā ar nodokli apliekamā objekta vērtības samazinājumu, kas radies, to pārvērtējot vai novērtējot patiesajā vērtībā.

(5) Šā panta otrās daļas 2. punkta "b", "c", "d", "e", ''f", "i", "j" un "k" apakšpunktā minētos objektus iekļauj pārskata gada pēdējā taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē.

(6) Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē, kas noteikta šā panta piektajā daļā, neietver šā panta otrās daļas 2. punkta "b" apakšpunktā minēto debitora parādu summu, ja tā pārskata gadā ir atgūta.

(7) Piemērojot šā panta otrās daļas 1. punkta "c" apakšpunktu un 2. punkta "f" apakšpunktu, lai noteiktu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi, neņem vērā to aktīvu vērtību, kuri pirmstaksācijas periodā ir iekļauti ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē.

(8) Piemērojot šā panta otrās daļas 2. punkta "g" apakšpunktu, likvidācijas kvota veidojas kā pozitīva starpība starp likvidējamā nodokļu maksātāja pašu kapitāla vērtību un dalībnieka ieguldīto summu.

(81) Šā panta otrās daļas 2. punkta "g" apakšpunkts tiek piemērots arī tiem nodokļa maksātājiem, kuri beidz maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli, izņemot gadījumu, kad notikusi reorganizācija, kuras rezultātā atbilstoši šā likuma 18. pantam iegūstošā sabiedrība saņemtos aktīvus saimnieciskās darbības nodrošināšanai turpina lietot Latvijā. Ja nodokļa maksātājs beidz maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli, neveicot likvidāciju, tā likvidācijas kvotai tiek pielīdzināta arī uzkrājumiem novirzītā peļņas daļa, kā arī grāmatvedības uzskaitē ārpusbilances posteņos uzskaitītā peļņas daļa un šī summa veido ar nodokli apliekamo bāzi.

(82) Piemērojot šā panta otrās daļas 2. punkta "i" apakšpunktu gadījumā, kad nodotā aktīva uzskaites vērtība neatbilst tā tirgus vērtībai, apliekamajā bāzē iekļauj aktīva tirgus vērtību. Ja nodokļa maksātājs nodod aktīvu, kurš grāmatvedības uzskaitē ir uzskaitīts kā pamatlīdzeklis, un nodokļa maksātāja un tā pastāvīgās pārstāvniecības darījumu uzskaite tiek veikta dalīti, šā aktīva vērtību ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj pakāpeniski tādā apmērā, kādā laikposmā pēc aktīva nodošanas tā vērtības samazinājums ir attiecināts uz pastāvīgo pārstāvniecību. Minēto aktīvu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē saskaņā ar šā panta otrās daļas 1. punkta "a" vai "b" apakšpunktu iekļauj tajā taksācijas periodā, kurā nodokļa maksātājs veic peļņas sadali.

(9) Nosakot taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā objekta vērtību dala ar koeficientu 0,8.

(10) Šā likuma 2. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem nodokļa maksātājiem, aprēķinot nosacīti sadalīto peļņu, darījums ar personu, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā, tiek uzskatīts par darījumu ar saistītu personu. Minēto valstu vai teritoriju sarakstu nosaka Ministru kabinets.

(11) Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, individuālajam uzņēmumam, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecībai, kas reģistrēta kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, ar nodokli apliekamais objekts un nodokļa likme ir noteikta Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

(111) Šā panta otrās daļas 2. punkta "i" apakšpunktu un trīspadsmito daļu neattiecina uz aktīviem, kuri nodoti uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešu periodu, ja tie tiek nodoti:

1) vērtspapīru finansēšanai;

2) kā nodrošinājums;

3) lai izpildītu kapitāla pietiekamības (prudenciālais kapitāls) prasības;

4) likviditātes pārvaldībai.

(112) Šā panta otrās daļas 2. punkts neietver nodokļa maksātāja ārvalsts pastāvīgās pārstāvniecības nosacīti sadalīto peļņu, ja nodokļa maksātāja un tā pastāvīgās pārstāvniecības darījumu uzskaite tiek veikta dalīti un pastāvīgā pārstāvniecība ārvalstī maksā nodokli par gūto ienākumu vai ja no tās ienākuma ārvalstī ir ieturēts nodoklis.

(12) Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai pastāvīgā pārstāvniecība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic grāmatvedības uzskaiti, sagatavo bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Grāmatvedības uzskaitē ietver Latvijā un ārvalstīs šīs pastāvīgās pārstāvniecības patstāvīgi gūtos ieņēmumus.

(13) Pastāvīgās pārstāvniecības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze un ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais objekts tiek noteikts saskaņā ar šā panta otro daļu, summējot taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs aprēķinātos objektus no peļņas, kuru attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību un kura taksācijas periodā naudas vai citā veidā ir izņemta no pastāvīgās pārstāvniecības, ietverot sadalīto peļņu un nosacīti sadalīto peļņu.

(131) Piemērojot šā panta otrās daļas 2. punkta "j" apakšpunktu gadījumā, kad pastāvīgā pārstāvniecība pārceļ saimnieciskās darbības veidu uz galveno uzņēmumu vai uz citu galvenā uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību ārpus Latvijas, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj pārvesto aktīvu tirgus vērtību to nodošanas brīdī, no kuras atņemta uz šiem aktīviem attiecināmo kopā ar aktīviem nodoto saistību (izņemot uzkrātās saistības, kas attiecināmas uz nākotnes izdevumiem) summa.

(14) Ja nerezidents, izmantojot savu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā vai attiecinot uz pastāvīgās pārstāvniecības izdevumiem, veic tādus izdevumus, kas saskaņā ar šā panta otro daļu veido ar nodokli apliekamu objektu, tad šā nerezidenta izdevumi ir iekļaujami pastāvīgās pārstāvniecības ar nodokli apliekamajā bāzē.

(15) Šā likuma 2. panta pirmās daļas 3. punktā minētajiem nodokļa maksātājiem (nerezidentiem) ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi un likmes par gūto ienākumu Latvijā nosaka saskaņā ar šā likuma 5. pantu.

(16) Iekšzemes uzņēmumam, kuram Valsts ieņēmumu dienests piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, ar nodokli apliekamo bāzi veido divas daļas:

1) šā panta otrajā daļā noteiktie objekti, kuriem piemēro šā likuma 3. pantā noteikto nodokļa likmi, piemērojot šā panta devītajā daļā noteikto koeficientu;

2) ar tonnāžas nodokli apliekamā bāze, kurai piemēro šā panta divdesmit pirmajā daļā noteikto koeficientu.

(17) Ja tonnāžas nodokļa maksātājs papildus šā likuma 1. panta divpadsmitajā daļā minētajai darbībai veic arī citus darījumus, tas veic dalītu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti attiecībā uz šiem darījumiem un par tiem maksā uzņēmumu ienākuma nodokli vispārējā kārtībā.

(18) Ja ar nodokļa maksātāju saistītai personai, kura izmanto nodokļu atlaides saskaņā ar likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", tiek izdarīti maksājumi, kas minēti šā likuma 5. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā, nodoklis tiek ieturēts kā no nerezidenta, piemērojot minētajos punktos noteiktās likmes.

(19) Ar tonnāžas nodokli apliekamo bāzi aprēķina, summējot aprēķinātos ar tonnāžas nodokli apliekamos objektus par katru kuģi, kurš izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās.

(20) Ar tonnāžas nodokli apliekamo objektu par katru kuģi, kurš izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās, aprēķina euro, reizinot kuģa neto tonnāžu (tilpību, kas izteikta tilpības vienībās) ar koeficientu (katru atsevišķo tonnāžas daļu reizina ar attiecīgajai daļai noteikto koeficientu, iegūtos rezultātus saskaita un summu reizina ar to taksācijas periodā ietilpstošo kalendāra dienu skaitu, kurās minētais kuģis bijis ekspluatācijā).

(21) Koeficients (izteikts euro uz tilpības vienību) piemērojams šādā apmērā:

1) 0,0022 — tonnāžai līdz 1000 tilpības vienībām;

2) 0,0019 — tonnāžai no 1001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības;

3) 0,0016 — tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības;

4) 0,0007 — tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības.

5

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2020.)

4.1 pants. Nodokļa piemaksa kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem

(1) Neatkarīgi no šā likuma 4. panta otrās daļas 1. punkta noteikumiem kredītiestādes vai patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri ir šā likuma 2. panta pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā minētie iekšzemes uzņēmumi un 2. panta pirmās daļas 2. punktā minētās pastāvīgās pārstāvniecības, taksācijas gadā veic nodokļa piemaksu.

(2) Šā panta piemērošanai taksācijas gads ir pārskata gads, kurā šā panta pirmajā daļā minētie iekšzemes uzņēmumi Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz pirmstaksācijas gada uzņēmuma gada pārskatu vai šā panta pirmajā daļā minētās pastāvīgās pārstāvniecības iesniedz pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma 4. panta divpadsmitajai daļai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais nodokļa maksātājs četru mēnešu laikā pēc pirmstaksācijas gada uzņēmuma gada pārskata iesniegšanas termiņa iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam taksācijas gada nodokļa piemaksas aprēķinu.

(4) Taksācijas gada nodokļa piemaksas aprēķinā iekļauj šādu informāciju:

1) taksācijas gads, par kuru tiek veikts nodokļa piemaksas aprēķins;

2) pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķina summa pēc nodokļiem;

3) pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā norādītā ienākuma daļa, par kuru nodokļa maksātājs turpmāk ir tiesīgs samazināt ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu vai dividendēm pielīdzināto izmaksu apmēru;

4) ar nodokli apliekamā summa, kas aprēķināta, no šīs daļas 2. punktā minētās summas atņemot šīs daļas 3. punktā minēto summu;

5) nodokļa piemaksas summa, kas aprēķināta, šīs daļas 4. punktā minētajai summai piemērojot 20 procentu likmi;

6) samaksātā nodokļa summa par taksācijas gadā aprēķināto šā likuma 4. panta otrās daļas 1. punktā minēto ar nodokli apliekamo objektu (izņemot ārkārtas dividendes);

7) budžetā maksājamā nodokļa piemaksas summa, kas aprēķināta, no šīs daļas 5. punktā minētās aprēķinātās summas atņemot šīs daļas 6. punktā minēto aprēķināto summu.

(5) Šā panta ceturtās daļas 7. punktā minēto maksājamo nodokļa piemaksu iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz tā mēneša 23. datumam, kas seko mēnesim, kurā iesniegts taksācijas gada nodokļa piemaksas aprēķins.

(6) Piemērojot šā panta ceturto daļu, nodokļa piemaksas aprēķinā neietver nodokļa maksātāja ārvalsts pastāvīgās pārstāvniecības finanšu datus, ja tās ieņēmumi un izdevumi tiek uzskaitīti dalīti un pastāvīgā pārstāvniecība ārvalstī maksā nodokli par tās gūto ienākumu.

6

(07.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024. Sk. pārejas noteikumu 52. punktu)

4.2 pants. Nodokļa piemērošana nodokļa maksātājiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas

(1) Neatkarīgi no šā likuma 3. panta pirmās daļas un 4. panta noteikumiem nodokļa maksātāji, kuru dalībnieki taksācijas periodā, kurā tiek aprēķinātas dividendes, ir tikai fiziskās personas, taksācijas periodā aprēķinātajam šā likuma 4. panta otrās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā minētajam objektam ir tiesīgi izvēlēties piemērot šā likuma 3. panta piektajā daļā noteikto alternatīvo nodokļa likmi.

(2) Piemērojot šā panta pirmo daļu un nosakot taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā šā likuma 4. panta otrās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā minētā objekta vērtību dala ar koeficientu 0,85.

7

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.)