56. pants
Praktizējošam veterinārārstam ir pienākums:

1) (izslēgts ar 30.03.2017. likumu);

2) (izslēgts ar 01.07.2011. likumu);

3) nekavējoties ziņot Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītājam par valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumiem vai aizdomām par tiem un rīkoties saskaņā ar dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas programmām līdz turpmākajiem valsts vecākā inspektora veterinārajā jomā rīkojumiem;

4) piedalīties valsts uzraudzībā esošo epizootiju apkarošanā pēc Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītāja uzaicinājuma un saņemt par to samaksu;

5) rakstveidā informēt dzīvnieku īpašnieku par ierobežojumiem dzīvnieku, kā arī dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu izmantošanā pēc šo dzīvnieku medikamentozas ārstēšanas;

6) veikt veterinārā darba uzskaiti un iesniegt Pārtikas un veterinārajam dienestam tā noteiktos pārskatus;

7) ievērot veterinārmedicīniskās prakses standartus un profesionālo ētiku;

8) paaugstināt profesionālo kvalifikāciju;

9) par veikto vakcināciju pret trakumsērgu izdarīt attiecīgu ierakstu mājas (istabas) dzīvnieka pasē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 576/2013 prasībām vai vakcinācijas apliecībā, ievērojot dzīvnieku veselības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību;

10) nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā ziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam, ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nenodrošina veterinārmedicīnisko aprūpi dzīvnieka saslimšanas gadījumā, kā dēļ dzīvnieks ir pakļauts sāpēm un ciešanām vai ir apdraudēta dzīvnieka dzīvība.

79

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001., 01.04.2004., 12.06.2009., 01.07.2011., 25.09.2014., 30.03.2017. un 28.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 24.12.2019.)