14. pants
Vispārējās piemaksas

(1) Amatpersona (darbinieks) saņem piemaksu ne vairāk kā 30 procentu apmērā no tai noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku), vai pilda vēl citus pienākumus. Par prombūtnē esošas ārstniecības personas, kā arī vakanta ārstniecības personas amata pienākumu pildīšanu ārstniecības persona saņem piemaksu, kas nav lielāka par 50 procentiem no tai noteiktās mēnešalgas. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem piemaksu par papildu pedagoģisko darbu izglītības iestādē, kurā attiecīgā amatpersona ieņem amatu, ja šīs amatpersonas amata pienākumos neietilpst pedagoģiskā darba veikšana, un šī piemaksa nedrīkst būt lielāka par 50 procentiem no attiecīgajam pedagoga amatam noteiktās mēnešalgas, ievērojot to, ka pedagoģiskā darba apjoms gadā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no normatīvajos aktos par pedagogu darba samaksu attiecīgajam pedagoga amatam noteiktās vienai darba likmei atbilstošās darba slodzes (stundās). Karavīrs saņem piemaksu par pedagoģisko darbu militārajā izglītības iestādē vai Nacionālo bruņoto spēku vienībā, kuras uzdevumos ietilpst pieaugušo izglītības programmu īstenošana, ja viņa amata pienākumos neietilpst pedagoģiskā darba veikšana, un šī piemaksa nedrīkst būt lielāka par 50 procentiem no karavīram noteiktās mēnešalgas. Prokurors saņem piemaksu ne vairāk kā 30 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem pilda vēl citus pienākumus. Piemaksas apmēru, tās noteikšanas pamatojumu, kā arī laikposmu, uz kuru nosakāma piemaksa, reglamentē attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas kompetentā amatpersona (institūcija).

(11) Tiesnesis, kurš ievēlēts Tieslietu padomē, Tiesnešu disciplinārkolēģijā, Disciplinārtiesā, Tiesnešu ētikas komisijā vai Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā, saņem piemaksu trīs procentu apmērā no rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim noteiktās mēnešalgas par katru apmeklēto attiecīgās tiesnešu pašpārvaldes institūcijas sēdi. Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs, Disciplinārtiesas priekšsēdētājs, Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētājs un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs saņem piemaksu piecu procentu apmērā no rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim noteiktās mēnešalgas par katru apmeklēto attiecīgās tiesnešu pašpārvaldes institūcijas sēdi.

(2) (Izslēgta ar 16.11.2021. likumu)

(3) Piemaksu par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu vai vakanta amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu var noteikt ne vairāk kā divām amatpersonām (darbiniekiem). Prokurors, ja viņš stažējas augstāka līmeņa prokurora amatā, kurā ieceltais prokurors ir prombūtnē vai kurš ir vakants, var saņemt šā panta pirmajā daļā noteikto piemaksu.

(31) Tiesnesis saņem piemaksu mēnešalgas starpības apmērā par tiesas priekšsēdētāja aizstāšanu, ja tiesas priekšsēdētāja vietnieks nav iecelts vai arī ir iecelts, bet atrodas pagaidu prombūtnē. Tiesnesis saņem piemaksu mēnešalgas starpības apmērā par tiesu nama priekšsēdētāja, apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka, Augstākās tiesas departamenta priekšsēdētāja aizstāšanu pagaidu prombūtnes laikā.

(4) Amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus un militāros darbiniekus, saņem piemaksu par nakts darbu 50 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes.

(5) Ārstniecības persona un medicīnas asistents par darbu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, ārstniecības persona, kura strādā dzemdību vai jaundzimušo nodaļā, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs saņem piemaksu par nakts darbu 75 procentu apmērā no attiecīgajam darbiniekam noteiktās stundas algas likmes.

(51) Amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus un militāros darbiniekus, saņem piemaksu par darbu (dienesta pienākumu pildīšanu) svētku dienās 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes.

(6) Amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus un militāros darbiniekus, ievērojot šajā pantā minētos nosacījumus, saņem piemaksu par virsstundu darbu 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes, vai arī tām kompensē virsstundu darbu, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam.

(7) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika kompensē, piešķirot atpūtas laiku, kura ilgums atbilst dienesta pienākumu pildīšanai virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika.

(71) Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika nav iespējams kompensēt, piešķirot atpūtas laiku saskaņā ar šā panta septīto daļu, jo tas var apdraudēt attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes spēju nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi, iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var lemt par attiecīgā dienesta pienākumu izpildes laika apmaksu. Šādā gadījumā samaksu par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, kuru nav iespējams kompensēt, piešķirot atpūtas laiku, nosaka (ņemot vērā virsstundu skaitu) atbilstoši amatpersonai noteiktajai stundas algas likmei, kā arī nosaka piemaksu 100 procentu apmērā no tai noteiktās stundas algas likmes.

(72) (Izslēgta ar 16.09.2021. likumu)

(8) Amatpersonai (darbiniekam), kam noteikts normālais nedēļas darba laiks, virsstundu darbu apmaksā vai ar apmaksātu atpūtas laiku kompensē par katru kalendāra mēnesi saskaņā ar darba laika uzskaites datiem.

(9) Amatpersonai (darbiniekam), kam noteikts summētais darba laiks, tā atskaites periods ir četri mēneši, ja normatīvajos aktos vai darba koplīgumā nav noteikts cits atskaites periods.Apmaksā vai ar apmaksātu atpūtas laiku kompensē virsstundas, kas četru kalendāra mēnešu laikā vai normatīvajos aktos vai darba koplīgumā noteiktajā atskaites periodā nostrādātas virs normālā darba laika stundu kopsummas. Normālā darba laika stundu kopsummā neieskaita laiku, kad darbs nav veikts attaisnojošu iemeslu dēļ.

(91) Lai virsstundu darbu kompensētu ar atpūtas laiku citā nedēļas dienā ne vēlāk kā gada laikā no šā panta astotajā daļā vai devītās daļas pirmajā teikumā minētā brīža, valsts vai pašvaldības institūcija un amatpersona (darbinieks), vienojoties par virsstundu darba veikšanu vai tam piekrītot, vienojas arī par atpūtas laika piešķiršanas nosacījumiem.

(10) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika nosaka samaksu (ņemot vērā virsstundu skaitu) atbilstoši tai noteiktajai stundas algas likmei, kā arī nosaka piemaksu 100 procentu apmērā no tai noteiktās stundas algas likmes, ja amatpersonu iesaista dienesta pienākumu pildīšanā virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika:

1) lai nodrošinātu īpaši nozīmīgus valsts pasākumus, novērstu katastrofu un dabas stihiju sekas, nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību vai veiktu citus ārkārtas uzdevumus, un šim mērķim saskaņā ar īpašu Ministru kabineta lēmumu ir piešķirti vai gadskārtējā valsts budžeta likumā ir paredzēti valsts budžeta līdzekļi;

2) lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību sabiedriski nozīmīgos publiskos sporta vai kultūras pasākumos, ja samaksu veic no iestādes ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

3) (izslēgts ar 16.10.2025. likumu);

4) lai nodrošinātu nepārtrauktu vai steidzamu, iepriekš neparedzētu uzdevumu veikšanu, ja amatpersonu iesaista dienesta pienākumu pildīšanā saskaņā ar iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas lēmumu.

(101) (Izslēgta ar 23.11.2016. likumu)

(11) Šā panta ceturtajā, piektajā, 5.1, sestajā, 7.1 un desmitajā daļā minēto stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgo darba stundu skaitu konkrētajā mēnesī, bet, ja amatpersonai (darbiniekam) ir noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.

(12) Amatpersonai (darbiniekam) (izņemot šā likuma 5., 5.1, 6., 6.1, 6.2 un 13. pantā minētās amatpersonas (darbiniekus) un fiziskā darba veicējus) var noteikt piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas.

(121) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai, Nodokļu un muitas policijas amatpersonai, kura ir iesaistīta izmeklēšanas darbību veikšanā, kā arī prokuroram var noteikt piemaksu par procesuālo darbību veikšanu liela apjoma vai juridiski sarežģītās smagu vai sevišķi smagu noziegumu lietās. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 procentus no amatpersonai noteiktās mēnešalgas.

(122) Šā panta divpadsmitajā un 12.1 daļā minēto piemaksu regulāri — ne retāk kā reizi gadā — pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu. Valsts un pašvaldības institūcija piemaksu nosaka tādējādi, lai amatpersonas (darbinieka) mēnešalga kopā ar piemaksu nepārsniegtu Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu.

(13) Ja amatpersona (darbinieks) saņem vienu vai vairākas šā panta pirmajā, divpadsmitajā vai 12.1 daļā minētās piemaksas, to kopsumma nedrīkst pārsniegt 30 procentus no mēnešalgas, izņemot ārstniecības personu, kurai piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 50 procentus no mēnešalgas, kā arī karavīru un amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kura saņem piemaksu par papildu pedagoģisko darbu un kurai piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt amatpersonai noteikto mēnešalgu. Piemaksu kopsumma kopā ar mēnešalgu nedrīkst pārsniegt Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu.

34

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 14.01.2010., 15.04.2010., 14.10.2010., 16.12.2010., 16.06.2011., 15.11.2012., 28.02.2013., 06.11.2013., 12.12.2013., 30.10.2014., 23.11.2016., 20.04.2017., 06.12.2018., Satversmes tiesas 02.05.2019. spriedumu, 17.12.2020., 23.11.2020., 16.09.2021., 16.11.2021., Satversmes tiesas 02.12.2021. spriedumu, 05.05.2022. un 16.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)