Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums

6. pants
Dividendes un dividendēm pielīdzinātās izmaksas

(1) Nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir saņēmis dividendes no dividenžu izmaksātāja, kurš tā rezidences valstī ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, vai tādas dividendes, no kurām to izmaksas valstī ir ieturēts nodoklis, izņemot dividendes, kas saņemtas no personas, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

(2) Ja taksācijas periodā saņemto šā panta pirmajā daļā minēto dividenžu apjoms ir lielāks par aprēķināto dividenžu apmēru, starpību var attiecināt uz nākamajiem taksācijas periodiem (hronoloģiskā secībā), samazinot apliekamajā bāzē iekļaujamo dividenžu apmēru.

(3) Piemērojot šā panta pirmo daļu, nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto aprēķināto dividenžu apmēru tikai par tām dividendēm, par kurām to izmaksātāja rezidences valstī nav ticis samazināts ar nodokli apliekamais ienākums.

(4) Šā panta pirmā daļa nav piemērojama dividendēm, kuras saņemtas no kapitālsabiedrības, kura peļņas gūšanas periodā bija reģistrējusies kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja.

(5) Šā panta pirmā daļa nav piemērojama, ja nodokļa maksātāja vai citas ar nodokļa maksātāju saistītas personas izveidošanas, pastāvēšanas vai veiktā darījuma galvenais nolūks ir bijis izmantot šajā pantā vai likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" dividendēm noteikto atbrīvojumu no iekļaušanas ar nodokli apliekamajā bāzē.

(6) Dividendēm, kuras saņemtas no ieguldījumu fonda vai alternatīvā ieguldījumu fonda, šā panta pirmo daļu piemēro tikai tādā apmērā, kādā ieguldījumu fonds vai alternatīvo ieguldījumu fonds ir saņēmis dividendes no dividenžu izmaksātāja, kurš tā rezidences valstī ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, vai saņēmis tādas dividendes, no kurām to izmaksas valstī ir ieturēts nodoklis, izņemot dividendes, kas saņemtas no personas, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

(7) Piemērojot šā panta sesto daļu, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, izmaksājot pārvaldē esoša Latvijā reģistrēta ieguldījumu fonda vai alternatīvo ieguldījumu fonda dividendes fonda ieguldītājam (nodokļa maksātājam), vienlaikus sniedz informāciju par tā saņemtajām dividendēm Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(8) Šā panta pirmā, otrā, trešā, piektā, sestā un septītā daļa ir piemērojama arī dividendēm pielīdzinātām izmaksām, ja tās saņemtas no dividenžu izmaksātāja, kurš tā rezidences valstī ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, vai tādām dividendēm, no kurām to izmaksas valstī ir ieturēts nodoklis.

9

6.1 pants. Nodoklis no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā

(1) Neatkarīgi no šā likuma 4. panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem nodokļu maksātājs ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj peļņas daļu (aktīvu vērtības pieaugumu), kas ārvalsts sabiedrībā, kurā nodokļu maksātājam pašam vai kopā ar saistītajām personām pieder būtiska līdzdalība, iegūta no mākslīgi veidotiem darījumiem.

(2) Šā panta pirmā daļa piemērojama arī attiecībā uz nodokļu maksātāja pastāvīgo pārstāvniecību ārvalstī.

(3) Šā panta izpratnē nodokļu maksātājam pašam vai kopā ar saistītajām personām pieder būtiska līdzdalība ārvalsts sabiedrībā, ja ir spēkā viens no šādiem kritērijiem:

1) nodokļu maksātājam pašam vai kopā ar saistītajām personām tieši vai netieši pieder vairāk nekā 50 procentu ārvalsts sabiedrības akciju vai balsstiesību;

2) nodokļu maksātājs pats vai kopā ar saistītajām personām ir tiesīgs saņemt vairāk nekā 50 procentu no ārvalsts sabiedrības peļņas.

(4) Par ārvalsts sabiedrību šā panta izpratnē uzskata:

1) ikvienu ārvalsts juridisku veidojumu, kas attiecīgajā valstī ir patstāvīgs nodokļu maksātājs;

2) jebkuru ārvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izveidotu ar līgumu saistītu personu grupu;

3) aktīvus, kas ārvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņā ar līgumu ir nodoti citas personas pārvaldībā.

(5) Ārvalsts sabiedrības vai pastāvīgās pārstāvniecības pārskata gada peļņas daļu (aktīvu vērtības pieaugumu) ietver nodokļu maksātāja tā pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā, kurā beidzas ārvalsts sabiedrības vai pastāvīgās pārstāvniecības pārskata gads. Ja nodokļu maksātājam beidz pastāvēt līdzdalība ārvalsts sabiedrībā, ārvalsts sabiedrības vai pastāvīgās pārstāvniecības pārskata gada peļņas daļu (aktīvu vērtības pieaugumu) ietver nodokļu maksātāja pēdējā taksācijas perioda deklarācijā attiecībā uz to pārskata gadu, kurā nodokļu maksātājam beidz pastāvēt līdzdalība ārvalsts sabiedrībā vai kurā beidz pastāvēt pastāvīgā pārstāvniecība.

(6) Piemērojot šā panta pirmo daļu, ārvalsts sabiedrības pārskata gada peļņas daļu (aktīvu vērtības pieaugumu) aprēķina proporcionāli nodokļu maksātāja līdzdalībai ārvalsts sabiedrības pamatkapitālā, balsstiesībās vai citās tiesībās, kas nodrošina būtisku līdzdalību vai tiesības piedalīties peļņas (aktīvu vērtības pieauguma) sadalē.

(7) Šā panta izpratnē par mākslīgi veidotu darījumu uzskatāms darījums (arī darījumu kopums), kura veikšanas galvenais iemesls ir nodokļu priekšrocību gūšana, proti, darījums (arī darījumu kopums) tādā apmērā, kādā ārvalsts sabiedrība vai pastāvīgā pārstāvniecība neuzņemtos riskus vai neiegādātos aktīvus, ja ārvalsts sabiedrību vai pastāvīgo pārstāvniecību nekontrolētu sabiedrība, kurā attiecībā uz šiem riskiem un aktīviem tiek veiktas būtiskās administratīvās vadības funkcijas minētā ienākuma gūšanai.

(8) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja ārvalsts sabiedrības vai pastāvīgās pārstāvniecības pārskata gada:

1) peļņa nepārsniedz 750 000 euro;

2) ienākumi, kas nav gūti no preču un pakalpojumu realizācijas, nepārsniedz 75 000 euro.

(9) Šā panta astotajā daļā minētais izņēmums nav attiecināms uz ārvalsts sabiedrību, kura izveidota vai nodibināta normatīvajos aktos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, vai uz tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī uz ārvalstu sabiedrību, kuras mākslīgi veidotus darījumus audita laikā ir konstatējusi nodokļu administrācija.

(10) Nodokļu maksātājs ir tiesīgs samazināt pārskata gadā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā tas pārskata gadā ir saņēmis dividendes no ārvalsts sabiedrības ienākuma, vai pastāvīgās pārstāvniecības ienākumu, kas saskaņā ar šā panta pirmo daļu kādā no pirmstaksācijas periodiem tika iekļauts ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē.

10

(13.12.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2020.)