Valsts probācijas dienesta likums

25. pants
Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku tiesības

(1) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem funkciju izpildē ir šādas tiesības:

1) pieprasīt, lai probācijas klients uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

2) uzaicināt probācijas klientu ierasties Valsts probācijas dienesta struktūrvienībā;

3) fotografēt probācijas klientu;

4) iegūt informāciju par probācijas klientu;

5) organizēt informatīvus un izglītojošus pasākumus probācijas klienta ģimenes locekļiem un atbalsta personām;

6) sniegt starpinstitūciju sanāksmes dalībniekiem informāciju par probācijas klientu un cietušo.

(11) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem funkciju izpildē ir šādas tiesības:

1) saņemt informāciju par probācijas klienta sodāmībām, to skaitā par dzēstajām sodāmībām;

2) saņemt informāciju par kriminālprocesa uzsākšanu pret probācijas klientu, par probācijas klientam piemērotajiem drošības līdzekļiem, probācijas klienta meklēšanu un dalību personu vai sabiedrības drošību apdraudējušajos notikumos;

21) saņemt informāciju par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu pret probācijas klientu, par administratīvā pārkāpuma procesa gaitu, administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtajiem lēmumiem, probācijas klienta administratīvajām sodāmībām, tai skaitā par dzēstajām sodāmībām;

3) apmeklēt ieslodzījuma vietas;

4) iepazīties ar tās notiesātās personas lietas materiāliem, par kuru brīvības atņemšanas iestādes administrācija pieprasījusi izvērtēšanas ziņojumu;

5) apmeklēt probācijas klientu darbavietā vai izglītības iestādē;

6) ar probācijas klienta piekrišanu tikties ar viņa darba devēju vai izglītības iestādes pārstāvi;

7) ar probācijas klienta piekrišanu tikties ar viņa ģimenes locekļiem;

8) pēc pieprasījuma saņemt pilnus tiesas nolēmumus par probācijas klientu neatkarīgi no tā, vai krimināllieta skatīta atklātā vai slēgtā tiesas sēdē;

9) saņemt informāciju par cietušā vārdu, uzvārdu, dzimšanas datiem un dzīvesvietu, kā arī sazināties ar cietušo, lai iegūtu informāciju izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanai, izlīguma organizēšanai un vadīšanai, prokurora uzlikto pienākumu izpildes kontrolei vai pienākumu noteikšanai uzraudzības vai probācijas novērošanas ietvaros, kā arī probācijas klienta parādsaistību jautājuma risināšanai uzraudzības vai probācijas novērošanas ietvaros;

10) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā laikā no plkst.7.00 līdz 23.00;

11) iepazīties ar tās notiesātās personas lietas materiāliem, kura atrodas brīvības atņemšanas iestādē un ir pieteikusies dalībai probācijas programmā;

12) pieprasīt un saņemt no brīvības atņemšanas iestādes informāciju par veicamo un veikto resocializācijas darbu ar notiesāto;

13) saņemt informāciju par probācijas klientam piemērotajiem līdzekļiem pagaidu aizsardzībai pret vardarbību;

14) ja probācijas klients ir nepilngadīgs, saņemt informāciju par:

a) nepilngadīgā probācijas klienta mantas pārvaldīšanu,

b) vecāka aprūpē esoša nepilngadīgā probācijas klienta nodošanu citas personas aprūpē Latvijā vai ārvalstī,

c) vecāku domstarpībām nepilngadīgā probācijas klienta audzināšanas jautājumos,

d) vecāku aprūpē esoša nepilngadīgā probācijas klienta nosūtīšanu pie speciālista konsultācijas saņemšanai,

e) atļauju nepilngadīgajam probācijas klientam šķērsot valsts robežu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā valsts robežu šķērso bērni;

15) saņemt informāciju par nepilngadīgu probācijas klientu, kas ir cietis noziedzīga nodarījuma dēļ;

16) saņemt informāciju par probācijas klientam sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un sniegto sociālo palīdzību;

17) saņemt informāciju par probācijas klienta izglītību;

18) saņemt informāciju par probācijas klienta invaliditāti;

19) saņemt informāciju par probācijas klienta nodarbinātību, ienākumiem un apgādībā esošām personām;

20) saņemt informāciju par probācijas klienta laulāto, partneri, vecākiem un bērniem;

21) saņemt informāciju par probācijas klienta nāvi.

(12) Šā likuma 18.2 panta pirmajā daļā minētā uzdevuma izpildes ietvaros Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir tiesības par bijušajiem probācijas klientiem saņemt un apstrādāt šādus datus:

1) šā panta 1.1 daļas 1. un 2. punktā minēto informāciju;

2) ziņas par personas nāvi.

(2) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem, uzraugot šā likuma 6. panta 5., 7., 9. un 10. punktā noteiktās personas, papildus šā panta pirmajā un 1.1 daļā noteiktajam ir šādas tiesības:

1) kontrolēt, kā probācijas klients saskaņā ar uzraudzības plānu pilda viņam izvirzītās prasības;

2) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā bez iepriekšēja brīdinājuma;

3) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā laikā no plkst. 23.00 līdz 7.00, ja atbilstoši kriminālsodu vai probācijas novērošanas izpildi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem probācijas klientam noteikts pienākums — aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;

4) saņemt informāciju par probācijas klienta iztikas avotiem;

5) noteikt vai pilnīgi vai daļēji atcelt nosacīti notiesātajiem un nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem, kā arī personām, kurām ir piemērots kriminālsods — probācijas uzraudzība — vai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis — probācijas novērošana —, kriminālsodu vai probācijas novērošanas izpildi reglamentējošos normatīvajos aktos paredzētos pienākumus un kontrolēt to izpildi;

6) saņemt informāciju par nepilngadīgā probācijas klienta vecāku vai personas, kas viņus aizstāj, sodāmību un informāciju no nepilngadīgā probācijas klienta vecākiem par viņu veselību un atkarību izraisošu vielu lietošanu;

7) saņemt informāciju par probācijas klientam sniegtajiem sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem;

8) sniegt pakalpojuma sniedzējam informāciju par nepilngadīgā probācijas klienta, kuram ir piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis — probācijas novērošana —, vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, likumiskajiem pārstāvjiem, to vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, apstākļiem, kas veicinājuši noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un resursiem, kas veicina probācijas klienta iekļaušanos sabiedrībā, lai nodrošinātu nepilngadīgajam probācijas klientam sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus;

9) kontrolēt, kā probācijas klients, kuram piemērota probācijas novērošana, un viņa vecāki vai citi likumiskie pārstāvji pilda probācijas pasākumu plānā noteiktos pasākumus;

10) saņemt informāciju par probācijas klienta parādu Uzturlīdzekļu garantiju fondam un šā parāda apmēru;

11) sniegt pakalpojuma sniedzējam informāciju par probācijas klienta vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma aprakstu, apstākļiem, kas veicinājuši noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par likumiskajiem pārstāvjiem, to vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, ja probācijas klients ir nepilngadīgs, lai nodrošinātu probācijas klientam sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, īstenojot šā likuma 6. panta 5., 7. un 9. punktā noteiktās funkcijas.

(21) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem, īstenojot nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotu personu elektronisko uzraudzību, papildus šā panta pirmajā, 1.1 un otrajā daļā noteiktajam ir šādas tiesības:

1) uzstādīt elektroniskās ierīces probācijas klienta dzīvesvietā;

2) piestiprināt vai noņemt probācijas klientam elektronisko ierīci;

3) pārbaudīt elektroniskās ierīces jebkurā diennakts laikā;

4) kontrolēt elektroniskās uzraudzības grafika izpildi;

5) apstrādāt elektronisko ierīču fiksēto informāciju par probācijas klienta atrašanos noteiktā vietā un laikā;

6) izņemt elektroniskās ierīces no probācijas klienta dzīvesvietas;

7) identificēt probācijas klientu, izmantojot elektroniskajās ierīcēs iebūvētu pirkstu nospiedumu lasītāju, kas skenē personas pirkstu nospiedumus;

8) bez probācijas klienta piekrišanas tikties ar viņa iespējamā dzīvesvietā dzīvojošajām personām, lai noskaidrotu šo personu attieksmi pret elektroniskās uzraudzības noteikšanu un elektronisko ierīču uzstādīšanu;

9) saņemt probācijas klienta iespējamā dzīvesvietā dzīvojošo personu atļauju elektronisko ierīču izvietošanai šajā dzīvesvietā probācijas klienta elektroniskās uzraudzības īstenošanai;

10) veikt probācijas klienta iespējamās dzīvesvietas atbilstības izvērtēšanu elektroniskās uzraudzības noteikšanai;

11) bez probācijas klienta piekrišanas tikties ar viņa iespējamās dzīvesvietas īpašnieku, lai noskaidrotu šīs dzīvesvietas pastāvīgumu;

12) bez probācijas klienta piekrišanas tikties ar viņa iespējamo darba devēju, lai noskaidrotu plānotās nodarbinātības paredzēto ietekmi uz elektroniskās uzraudzības īstenošanu.

(3) Ja probācijas klients ir nepilngadīgs, viņa piekrišana šā panta 1.1 daļas 6. un 7.punktā minētajos gadījumos nav nepieciešama.

(4) Sagatavojot izvērtēšanas ziņojumu, Valsts probācijas dienesta ierēdņiem papildus šā panta pirmajā un 1.1 daļā minētajām tiesībām ir arī šā panta otrās daļas 4., 6., 7. un 10. punktā minētās tiesības. Vērtējot elektroniskās uzraudzības piemērošanu probācijas klientam, Valsts probācijas dienesta ierēdņiem papildus ir šā panta 2.1 daļas 8., 9., 10., 11. un 12. punktā minētās tiesības.

(5) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārbaudīt probācijas klientu, lai konstatētu, vai viņš ir lietojis alkoholu, narkotiskās, toksiskās vai psihotropās vielas.

(6) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, īstenojot šā likuma 6. panta 1., 2., 3., 4., 5., 7., 9. un 10. punktā noteiktās funkcijas un 10. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu, ir tiesības veikt audioierakstu un videoierakstu, iepriekš informējot probācijas klientu un citas personas par šāda ieraksta veikšanu.

(7) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, īstenojot šā likuma 6. panta 6. punktā noteikto funkciju, audioierakstu un videoierakstu ir tiesības veikt ar probācijas klienta un citu personu piekrišanu.

(8) Audioieraksts un videoieraksts, kas veikts, īstenojot šā likuma 6. panta 1., 3., 4., 5., 7., 9. un 10. punktā noteiktās funkcijas, tiek glabāts Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā. Audioieraksta un videoieraksta glabāšanu nodrošina atbilstoši šā likuma 16. panta trešajā daļā minētajos Ministru kabineta noteikumos paredzētajai kārtībai.

(9) Audioieraksts un videoieraksts, kas veikts, īstenojot šā likuma 6. panta 2. un 6. punktā noteiktās funkcijas un 10. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu, Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā tiek glabāts sešus mēnešus no tā veikšanas dienas vai dzēsts nekavējoties pēc personas piekrišanas atsaukšanas, ja šāds ieraksts tika veikts, īstenojot šā likuma 6. panta 6. punktā noteikto funkciju.

(10) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem, īstenojot šā likuma 6. panta 3., 4., 5., 7., 9. un 10. punktā noteiktās funkcijas, ir tiesības veikt pārrunas ar probācijas klientu bez likumisko pārstāvju klātbūtnes.

39

(26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010., 21.07.2011., 02.10.2014., 14.09.2017., 13.10.2022. un 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2024.)