9. pantsZaudējumu atlīdzināšanas pienākums

Disciplinārsoda jēdziens un mērķis

1(1) Disciplinārsods ir valsts noteikts piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, ko piemēro ierēdnim, kurš izdarījis disciplinārpārkāpumu.

2(2) Disciplinārsoda mērķis ir sodīt vainīgo ierēdni, kā arī panākt, lai ierēdnis ievērotu normatīvos aktus un turpmāk atturētos no disciplinārpārkāpumu izdarīšanas.

Disciplinārsodu veidi

1Par disciplinārpārkāpumiem var piemērot šādus disciplinārsodus:

21) rājiens;

32) mēnešalgas samazināšana, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam;

43) pazemināšana amatā uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem;

54) atbrīvošana no amata;

65) atbrīvošana no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

Disciplinārsoda noteikšanas principi

1(1) Nosakot disciplinārsodu, ņem vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu un tā radīto kaitējumu, ierēdņa vainas formu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī attiecīgajā dienestā esošo riska pakāpi radīt mantiskos zaudējumus vieglas neuzmanības gadījumā.

2(2) Par disciplinārpārkāpumiem, kas izdarīti līdzīgos tiesiskajos un faktiskajos apstākļos, nosaka līdzīgu disciplinārsodu.

3(3) Ja ierēdnis ir izdarījis divus vai vairākus disciplinārpārkāpumus, disciplinārsods tiek noteikts par katru disciplinārpārkāpumu, bet galīgo sodu nosaka pēc izdarīto disciplinārpārkāpumu kopības, piemērojot smagāko sodu.

4(4) Ja ierēdnis pirms disciplinārsoda pilnīgas izpildes izdarījis jaunu disciplinārpārkāpumu, tad sodam, kāds paredzēts par jauno disciplinārpārkāpumu, var pilnīgi vai daļēji pievienot vēl neizpildīto disciplinārsodu.

5(5) Nosakot sodu, lēmumā par disciplinārsoda piemērošanu norāda šā panta pirmajā daļā un, ja nepieciešams, arī trešajā un ceturtajā daļā minētos apstākļus.

6(6) Disciplinārsoda piemērošana neatbrīvo ierēdni no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots disciplinārsods.