4. pants
Mēnešalgas apmēra noteikšanas vispārīgie principi sadalījumā pa amatu grupām

(1) Valsts institūcijas amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgas apmēru nosaka tādējādi, lai mēnešalga nepārsniegtu Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu, izņemot šā panta septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā, trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā, kā arī šā likuma 5.1 pantā minēto gadījumu. Pašvaldības institūcijas amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgas apmēru nosaka tādējādi, lai mēnešalga nepārsniegtu šajā likumā pašvaldības domes priekšsēdētājam noteikto maksimālo mēnešalgu.

(11) Amatpersonām (darbiniekiem), izņemot šā likuma 5., 5.1, 6., 6.1, 6.2 un 13. pantā minētās amatpersonas (darbiniekus) un fiziskā darba veicējus, vai konkrētiem amatiem noteiktajai mēnešalgai var piemērot tirgus koeficientu, nodrošinot, ka ar šo koeficientu reizinātais mēnešalgas apmērs nepārsniedz Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu. Šādu amatpersonu (darbinieku) īpatsvars nedrīkst pārsniegt 15 procentus no valsts vai pašvaldības institūcijā nodarbināto amatpersonu (darbinieku) skaita, bet institūcijās, kuras nodrošina pakalpojumu sniegšanu valsts un pašvaldību institūcijām pārresoru līmenī, šādu amatpersonu (darbinieku) īpatsvars nedrīkst pārsniegt 30 procentus. Ja konkrētiem amatiem, izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatus, un amatpersonām (darbiniekiem) noteiktajai mēnešalgai piemērots tirgus koeficients, valsts vai pašvaldības institūcija ne retāk kā reizi divos gados to pārskata, izvērtējot šā koeficienta piemērošanas nepieciešamību un pamatojumu. Ministru kabinets nosaka profesijas un specifiskās jomas, kurām piemērojams tirgus koeficients. Tirgus koeficientu nosaka robežās no 1,1 līdz 1,5.

(2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgu, noapaļojot līdz pilniem euro, nosaka, bāzes mēnešalgas apmēram piemērojot attiecīgu koeficientu. Bāzes mēnešalgas apmēru nosaka šādi:

1) saskaita Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugumu procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgo summu dala ar divi;

2) indeksē kārtējā gada bāzes mēnešalgu ar skaitli, kas iegūts saskaņā ar šīs daļas 1. punktu.

(21) Valsts kanceleja nākamā gada bāzes mēnešalgas apmēru, finanšu un apdrošināšanas jomas bāzes mēnešalgas apmēru un elektronisko sakaru un enerģētikas nozares bāzes mēnešalgas apmēru publicē Valsts kancelejas tīmekļvietnē līdz kārtējā gada 1. maijam.

(3) Valsts tiešās pārvaldes iestādes amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgas apmēru nosaka, klasificējot amatus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam un ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu.

(4) Centrālās vēlēšanu komisijas, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, tiesu un prokuratūras, Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas Administrācijas un citu Saeimas struktūrvienību, Valsts kontroles, Tiesībsarga biroja, publisko nodibinājumu, pašvaldību, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Augstākās izglītības padomes, plānošanas reģionu, pastarpinātās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), valsts dibinātu augstskolu vispārējam personālam, kas neieņem pedagogu amatu sarakstā noteiktos amatus, un zinātniskajos institūtos nodarbinātajiem, kas neieņem akadēmiskos amatus, mēnešalgas apmēru nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), kā arī konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu.

(41) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgas apmēru nosaka, klasificējot amatus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogam un ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu.

(5) Karavīriem mēnešalgas apmēru nosaka atbilstoši dienesta pakāpei un izdienai.

(6) Pašvaldību iestādēs, valsts iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātās kapitālsabiedrībās, kas noslēgušas līgumu par sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu, nodarbinātajām ārstniecības personām, kuras sniedz no valsts vai pašvaldības budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, medicīnas asistentiem, ārstniecības personām, kas sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs, kā arī valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām, kuru tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijas vai specialitātes ietvaros, un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāju mēnešalgas apmēru nosaka atbilstoši amata novērtējumam.

(7) Ostas valdes locekļiem mēnešalgas apmēru nosaka atbilstoši ostu iedalījumam.

(8) To valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu, kura netiek noteikta saskaņā ar šā panta trešo daļu un šā likuma 7. un 7.1 pantu, nosaka tādējādi, lai varētu nodrošināt Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasību izpildi.

(9) Tiesneša mēnešalgu nosaka, to piesaistot bāzes mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Prokurora mēnešalgu nosaka, to piesaistot rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu.

(10) Finanšu izlūkošanas dienesta amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka, ņemot vērā finanšu un apdrošināšanas jomas bāzes mēnešalgas apmēru, kuru aprēķina šādi:

1) saskaita Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugumu procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgo summu dala ar divi;

2) indeksē kārtējā gada bāzes mēnešalgu ar skaitli, kas iegūts saskaņā ar šīs daļas 1. punktu.

(11) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka, ņemot vērā elektronisko sakaru un enerģētikas nozares bāzes mēnešalgas apmēru, kuru aprēķina šādi:

1) saskaita Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto elektronisko sakaru un enerģētikas nozarē strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugumu procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgo summu dala ar divi;

2) indeksē kārtējā gada bāzes mēnešalgu ar skaitli, kas iegūts saskaņā ar šīs daļas 1. punktu.

(12) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kurām noteikts pienākums veikt izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Nodokļu un muitas policijas amatpersonām, kuras ir iesaistītas izmeklēšanas darbību veikšanā minētā veida lietās, var noteikt mēnešalgu līdz 95 procentiem no rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgas.

(13) Konkurences padomes amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka, ņemot vērā bāzes mēnešalgas apmēru.

(14) Datu valsts inspekcijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka, ņemot vērā bāzes mēnešalgas apmēru.

(15) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 09.12.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 55. punktu)

7

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010., 14.10.2010., 16.12.2010., 16.06.2011., 13.12.2012., 28.02.2013., 19.09.2013., 12.12.2013., 23.11.2016., 20.04.2017., Satversmes tiesas 26.10.2017. spriedumu, 23.11.2017., 20.09.2018., 06.12.2018., 10.12.2020., 17.12.2020., 23.11.2020., 16.11.2021., 09.12.2021., 19.05.2022. un 16.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

4.1 pants. Mēnešalgas noteikšanas īpatnības nepilna darba laika gadījumā

Ja amatpersona (darbinieks) vienā valsts vai pašvaldības institūcijā ir nodarbināta vairākos amatos, kuriem ir noteikti atšķirīgi pienākumi, un katrā amatā uz nepilnu laiku, bet kopumā nepārsniedzot normālo darba laiku, tai saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem mēnešalgu nosaka atsevišķi par katru amatu atbilstoši nostrādātajam laikam. Šādai amatpersonai (darbiniekam) ir tiesības arī uz likumā noteikto virsstundu apmaksu. Nodarbinātības ierobežojumus vairākās valsts vai pašvaldības institūcijās nosaka citi likumi, bet citu papildu pienākumu apmaksas ierobežojumus nosaka šā likuma 14.pants.

8

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.2010.)

4.2 pants. Mēnešalgas pārskatīšana

Amatpersonai (darbiniekam) mēnešalgu pārskata saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem, ņemot vērā arī izmaiņas normatīvajos aktos vai Ministru kabineta apstiprinātajā profesiju vai specifisko jomu sarakstā, kam piemērojams tirgus koeficients, atalgojumam apstiprināto finanšu līdzekļu apmēru, amatu klasificēšanas rezultātus un individuālās kvalifikācijas, kompetenču un darba snieguma līmeni.

9

(16.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2022.)

4.3 pants. Valsts prezidenta mēnešalga

(1) Valsts prezidentam mēnešalgu nosaka, bāzes mēnešalgas apmēram (4. panta otrā daļa) piemērojot koeficientu 7,00.

(2) Valsts prezidentam sedz reprezentācijas izdevumus 20 procentu apmērā no noteiktās mēnešalgas. Ja Valsts prezidentam ir laulātais, papildus sedz reprezentācijas izdevumus 20 procentu apmērā no amatpersonai noteiktās mēnešalgas.

10

(16.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2022. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 53. punktu)