3. pants
Tiesības uz juridisko palīdzību

(1) Tiesības uz juridisko palīdzību ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Latvijas nepilsonim;

3) bezvalstniekam;

4) Eiropas Savienības pilsonim, kas nav Latvijas pilsonis, bet tiesiski uzturas Latvijas Republikā;

5) ārzemniekam (tai skaitā bēglim un personai, kurai ir piešķirts alternatīvais statuss Latvijas Republikā), kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, ja viņš tiesiski uzturas Latvijas Republikā un ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

6) personai, kurai atbilstoši Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām ir tiesības uz Latvijas Republikas nodrošināto juridisko palīdzību;

7) patvēruma meklētājam;

8) personai, kuras pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm, pārrobežu strīdos;

9) ārzemniekam, kas Imigrācijas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā ir pakļauts izraidīšanas procedūrai (turpmāk — izraidāmais ārzemnieks).

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minētajām fiziskajām personām ir tiesības pieprasīt juridisko palīdzību, ja:

1) tās ir ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā fiziskā persona atzīstama par maznodrošinātu vai trūcīgu;

2) tās pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ), vai atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā (turpmāk — īpašā situācija).

(21) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 8. punktā minētajām fiziskajām personām ir tiesības pieprasīt juridisko palīdzību lietu kategorijās atbilstoši Civilprocesa likuma 82.1 pantā paredzētajiem tiesību uz pārstāvību izņēmumiem, ja šo personu ienākumi nepārsniedz valstī noteikto minimālās mēnešalgas apmēru, īpašuma stāvoklis ir atbilstošs juridiskās palīdzības piešķiršanai un tās ir samaksājušas iemaksu par juridiskās palīdzības saņemšanu. Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 8. punktā minēto personu īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai minētajās lietu kategorijās un šo personu izvērtēšanas kārtību.

(3) Šā panta pirmās daļas 6., 8. un 9.punktā minētajām fiziskajām personām ir tiesības pieprasīt juridisko palīdzību, ja šīs personas, ievērojot to īpašo situāciju vai īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, nav spējīgas nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos šā panta pirmās daļas 6., 8. un 9.punktā minēto personu īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai, un to izvērtēšanas kārtību.

(4) Tiesības saņemt finansiālo atbalstu aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai, kas saistītas ar bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu (turpmāk — finansiālais atbalsts) Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī (turpmāk kopā — ārvalsts), ir bērna likumiskajam pārstāvim, kas ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis (turpmāk kopā — Latvijas valstspiederīgais), atbilstoši šā likuma IV2 nodaļā paredzētajiem nosacījumiem un kārtībai.

4

(12.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011., 02.02.2017. un 06.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)