25. pants
Rīcība ar neizpirkto lauku apvidus zemi

(1) Juridiskajām un fiziskajām personām, kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā, zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeidzas, ja:

1) līdz pabeigšanas datumam vai — šā likuma 23.panta otrajā daļā minētajos gadījumos — līdz 2007.gada 30.novembrim persona nav iesniegusi zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumu vai tas nav iekļauts Lauku zemes izpirkšanas reģistrā;

2) līdz 2008.gada 1.septembrim nav iesniegts Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā reģistrācijai Valsts nekustamā īpašuma kadastra informācijas sistēmā zemes robežu plāns vai apliecinājums par priekšapmaksas veikšanu privatizācijas sertifikātos pirms zemes izpirkuma (pirkuma) līguma slēgšanas (32.pants);

3) 23.panta vienpadsmitajā daļā noteiktajos termiņos Valsts zemes dienesta teritoriālajai struktūrvienībai nav iesniegts iesniegums un attiecīgie dokumenti lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai saņemts atteikums izpirkt (pirkt) zemi;

4) līdz 2011.gada 30.decembrim nav noslēgts zemes izpirkuma (pirkuma) līgums ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka", arī tādā gadījumā, ja līdz zemes kadastrālajai uzmērīšanai un izpirkuma (pirkuma) līguma slēgšanai ir veikta priekšapmaksa.

(11) Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētie termiņi neattiecas uz bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā noteiktā zemesgabala kopējā platība ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā pieļaujamās nesaistes robežas. Šādā gadījumā, sākot ar 2014.gada 1.martu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem slēdz tā institūcija, kuru saskaņā ar 23.panta 11.2 daļu noteicis Ministru kabinets.

(2) Persona, kurai zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeidzas šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos vai kurai zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeigušās saskaņā ar likumu "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos", iegūst zemes nomas pirmtiesības uz tās lietošanā bijušo zemi. Zemes nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav mazāks par 10 gadiem, ja vien zemes nomnieks nevēlas noslēgt zemes nomas līgumu uz īsāku termiņu. Ja zemes nomnieks vēlas, zemes nomas līgums tiek pagarināts. Zemes nomniekam ir tiesības zemes nomas līgumu ierakstīt zemesgrāmatā.

(21) Zemes nomas pirmtiesības personai jāizlieto viena gada laikā no zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeigšanās. Ja minētajā termiņā persona zemes nomas pirmtiesības neizlieto, pašvaldība pieņem lēmumu par attiecīgās zemes izmantošanu zemes reformas pabeigšanai vai par ieskaitīšanu rezerves zemes fondā. Ja pašvaldība lēmumu pieņem līdz 2009.gada 30.decembrim, tad zemi ieskaita zemes reformas pabeigšanai, bet, ja lēmumu pieņem pēc 2009.gada 30.decembra, — zemi ieskaita rezerves zemes fondā. Minēto lēmumu pieņemšana neattiecas uz zemi, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" personā. Rezerves zemes fonda izmantošanu regulē atsevišķs likums.

(22) Zemesgrāmatā uz valsts vārda valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" personā ierakstītas zemes nomas pirmtiesības personai, kurai zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeigušās saskaņā ar likumu "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos", jāizmanto līdz 2012.gada 30.decembrim. Pašvaldība pirms nomas līguma slēgšanas zemesgabalu nostiprina zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda.

(3) Ja persona nenoslēdz zemes nomas līgumu uz visu tās pastāvīgā lietošanā bijušo zemesgabalu vai tā daļu, šī zeme atbilstoši pašvaldības lēmumam turpmāk izmantojama zemes reformas pabeigšanai, izņemot:

1) gadījumu, kad uz šo zemi likumā noteiktajā termiņā bija pieteicies bijušais zemes īpašnieks vai viņa mantinieks, kurš par šo zemi nav saņēmis kompensāciju vai līdzvērtīgu zemi citā vietā un kurš līdz pabeigšanas datumam rakstveidā apliecinājis vēlmi atjaunot īpašuma tiesības uz attiecīgo zemi;

2) gadījumu, kad uz zemes atrodas citai personai piederošas būves saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu;

3) gadījumu, kad zemesgabala sadalīšanas rezultātā kāds no veidojamiem zemesgabaliem ir mazāks par pašvaldības saistošajos noteikumos atbilstošajam nekustamā īpašuma lietošanas mērķim paredzētajai minimālajai zemesgabala platībai vai tā konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai no šā zemesgabala nav iespējams nodrošināt piekļūšanu ceļam vai ielai. Šajā gadījumā zemes nomas līgumu slēdz uz visu personas pastāvīgā lietošanā bijušo zemi.

(4) (Izslēgta ar 23.05.2024. likumu)

(41) Ja personai saskaņā ar šo likumu ir izbeigušās zemes pastāvīgās lietošanas tiesības, bet uz zemesgabala atrodas šai personai piederošas ēkas (būves), pašvaldība pieņem lēmumu par atsevišķa zemesgabala izveidošanu platībā, kas nepieciešama ēku (būvju) uzturēšanai saskaņā ar pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto apbūves platību, izņemot par zemi, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda. Izveidotajam zemesgabalam nosaka atbilstošu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, un lēmumam par atsevišķa zemesgabala izveidošanu pievieno zemesgabala grafisko pielikumu ar norādītu sadalāmā zemesgabala kadastra apzīmējumu. Ēku (būvju) īpašniekam ir zemes likumiskās lietošanas tiesības uz izveidoto zemesgabalu.

(5) Zemes nomas maksa maksājama no dienas, kad zemes lietotājs ieguvis zemes nomas pirmtiesības.

(6) Zemes lietotājs nomas maksu maksā par visu lietošanā piešķirto zemi, ja viņš līdz zemes pastāvīgās lietošanas tiesību izbeigšanās dienai:

1) nav noslēdzis zemes nomas līgumu par nomas tiesībām uz daļu no viņa lietošanā bijušās zemes;

2) rakstveidā nav atteicies no zemes lietošanas tiesībām.

(7) Ministru kabinets apstiprina lauku apvidus zemes nomas tipveida līgumu un nosaka zemes nomas līguma noslēgšanas kārtību, līguma būtiskos noteikumus un nomas maksas aprēķināšanas kārtību, par pamatu ņemot lauku apvidus zemes kadastrālo vērtību.

(8) Ja bijušais zemes īpašnieks vai viņa mantinieks neizpērk saskaņā ar šā likuma 23.panta otrās daļas 3.punktu pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes platību, kas ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz pieļaujamās nesaistes robežas, pašvaldība pieņem lēmumu izveidot atsevišķu zemesgabalu, kura platība nav mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos atbilstošajam nekustamā īpašuma lietošanas mērķim paredzētajai minimālajai zemesgabala platībai vai kura konfigurācija pieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai no kura ir iespējams nodrošināt piekļūšanu ceļam vai ielai. Izveidotajam zemesgabalam nosaka atbilstošu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, un lēmumam par atsevišķa zemesgabala izveidošanu pievieno šā zemesgabala grafisko pielikumu ar norādītu sadalāmā zemesgabala kadastra apzīmējumu.

(9) Ja zemes un apbūves īpašnieki ir dažādi (likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta pirmā daļa), viņu savstarpējās attiecības regulējamas saskaņā ar šā panta 4.1 daļu, Civillikumu un likumu "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību".

30

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 07.02.2008., 16.06.2009., 24.09.2009., 17.06.2010., 05.05.2011., 16.01.2014. un 23.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2024.)