12. pants
Pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās

(1) Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personai ar invaliditāti, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās, piešķir personai, kurai pašai vai kuras bērnam normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir izsniegusi atzinumu par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai. Ministru kabinets nosaka kritērijus, atbilstoši kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija sniedz atzinumu par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai.

(2) Tiesības saņemt šo pabalstu rodas no dienas, kad personai ar invaliditāti izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums.

(3) Pabalstu izmaksā divas reizes gadā par katru pilnu sešu mēnešu periodu, skaitot no dienas, kad izsniegts šā panta otrajā daļā minētais atzinums.

(4) Šā pabalsta izmaksu izbeidz, kad beidzas termiņš, uz kādu noteikta invaliditāte. Ja pēdējo sešu mēnešu periods, par kuru izmaksājams pabalsts, sakarā ar invaliditātes termiņa izbeigšanos ir nepilns, pabalstu par šo periodu izmaksā pilnā apmērā kā par sešu mēnešu periodu.

17

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007., 24.11.2020. un 03.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2022.)

12.1 pants. Pabalsts personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana

(1) Pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, Ministru kabineta noteiktajā apmērā piešķir personai ar invaliditāti, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja minētā persona atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1) ir pārsniegusi 18 gadu vecumu un sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem tai nepieciešama īpaša kopšana;

2) ir pārsniegusi 18 gadu vecumu un sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem tai nepieciešama īpaša kopšana, un personas invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības.

(11) Ministru kabinets nosaka kritērijus, atbilstoši kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija sniedz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību šā panta pirmajā daļā minētajām personām.

(2) Tiesības uz pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, rodas no dienas, kad personai ar invaliditāti izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.

(3) Šā pabalsta izmaksu izbeidz, kad beidzas termiņš, uz kādu noteikta invaliditāte, un īpašas kopšanas nepieciešamība.

18

(08.11.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2019., 24.11.2020. un 03.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2022.)