Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums

1. pants
Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) iesniedzējs — bērna vecāks vai aizbildnis, kura aprūpē ir bērns un kurš Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai ir iesniedzis iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu šā bērna uzturam, vai pilngadīga persona, kura Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai ir iesniegusi iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu savam uzturam un turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību;

2) parādnieks — vecāks, kuram ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, tiesas nolēmumu vai notariālo aktu, kas ietver vienošanos par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem un izpildāms tiesas spriedumu izpildes kārtībā (turpmāk — vienošanās par uzturlīdzekļiem), noteikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus bērna uzturam un kura vietā uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda;

3) uzturlīdzekļi — bērna ikmēneša uzturēšanas izdevumi, kurus nodrošināt bērnam ir katra vecāka pienākums neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un viņa mantas stāvokļa un kuru minimālo apmēru, pamatojoties uz Civillikuma 179. panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets.

2

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2019. un 30.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)