Valsts probācijas dienesta likums

1. pants
Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) izlīguma process — starpnieka organizēta un vadīta brīvprātīga un strukturēta saruna, kurā piedalās cietušais un probācijas klients;

2) izlīgums — pēc izlīguma procesa noslēgta rakstveida vienošanās, kurā noteikti izlīguma nosacījumi un sekas;

3) probācija — sabiedriskā darba un probācijas novērošanas izpildes, kā arī probācijas klientu uzraudzības un sociālās uzvedības korekcijas pasākumu sistēma, kas izveidota, lai novērstu atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

4) probācijas klients — persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un rakstveidā ir piekritusi iesaistīties izlīguma procesā ar cietušo; persona, par kuru tiesa, prokurors, izmeklētājs vai brīvības atņemšanas iestādes administrācija ir pieprasījusi izvērtēšanas ziņojumu; persona, pret kuru izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības; nosacīti notiesāta persona; nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvota persona; persona, kurai piemērots kriminālsods — probācijas uzraudzība; persona, kurai piemērots kriminālsods vai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis — sabiedriskais darbs; persona, kurai piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis — probācijas novērošana;

5) probācijas programma — sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis;

6) riska un vajadzību novērtēšana — strukturēta metode, ko izmanto, lai noteiktu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas cēloņus, atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risku un faktorus, kas attur probācijas klientu no atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;

61) atbalsta vajadzību un resursu novērtēšana — strukturēta metode, kuru izmanto, lai novērtētu nepilngadīga un jaunieša vecuma probācijas klienta atbalsta vajadzības un resursus, kurus iespējams izmantot probācijas klienta attīstības veicināšanai;

7) sociālās uzvedības korekcija — sociāli atbalstāmas un tiesiskas uzvedības veicināšana, veidošana un attīstīšana;

8) starpnieks — Valsts probācijas dienesta amatpersona, kas organizē un vada izlīguma procesu, vai brīvprātīgā darba veicējs, kas ir apmācīts un sertificēts izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai.

2

(14.09.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. un 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2024.)