Valsts sociālo pabalstu likums

20. pants
Regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksas pārtraukšana

(1) Regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksu pārtrauc:

1) uz laiku, kamēr pabalsta saņēmējs atrodas ieslodzījuma vietā vai ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un viņa uzturēšanos tajā pilnībā vai daļēji apmaksā valsts;

2) ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Šis nosacījums neattiecas uz šā likuma 10. pantā minētā pabalsta izmaksu, ja aizbildnis un bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī;

3) ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, ir miris vai saņemta informācija vai dokumenti par viņa bezvēsts prombūtni;

4) ja pabalsta saņēmējs labprātīgi atsakās no turpmākās pabalsta saņemšanas.

(11) Šā likuma 16. panta pirmās daļas otrajā teikumā minētā pabalsta izmaksu laulātajam, kurš nav bērna vecāks, pārtrauc arī tad, ja:

1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā saņemts tā laulātā iesniegums par ģimenes valsts pabalsta piešķiršanu, kurš ir bērna vecāks;

2) ir miris laulātais, kurš ir bērna vecāks;

3) laulātajam, kurš ir bērna vecāks, ir pārtrauktas vai atņemtas tā bērna aizgādības tiesības, par kuru laulātajam ir bijis piešķirts ģimenes valsts pabalsts;

4) laulība tiek šķirta.

(2) Šā likuma 6., 6.1, 7., 7.1, 8.2, 9., 10. un 12. pantā un 13. panta pirmās daļas 3. punktā minētā pabalsta par bērnu izmaksu pārtrauc tā saņēmējam, ja:

1) bērns ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai audžuģimenē, atrodas ieslodzījuma vietā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē vai bērnam iecelts aizbildnis, izņemot gadījumu, kad aizbildnība nodibināta vecākam, kurš ir nepilngadīgs, bet ir sasniedzis likumā "Par sociālo drošību" noteikto sociālās rīcībspējas vecumu;

2) bērna personisko interešu aizstāvībai pieņemts bāriņtiesas īpašs lēmums par pabalsta izmaksas pārtraukšanu personai, kura bērnu faktiski nekopj un neaudzina.

(21) (Izslēgta ar 03.03.2022. likumu)

(3) Šā likuma 6., 7., 7.1 un 8.2 pantā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc arī gadījumos, kad pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības, bet šā likuma 9. un 10.pantā minēto pabalstu izmaksu — arī gadījumos, kad atcelta aizbildnība.

(4) Šā likuma 11. pantā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc gadījumos, kad:

1) ar bāriņtiesas lēmumu izbeigta bērna uzturēšanās audžuģimenē;

2) beidzas līgumā noteiktais termiņš;

3) atlīdzības saņēmējs normatīvajos aktos par audžuģimenēm noteiktajā kārtībā ieguvis specializētās audžuģimenes statusu un tajā kā specializētajā audžuģimenē ievietots bērns.

(5) (Izslēgta no 01.07.2021. ar 24.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021. Sk. Pārejas noteikumu 31. punktu)

(6) Šā likuma 13.pantā minētā pabalsta izmaksu pārtrauc arī gadījumos, kad personai rodas tiesības saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju personai ar invaliditāti) vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

26

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004., 27.10.2005., 20.09.2007., 08.11.2007., 17.10.2013., 18.06.2015., 22.11.2017., 28.02.2019., 03.04.2019., 24.11.2020., 06.05.2021. un 03.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2022.)