Veselības aprūpes finansēšanas likums

11. pants
Tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros

(1) Tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ir:

1) personai, kura ir sociāli apdrošināta veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu";

2) personai, kura minēta šā likuma 9. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. vai 6. punktā un kura nav sociāli apdrošināta veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", bet ir veikusi veselības apdrošināšanas iemaksas.

(2) Tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ir šā likuma 9. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6. punktā minētajām personām, ja tās pieder pie vienas no šādām personu grupām:

1) bērni vecumā līdz 18 gadiem;

2) bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

3) personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, piedalās Eiropas brīvprātīgā darba vai jauniešu mobilitātes programmās vai ir pilna laika studējošie;

4) bezdarbnieki, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā;

5) orgānu donori;

6) Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, kā arī tās seku likvidācijā cietušās personas;

7) personas, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi pirmsadopcijas periodā;

8) personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu;

9) viens no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem;

10) personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;

11) personas, kuras izstājušās no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, lai saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā;

12) pilngadīgas personas, kuras saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus;

13) personas, kuras saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu;

14) personas, kurām ir noteikta I vai II grupas invaliditāte;

15) personas, kurām ir noteikta III grupas invaliditāte;

16) personas, kurām piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", vai personas, kuras sasniegušas likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un kurām piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts;

17) personas, kurām piešķirta izdienas pensija vai speciālā valsts pensija;

18) politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki;

19) tradicionālo reliģisko organizāciju mūki un mūķenes, kas dzīvo klosteros;

20) personas, kuras ir cietušas no vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, un cilvēktirdzniecības upuri, kuru statusu apliecina procesa virzītāja lēmuma kopija vai tiesībaizsardzības institūcijas izziņa. Ministru kabinets nosaka laikposmu, kurā minētās personas ir uzskatāmas par apdrošinātām personām;

21) personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu.

(3) Papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām personām tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ir arī:

1) apcietinātajiem un notiesātajiem, kuri sodu izcieš brīvības atņemšanas iestādē;

2) šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto personu bērniem vecumā līdz 18 gadiem, ja attiecīgā persona uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbināta persona, un šīs panta daļas 1. punktā minēto personu, kā arī šā likuma 9. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minēto personu bērniem vecumā līdz 18 gadiem;

3) šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto personu, kuras uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātas personas, laulātajiem, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja un kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem;

31) personām, kuru laulātais (kam piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu) pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstī un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais;

32) personām, kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā dienesta pienākumus pildoša karavīra laulātais, izņemot gadījumu, kad karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā;

33) personām, kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā Eirojust pārstāvja vai sakaru virsnieka laulātais;

4) Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātas personas, kā arī viņu ģimenes locekļiem.

12

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021. Otrās daļas 15. punkts stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)