16. pants
Valsts sociālo pabalstu piešķiršana

(1) Šā likuma 6., 7., 7.1, 8., 8.1, 8.2 un 12. pantā noteiktos pabalstus par bērnu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir vienam no bērna vecākiem. Šā likuma 6. pantā noteikto pabalstu var piešķirt laulātajam, kurš nav bērna vecāks, adoptētājs, aizbildnis, audžuģimenes loceklis vai cita persona, kura faktiski audzina bērnu un kurai ar bāriņtiesas lēmumu piešķirts šā likuma 6. pantā noteiktais pabalsts, ja bērna vecāks, adoptētājs, aizbildnis, audžuģimenes loceklis vai cita persona, kura saņem šā likuma 6. pantā noteikto pabalstu, iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iesniegumu par atteikšanos no minētā pabalsta saņemšanas un laulātais, kurš nav bērna vecāks, adoptētājs, aizbildnis, audžuģimenes loceklis vai cita persona, iesniedz iesniegumu šā likuma 6. pantā noteiktā pabalsta saņemšanai par sava laulātā aprūpē esošo bērnu.

(2) Aizbildnim šā likuma 6., 7., 7.1, 8. un 12. pantā noteiktos pabalstus piešķir, ja:

1) bērna vecākiem ir pārtrauktas vai atņemtas bērna aizgādības tiesības;

2) bērna vecāki ir miruši vai atrodas bezvēsts prombūtnē;

3) bērna vecāki nav sasnieguši likumā "Par sociālo drošību" noteikto sociālās rīcībspējas vecumu;

4) bērna vecāki slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību.

(3) Ja tas nepieciešams bērna personisko interešu aizstāvībai, ar bāriņtiesas īpašu lēmumu valsts sociālo pabalstu var piešķirt jebkurai šā likuma 4.panta pirmajā daļā minētajai personai, kura faktiski audzina bērnu, vai pašam bērnam, ja viņš sasniedzis 15 gadu vecumu.

(4) Kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu, šā likuma 6. panta otrās daļas 2. punktā minēto pabalstu, kas piešķirts par aizbildnībā vai audžuģimenē esošu bērnu, vai pabalstu, kas ar bāriņtiesas īpašu lēmumu piešķirts jebkurai šā likuma 4. panta pirmajā daļā minētajai personai, kura faktiski audzina bērnu, piešķir un izmaksā pašam bērnam. Šajā daļā minētais attiecas arī uz bērniem, kas atrodas aprūpes iestādē un sasniedz 18 gadu vecumu.

(5) Šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto pabalstu piešķir apgādnieku zaudējušam bērnam un izmaksā viņa mātei, tēvam, aizbildnim vai citai personai, kura faktiski audzina bērnu. Šo pabalstu piešķir un izmaksā arī gadījumos, kad bērns ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un bērna uzturēšanos tajā apmaksā pašvaldība.

(6) (Izslēgta ar 22.11.2017. likumu)

(7) Šā likuma 12., 12.1 un 13. pantā minētos pabalstus par pilngadību sasniegušu personu, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa, ja invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, ir tiesības saņemt personai, kura bija minētās personas likumiskais pārstāvis vai nodrošināja tās aprūpi audžuģimenē dienu pirms pilngadības sasniegšanas un saņēma valsts sociālos pabalstus par bērnu ar invaliditāti gadījumā, kad tiesā ir pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par pilngadību sasniegušās personas ar invaliditāti rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ. Minētos pabalstus izmaksā no dienas, kad pilngadību sasniegušajai personai uz šiem pabalstiem radās tiesības, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad stājās spēkā bāriņtiesas lēmums par aizgādņa iecelšanu vai tiesas spriedums, ar kuru pieteikums par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu ir noraidīts, vai tiesvedība lietā tika izbeigta, vai arī pati pilngadību sasniegusī persona iesniedza iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par pabalstu piešķiršanu. Šā likuma 12. un 12.1 pantā minēto pabalstu izmaksu personai pārtrauc ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kad radušies apstākļi, kuru dēļ pārtraucama šo pabalstu izmaksa, un šā likuma 13. pantā minētā pabalsta izmaksu pārtrauc ar dienu, kad minētie apstākļi ir iestājušies.

22

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004., 27.10.2005., 20.09.2007., 08.11.2007., 17.10.2013., 22.11.2017., 03.04.2019., 24.11.2020., 06.05.2021., 03.03.2022. un 21.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2024.)