29. pants
Juridiskās palīdzības līgums un tā noslēgšana

(1) Juridiskās palīdzības līgums ir publisko tiesību līgums, kuru slēdz Tiesu administrācija ar juridiskās palīdzības sniedzēju.

(2) Juridiskās palīdzības līgumā norāda:

1) līdzējus;

2) juridiskās palīdzības sniedzēja kompetenci;

3) kāda veida juridisko palīdzību apņemas sniegt juridiskās palīdzības sniedzējs;

4) līdzēju atbildību;

5) norēķinu kārtību, finanšu un citu resursu piešķiršanas noteikumus;

6) sniegtās juridiskās palīdzības kvalitātes kontroles kārtību;

7) līguma darbības termiņu;

8) sadarbības nosacījumus;

9) citus būtiskus līguma nosacījumus.

(3) Juridiskās palīdzības līgumu noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem.

(4) Juridiskās palīdzības līgumu ar personu, kura vēlas sniegt juridisko palīdzību, neslēdz, ja Tiesu administrācija iepriekš ir uzteikusi juridiskās palīdzības līgumu, izņemot gadījumu, kad juridiskās palīdzības līgums ir uzteikts, pamatojoties uz šā likuma 29.1 panta otrās daļas 1.punktu un persona ir attaisnota vai kriminālprocess izbeigts personu reabilitējošu apstākļu dēļ.

(5) Juridiskās palīdzības līgumu ar šā likuma 30.panta pirmās daļas 5.punkta ievaddaļā minēto personu nevar slēgt, ja šī persona neatbilst kādai no 30.panta pirmās daļas 5.punkta "a", "b", "c" vai "d" apakšpunktā minētajām prasībām vai tiek konstatēts kāds no šā likuma 29.1 panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. vai 5.punktā minētajiem apstākļiem.

44

(03.05.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

29.1 pants. Juridiskās palīdzības līguma izbeigšanās

(1) Juridiskās palīdzības līgums izbeidzas:

1) beidzoties līguma termiņam;

2) ar vienas puses uzteikumu;

3) pēc abu pušu savstarpējas vienošanās;

4) ar juridiskās palīdzības sniedzēja nāvi.

(2) Tiesu administrācija uzsaka juridiskās palīdzības līgumu ar šā likuma 30.panta pirmajā daļā minētajiem juridiskās palīdzības sniedzējiem jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) juridiskās palīdzības sniedzējs ir tiesājamais, apsūdzētais vai aizdomās turētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) juridiskās palīdzības sniedzējs ir sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) juridiskās palīdzības sniedzējs ir notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no soda izciešanas atbrīvots sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

4) pret juridiskās palīdzības sniedzēju sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu ir izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

5) juridiskās palīdzības sniedzējs ir izslēgts no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaists no prokurora amata vai atcelts no zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga amata, zvērināta notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata;

6) juridiskās palīdzības sniedzējs bez pamatojuma atteicies sniegt vai atbilstoši norīkojumam nesniedz juridisko palīdzību vai neatbild uz Tiesu administrācijas aicinājumiem sniegt juridisko palīdzību;

7) juridiskās palīdzības sniedzējs norīkojumā norādītajā laikā bez attaisnojoša iemesla vairākkārt nav sasniedzams juridiskās palīdzības sniegšanas adresē un nav informējis Tiesu administrāciju par adreses maiņu;

8) juridiskās palīdzības sniedzēja rīcībā konstatēti citi šā likuma un juridiskās palīdzības līguma nosacījumu pārkāpumi (piemēram, juridiskās palīdzības sniedzējs rūpīgi un laikus nepilda juridiskās palīdzības līguma nosacījumus vai laikus nav iesniedzis Tiesu administrācijai paziņojumu par tās norīkojuma izpildi), kas var būt par pamatu juridiskās palīdzības līguma uzteikšanai.

(3) Tiesu administrācija ne vēlāk kā mēnesi pirms līguma darbības beigām izvērtē sadarbību ar juridiskās palīdzības sniedzēju un pieņem lēmumu par atkārtota juridiskās palīdzības līguma slēgšanu.

45

(03.05.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)