Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums

1REKOMENDĀCIJAS RIS3 2021-2027

2IZSTRĀDEI

3RIS3 pārvaldības modeļa maiņa un

4tālākā attīstība

5Ņemot vērā 2021.-2027.gada perioda ES un nacionālā mēroga

6prioritātes un izaicinājumus, kuru īstenošanai RIS3 būs arvien

7lielāka nozīme, ir nepieciešams mainīt esošo Latvijas RIS3

8pārvaldības modeli - gan attiecībā uz attiecīgo rīcībpolitiku

9plānošanu, gan atbildībām par RIS3 ieviešanu un monitoringu.

10Esošajā RIS3 2014.-2020. ir noteikts, ka IZM ir atbildīgā

11iestāde par RIS3 ieviešanu un monitoringu kopā ar Ekonomikas

12ministriju. Taču, ņemot vērā, ka uzņēmējdarbības atklājuma

13procesa sekmēšana un tautsaimniecības transformācija primāri

14ietilpst EM atbildības jomā, tad par jaunā RIS3 2021.-2027.gadam

15izstrādes un ieviešanas procesa galveno politikas plānošanas

16dokumentu būtu jānosaka tieši EM izstrādātās Nacionālās

17industriālās politikas pamatnostādnes, tajā pašā laikā paredzot

18IZM un VARAM iesaisti, kā arī nodrošinot pilnvērtīgu ZM iesaisti

19RIS3 procesā, it īpaši saistībā ar kopīgajām prioritātēm

20Bioekonomikas specializācijas jomas attīstībā. Šāds pārvaldības

21modelis ir līdzīgāks arī citu ES valstu/reģionu praksei, kurā

22RIS3 pārvalde ir galvenokārt EM, vai VARAM (reģionālās aģentūras

23RIS3 reģioniem) pārziņā.

24VARAM iesaiste RIS3 būtu nozīmīga 2 iemeslu dēļ. Pirmkārt,

25VARAM ir atbildīga par reģionālās attīstības plānošanu un

26reģionālas politikas īstenošanu, kur inovācijām uzņēmējdarbībā

27esošo ekonomikas struktūru transformācijā ir izšķiroša loma,

28turklāt jaunajā ES fondu plānošanas periodā 1. politikas mērķa

29ietvaros paredzēts atbalsts viedākai Eiropai, veicinot inovatīvas

30un viedas ekonomiskās pārmaiņas, tai skaitā viedai reģionālai

31ekonomiskajai specializācijai. Otrkārt, VARAM pārziņā ir

32informācijas sabiedrības, elektroniskās pārvaldes un valsts

33informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības politikas

34jautājumi, kuru risināšanu atbalsta RIS3 joma Informācijas un

35komunikācijas tehnoloģijas.

36Nozīmīga loma RIS3 pārvaldībā ir saistīta ar efektīvāku

37starpnozaru pārvaldību starp zinātni un inovācijām, atrodot

38atbilstošos risinājumus abu zinātnes un inovāciju politikas

39ieviešanas institūciju stratēģiskā darba koordinācijai. Ir

40nepieciešama pilnvērtīga analītiskās un tālākās monitoringa

41kapacitātes stiprināšana šajās aģentūrā attiecībā par to

42administrētajām P&A programmām, gan nodrošinot plašu un

43kompleksu sasaisti ar kopējo zinātnes un inovācijas politikas

44politiku Latvijā, gan ciešā sasaistē ar aktuālajiem procesiem

45Eiropas mērogā. Tas nozīmē arī nepieciešamību nodrošināt

46pilnvērtīgu sinerģija starp zinātnes un inovāciju pamataģentūrām

47(zinātniskajā ekspertīzē, uzņēmējdarbības sektora vajadzīgu

48identificēšanā u.c.).

49Ir nepieciešama pilnvērtīga uzņēmējdarbības atklājuma principa

50darbināšana, kurai ir nepieciešams attīstīt pietiekamu vadības un

51līderības kapacitāti, jo šobrīd iegūtie rezultāti parāda, ka

52neviennozīmīgus rezultātus. Līderība ir nepieciešama gan, lai

53būtu gan iespējams attīstīt stratēģiskās inovāciju ekosistēmas

54katrā RIS3 jomā, gan lai attīstītu izcilības un tautsaimniecības

55transformācijas kapacitāti pārējās RIS3 jomu aktivitātēs,

56uzņēmumos, zinātniskajās institūcijās. Līderības un vadības

57kapacitātes palielināšanai ir arī jābūt noteiktai kā aktivitātei

58nākamajās ar RIS3 saistītajās pamatnostādnēs.

59Lai sekmētu publiskā sektora inovācijas un jaunu risinājumu

60atrašanu, kuri būtu vērsti uz darbības efektivitātes uzlabošanu,

61sniegto pakalpojumu kvalitātes celšanu, analītiskās kapacitātes

62palielināšanu utml., ir nepieciešams palielināt publiskā sektora

63kapacitāti inovāciju iepirkumu īstenošanā, iespējams, caur

64pilotprojektiem, kuru rezultātā publiskā sektora iestādēm (tiktu

65izveidota nepieciešamā kapacitāte.

66Veicot stratēģisko ekosistēmu attīstīšanu nākamajā periodā

67liela nozīme ir jāpievērš tam, lai nodrošinātu iekļaujošu,

68skaidru un caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu, un atvērtu ekosistēmu

69koordinācijas, attīstības monitoringa un prognozēšanas mehānismu

70izveidi. Šo ekosistēmu attīstīšanā nākamajā periodā arī centrālai

71lomai ir jābūt tieši Latvijas pētniecības organizācijām.

72Attiecībā par publiskajiem līdzekļiem, kuri nākotnē būs

73nepieciešami izvēlēto stratēģisko ekosistēmu attīstīšanā, to

74piešķiršana konkrētiem inovāciju projektiem ir veicama caur

75konkursiem, kuru īstenošanā ir jānodrošina kompetenta un

76objektīva izvērtēšana.

77Lai pilnveidotu pierādījumu bāzi un varētu strādāt pie labākas

78rezultātu ietekmes un tautsaimniecības transformācijas

79novērtēšanas ir nepieciešams izveidot jaunu Valsts pētījumu

80programmu ekonomikā, ar ievirzi tieši uz Latvijas ekonomikas

81konkurētspējas pētniecību).

82RIS3 tālāk attīstība un pārvaldība arī ir saistīta ar Eiropas

83Komisijas rekomendāciju samazināt to institūciju skaitu, kuras

84piešķir finansējumu P&A, kur būtisku soli ir paveikusi IZM,

85kuras izstrādātais un 2019.gada 14.oktobrī Ministru Kabinetā

86apstiprinātais konceptuālais ziņojums "Par Latvijas zinātnes

87politikas ieviešanas sistēmas institucionālo konsolidāciju"

88savā sektorā šo jautājumu risina caur Latvijas Zinātnes padomes

89izveidi. Tomēr, paralēli šim jautājuma ir tikpat aktuāli

90paplašināt RIS3 pārvaldību, it īpaši, papildus, EM un IZM,

91nodrošinot pinvērtīgu VARAM un ZM iesaisti RIS3 procesā.

92RIS3 pārvaldības modeļa maiņa un tālākā attīstība ir arī cieši

93atkarīga no tā, cik sekmīgi notiks plānotā kopējā zinātnes un

94inovācijas sistēmas institucionālā modeļa maiņa Latvijā, t.sk.

95pabeigta Latvijas zinātnes politikas ieviešanas sistēmas

96institucionālā konsolidācija.

97RIS3 instrumentu arhitektūra un

98dizains

992014.-2020.gada ES fondu atbalsta programmas un citi P&A

100atbalsta instrumenti, lai arī ir kopumā veicinājuši zinātnisko

101institūciju un uzņēmumu pētniecības un inovācijas kapacitātes

102attīstību, nav nodrošinājuši pietiekami integrētu pieeju

103pētniecības un tehnoloģiju attīstības sasaistei un, līdz ar to,

104inovācijas kapacitātes attīstīšanai. Jaunajā periodā EM, IZM,

105VARAM un ZM RIS3 atbalsta programmas būtu jāveido, definējot

106ietilpīgākus un savstarpēji ciešāk integrētus instrumentus, kā

107arī nosakot konkrētākus mērķus un skaidrus un izmērāmus

108sasniedzamo rezultātu rādītājus. Identificētās tematiskās

109apakšjomas pētniecības un tehnoloģiju attīstības projektos ir

110ņemamas vērā, plānojot un definējot stratēģiskās ekosistēmas.

111Programmu dizainā ir nepieciešams strādāt pie to adminitratīva

112sloga mazināšanas, kur jau šobrīd ir uzsāktas aktivitātes, kuras

113ir vērstas, lai samazinātu administratīvo slogu ES fondu

114līdzfinansētu projektu īstenotājiem pētniecības un augstākās

115izglītības jomā. Šajās aktivitātēs iegūtās rekomendācijas ir

116jāņem vērā izstrādājot nākamā perioda RIS3 instrumentus,

117piemēram, nodrošinot to, ka ieviešanas uzraudzība projektiem ir

118pilnvērtīgi salāgota ar Apvārsnis 2020 (un no 2021.gada Apvārsnis

119Eiropa).

120Pirmie monitoringa rezultāti arī pamato nepieciešamību

121nākamajā plānošanas periodā izvērst pētniecības un inovāciju

122rīcībpolitikas instrumentos gan ciešāk salāgotu un integrētu šo

123instrumentu arhitektūru, gan nodrošinot to, ka katras programmas

124pielāgotību tās tiešajam ieguldījumam RIS3 mērķu sasniegšanā.

125Piemēram, nodrošinot programmu dizainā to, ka P&A atbalsta

126instrumenta specializācijas un sasaistes pakāpe ar RIS3

127specializācijas jomām ir tieši atkarīga tajos atbalstīto

128aktivitāšu tehnoloģiju gatavības līmeņa (TRL), kur

129specializācijas pakāpe palielinās, tuvojoties komercializācijai,

130augstākajos TRL līmeņos paredzot P&A atbalsta instrumenta

131atbalstīto aktivitāšu tālāku specializāciju RIS3 jomu ietvaros

132identificētajās tematiskajās nišās ar vislielāko

133komercializācijas un tautsaimniecības transformācijas potenciālu.

134Šajā plānošanas periodā EM un IZM ar RIS3 saistītās P&A

135programmas to arhitektūrā un dizainā viennozīmīgi ļāvušas būtiski

136koncentrēt Latvijas P&A sistēmu uz augstāku pievienoto

137vērtību un šī brīža RIS3 makro rezultāti par spīti zemajiem

138kopējiem ieguldījumiem jau norāda uz to, ka Latvijas P&A

139sistēma pēc sasniegtajiem rezultātiem starp 2014.-2018.gadu ir ar

140augstu produktivitāti, attiecībā pret ieguldījumu apjomu.

141Papildus, ir nepieciešams P&A atbalsta instrumentu

142piedāvājumā nosegt disbalansu starp dažādiem instrumentiem, jo

143šobrīd, kā to parāda monitoringa rezultāti, bieži vien

144aktivitātēs, kurās ir vērojama augsta inovāciju aktivitāte no

145uzņēmējiem nav nodrošināts pilnvērtīgs valsts pasūtījums

146(piemēram, caur fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu un

147Valsts pētījumu programmām).

148Ir arī identificēta nepieciešamība nodrošināt pilnvērtīgāku

149zināšanu pārnesi, kas nozīmētu nepieciešamību izvērst

150mērķtiecīgas augstskolu īstenotas zināšanu nodošanas aktivitātes,

151ar mērķi izveidot funkcionējošas platformas zināšanu un

152tehnoloģiju nodošanai sabiedrībai, t.sk uzņēmējiem (t.s

153"extension services" pasākumu īstenošana). Šī ir daļa

154no t.s. "trešās misijas", kuru atbalsts ir jāparedz arī

155ES fondu atbalsta programmu izstrādē nākamajā periodā, jo šobrīd

156šādas aktivitātes jau notiek, bet tām vajag lielāku fokusu un

157sistemātisku to organizēšanu.

158RIS3 monitoringa rezultāti pamato nepieciešamību tālāko

159P&A instrumentu izstrādē nodrošināt tematisku un, iespējams,

160institucionāli fokusētu projektu pieteikumu atlasi, taču, šobrīd

161pieejamā informācija par projektu rezultātiem vēl tikai ienāk un

162šobrīd galvenokārt ir tikai informācija par ieguldījumu apmēru,

163nevis iegūtajiem rezultātiem un to kvalitāti, kā rezultātā ir par

164agru, lai šādus uzsaukumus varētu ieviest IZM P&A programmās

165vēl 2020.gada laikā.

166Papildus ir nepieciešama pētniecības pilotprojektu un

167demonstrācijas projektu īstenošana, tam paredzot atbalsta

168programmas un attīstot koordinētāku un mērķfokusētāku sadarbību

169starp pētniecības organizācijām, uzņēmumiem un pašvaldībām. Šādas

170P&I iniciatīvas praktiski demonstrē pētniecības kompetences,

171inovācijas potenciālu, sadarbības kultūru un atbalstošu

172institucionālo vidi, kas gan tiešā, gan netiešā veidā var

173paaugstināt Latvijas konkurētspēju gan starptautisku sadarbības

174partneru, gan investoru piesaistē.

175RIS3 ES fondu atbalsta programmās un pārējos P&A

176instrumentos ir arī jāparedz cieša sasaiste ar Eiropas mēroga

177izaicinājumiem, piemēram, attiecībā uz klimatneitralitātes

178politikas mērķiem. Latvijai šajā jomā ir potenciāls kļūt par

179Eiropas mēroga pētniecības un zināšanu centru un īstenot Eiropas

180mēroga pilotprojektus, bioekonomikā, viedajās transporta sistēmās

181un digitālajos risinājumos energoefektivitātē un klimata

182neitralitātē. "2019. gada 17. jūlijā Ministru kabinetā tika

183apstiprināts "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns

184laika posmam līdz 2030. gadam" (turpmāk - Plāns). Plānā ir

185paredzēti vairāk nekā 80 pasākumi, lai palīdzētu Latvijas

186iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labāk pielāgoties jau

187notiekošajām klimata pārmaiņām. Viens no plāna rīcības virzieniem

188ir "Zinātnes un pētniecības potenciāla palielināšana un

189pielietošana klimata ietekmju un risku, ievainojamības un

190pielāgošanās klimata pārmaiņām rīcībpolitikas īstenošanai".

191Pielāgošanās pasākumu vidū ir pasākumi, kas skar gan pilsētvidi,

192gan pētniecību un tā pasākumu īstenošanai būs nepieciešama plaša

193institūciju iesaiste8. Īpaši aktuāli tas ir tieši

194Viedās enerģētikas un Bioekonomikas RIS3 jomās.

195Sekmīga iesaiste Eiropas Komisijas

196starpreģionu RIS3 tīklošanas platformās

1972018. gadā Eiropas Komisija apstiprināja jaunu INTERREG

198programmas komponenti - Starpreģionu Inovāciju Investīcijas

199(Interregional Innovation Investments), kuru veido dažādas

200Eiropas mēroga tīklošanās Viedās specializācijas stratēģijas (S3)

201platformas. Programmai 7 gadu periodam paredzēti 970 milj.

202euro ar mērķi attīstīt Eiropas vērtību ķēdes divos

203veidos:

2041) atbalsts starpreģionālu inovāciju projektu īstenošanai - ir

205potenciāls iesaistīties Latvijas pētniecības izcilības centriem

206Viedo materiālu jomā (CAMART) un Biomedicīnas jomā (Baltijas

207Biomateriālu ekselences centrs) un

2082) atbalsts vērtību ķēžu attīstīšanai mazāk attīstītos

209reģionos - potenciāls iesiastīties Bioekonomikas, IKT un Viedās

210enerģētikas jomas P&I spēlētājiem.

211Šī aktivitāte ir aktuāla un tā ir īpaši jāatbalsta IZM, EM,

212VARAM un ZM. Šajā programmā varēs iesaistīties arī pārstāvji no

213trešajām valstīm, kuras atbalsta ES vērtības.

214RIS3 īstenošana un uzņēmējdarbības

215atklājuma procesa virzīšana pēc 2020. gada

216Kā būtiska nākamā RIS3 sastāvdaļa, kurā galvenā loma ir tieši

217EM ir paredzama arī vērtību ķēžu, ar augstu pievienotās vērtības

218potenciālu, identificēšana un K-2 PIEEJAS īstenošanai, kam ir

219jābūt patstāvīgam procesam, nodrošinot efektīvu uzņēmējdarbības

220atklājuma procesa īstenošanu. Lai veiksmīgi integrētos globālās

221vērtību ķēdēs, nepieciešami papildu pasākumi jau tradicionāli

222zināmajām eksporta veicināšanas aktivitātēm.

223Ir jāidentificē un jāmobilizē vietējās vērtību ķēdes un

224jānodrošina to atvērtība un stratēģiska koordinācija gan

225nacionālā, gan reģiona līmenī, ņemot vērā nozares attīstības

226tendences un nākotnes scenārijus, tādā veidā laikus spējot reaģēt

227uz tirgus izmaiņām, būt līderu pozīcijās un izmantot jaunas

228biznesa iespējas. RIS3 balstīta industriālā politika un K-2

229PIEEJAS īstenošana un attīstība ES plānošanas periodā 2020+

230ietvaros ļaus dinamiski plānot un ieguldīt publiskās

231investīcijas, lietotājcentrētu un zināšanu ietilpīgu produktu un

232pakalpojumu attīstību.

233Nākamajā plānošanas periodā ir arī jābūt lielam uzsvaram uz

234zināšanu ietilpīgu jaunuzņēmumu attīstīšanu, kuriem ir liela loma

235un vēl neizmantots potenciāls ekonomikas transformācijā uz

236augstāku pievienoto vērtību. Liela nozīme inovāciju radīšanā ir

237arī Latvijas zinātniskajām institūcijām un augstskolām, it īpaši

238universitātēm, ieguldījumu RIS3 īstenošanā sniedzot visām

239Latvijas zinātnes nozarēm.

240Tautsaimniecības padomes un Latvijas

241produktivitātes, efektivitātes, attīstības un konkurētspējas

242padomes transformācija

243EM lai virzītu tautsaimniecības attīstību uz zināšanu

244ietilpīgu produktu un pakalpojumu attīstību un nodrošinātu

245Latvijas uzņēmumu integrāciju globālajās vērtību ķēdēs,

246nepieciešams esošo padomju darbību un tās noteikto mērķu

247sasniegšanu organizēt saskaņā ar Viedās specializācijas

248stratēģijas konceptu.

249Cilvēkkapitāla attīstīšana un

250kapacitātes stiprināšana

251Galvenokārt IZM, taču ar lielu nozīmi arī EM, ZM un VARAM

252atbalsta programmās, lai sasniegtu nepieciešamo cilvēkkapitāla

253kapacitāti zinātnē 2021 - 2027 gada plānošanas periodā ir

254nepieciešams nodrošināt arī pilnvērtīgu ieguldījumu apmēru

255zinātnisko institūciju P&A infrastruktūrai kā centros RIS3

256specializācijas jomās. Tas nodrošinātu finansējumu zinātniskās

257infrastruktūras iegādei; sadarbības, tīklošanās pasākumiem (gan

258nacionāla, gan starptautiska līmeņa), kā arī nacionālas nozīmes

259zinātniskās infrastruktūras uzturēšanu un iekļaušanu ESFRI

260platformās, kā arī to uzturēšanu un tālāko attīstību RIS3 jomās,

261un atbilstoši Latvijas ESFRI ceļa kartei.

262Infrastruktūras uzturēšanas aktivitātes atbalsta RIS3

263ieviešanu Latvijā ar infrastruktūras resursiem un to ietvaros ir

264jāparedz arī sinerģija ar Kompetences centriem un augstākās

265izglītības nozari.

266Papildus, nākamā perioda instrumentu izstrādē lielāka uzmanība

267ir jāparedz ne tikai aktivitātēm, kuru rezultātā tiek nodrošināts

268zinātnē un inovācijās nepieciešamais cilvēkkapitāls, bet arī

269jāparedz liels uzsvars tieši uz stimuliem, kuri ir vērsti uz

270zinātniskās izcilības palielināšanu.

271Īstenot vispārējās, profesionālas un augstākās izglītības

272reformas, kas sekmē augsti kvalificētu un darba tirgū pieprasītu

273speciālistu sagatavošanu, tajā skaitā stiprinot izglītību STEM

274jomās un augstākās izglītības internacionalizāciju un

275digitalizāciju. Īpaša uzmanība ir jāpievērš zinātniskā personāla

276ataudzei, kur šobrīd ir vērojams būtisks doktora grāda ieguvēju

277skaita kritums, kas ir būtisks šķērslis tālākai cilvēkkapitāla

278ataudzei.

279RIS3 monitoringa sistēmas

280pilnveide

281Jaunā RIS3 plānošanas ietvaros IZM un EM ir nepieciešams jau

282sākotnējā posmā skaidri definēt un savstarpēji saskaņot

283sasniedzamos mērķus un mērķrādītājus un to detalizācijas

284līmeņus. Jau RIS3 plānošanas procesā laicīgi jāapzina

285aktivitāšu un sasniegto starprezultātu izvērtēšanas analītikai

286nepieciešamie un pieejamie dati, un vajadzības gadījumā

287jāpaplašina datu ieguves metodes un datu avotu klāsts.

288Piemēram, izveidot regulāru RIS3 īstenošanas procesā iesaistīto

289dalībnieku atsauksmju/vērtējuma sniegšanas mehānismu par EDP

290progresu, piemēram, darba seminārus vai pašvērtējuma aptaujas,

291kuras sniegtu gan kvantitatīvu, gan kvalitatīvu informāciju. Tas

292ļaus precīzāk un objektīvāk un kompleksāk tuvākajā nākotnē

293novērtēt, kāda ir katras P&A atbalsta programmas loma RIS3

294mērķu sasniegšanā. Skaidri jānosaka atbildību sadalījums un

295skaidri jāizplāno savstarpējās koordinācijas mehānisms un datu

296tehniskās apkopošanas un koplietošanas organizācija - tas

297atvieglos RIS3 pasākumu administrēšanu un aktivitāšu

298koordināciju, kā arī nodrošinās savlaicīgu un regulāru datu

299aktualizāciju un līdz ar to - pamatojumu turpmākajā stratēģisko

300lēmumu pieņemšanas procesā. Papildus, ir arī nepieciešams

301nodrošināt RIS3 monitoringa sasaisti ar augstākās izglītības

302monitoringu nākamajā periodā un turpināt RIS3 sasaisti ar

303augstākās izglītības sektora attīstību, studiju programmu

304konsolidāciju un jaunu studiju programmu attīstību.

3051 http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/

3062

307https://izm.gov.lv/lv/normativie-akti/ministru-kabineta-noteikumi/zinatne/viedas-specializacijas-strategija

3083

309http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40427624

3104 Vairākos pētījumos produktivitātes līmeņa

311salīdzinājumam starp valstīm tiek lietots rādītājs IKP pēc PPS

312uz vienu nodarbināto. Autori norāda, ka reālajā ekonomikā

313starptautiskajos tirgos uzņēmumi ar savām precēm un

314pakalpojumiem konkurē faktiskajās cenās, kas netiek koriģētas

315ar atšķirīgajiem izmaksu līmeņiem valstīs (PPS). Piemēram,

316izejvielas uzņēmumi iegādājas par pasaules cenām. Līdz ar to

317korektāk Latvijas uzņēmēju konkurētspēju parāda produktivitāte,

318kas tiek aprēķinātā kā IKP faktiskajās cenās uz 1 strādājošo.

319Arī rēķinot produkcijas vienības nominālās darbaspēka izmaksas

320(nominālo un reālo ULC), kas ir viens no konkurētspējas

321rādītājiem, produktivitāte netiek pārrēķināta pēc PPS. Tāpēc

322analizējot produktivitātes konverģences procesu autori izmanto

323rādītāju IKP faktiskajās cenās uz 1 strādājošo nevis IKP pēc

324PPS uz 1 strādājošo.

3255 OECD Taxonomy of Economic Activities Based on

326R&D Intensity. High R&D intensive activities (2-digit

327definition): Basic pharmaceutical products and pharmaceutical

328preparations; .Computer, electronic and optical products;

329.Scientific research and development. Medium-high R&D

330intensive activities (2-digit definition): .Chemicals and

331chemical products; Electrical equipment; Machinery and

332equipment n.e.c; Transport equipment; .Publishing activities;

333IT and other information services; .Scientific research and

334development. Avots:

335https://stats.oecd.org/DownloadFiles.aspx?HideTopMenu=yes&DatasetCode=STANI4_2016&lang=en

336STANi4_industrial_activities / Activiés

3376 Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā

338(kuras rezultāti nav tieši sasaistīti ar RIS3, taču, kurā liela

339daļa no īstenotajiem pētniecības projektiem sniedz ieguldījumu

340konkrētu RIS3 jomu pētniecības attīstībā

3417 Valsts budžeta finansētās pētniecības

342programmas, ES struktūrfondu finansētās pētniecības un

343inovāciju programmas un ES pētniecības un inovāciju programma

344"Apvārsnis2020"

3458 Plāns pieejams:

346http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40467308

347Iesniedzējs:

348Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska

349Vizē:

350Valsts sekretāre L.Lejiņa

351Paiders 67047936

352Janis.Paiders@izm.gov.lv

353Salmiņš 67013112

354Janis.Salmins@em.gov.lv

3551.pielikums

356RIS3 mērķa sasniegšanas

357rādītāji

358Mērķa

359sasniegšanas rādītāji

3602008

3612009

3622010

3632011

3642012

3652013

3662014

3672015

3682016

3692017

3702018

3712019

3722020

373Fakts

374Progress pret 2010

375Mērķis 2020

376Politikas plānošanas dokuments

377Eiropas inovāciju rādītāju grupa

378pieticīga

379pieticīga

380pieticīga

381pieticīga

382pieticīga

383pieticīga

384pieticīga

385pieticīga

386vidēja

387vidēja

388vidēja

389vidēja

390vidēja (2019)

391●

392vidēja

393ZTAI

394RIS3 virsmērķi

395Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā

396sasniedz 1,5% no IKP

3970.58

3980.45

3990.61

4000.7

4010.66

4020.61

4030.69

4040.63

4050.44

4060.51

4070,63

4080.63

409(2018)

410●

4111.5%

412ZTAI, NIP, NRP

413Produktivitāte apstrādes rūpniecībā

414(faktiskajās cenās, tūkst. EUR uz 1 strādājošo)

41516.0

41616.0

41718.5

41818.8

41918.7

42018.4

42119.4

42219.7

42320.2

42421.8

42522.2

42622.2

427●

42829.0

429-

430IV1

431Zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un

432attīstībā (atbilstoši pilna laika ekvivalentam)

4336 533

4345 485

4355 563

4365 432

4375 593

4385 396

4395 739

4405 570

4415 120

4425 378

4436039

4446 039

445(2018)

446●

4477 000

448ZTAI

449Valdības politikas tiešā un

450netiešā ietekme

451IV2

452Grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu

453skaits augstskolās un koledžās (tūkst. cilv.)

45424.2

45526

45626.5

45724.8

45821.5

45921.6

46017.4

46117

46215.8

46314.6

46415.4

46515.4

466●

46724.6

468ZTAI

469IV3

470Iedzīvotāju īpatsvars % 30-34 gadu vecumā ar

471augstāko izglītību

47226

47331

47433

47536

47637

47741

47840

47941

48043

48144

48243

48343

484●

48540

486ZTAI

487IV4

488Mazāks skaits spēcīgāku valsts finansētu

489zinātnisko institūciju

49039

49140

49240

49341

49441

49541

49640

49729

49821

49922

50021

50122

50222

503(2019)

504●

50520

506ZTAI

507IV5

508Zinātniskie raksti, kas publicēti

509starptautiskās datu bāzēs

510857

511922

5121 032

5131 731

5141 565

5151 656

5161 601

5171 978

5182 052

5192 373

5202 257

5212 257

522●

5231 500

524ZTAI

525IV6

526Sekmības rādītājs dalībai ES Ietvara

527programmā (%)

52823

52921

53020

53123

53216

53319

53422.22

5357.31

53613.6

53712.12

53820.44

53920.44

540●

54130

542ZTAI

543U1

544Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls

545pieaugums pētniecībā un attīstībā (privātā sektora

546ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, % no kopējiem

547ieguldījumiem)

54827.0

54937.0

55038.8

55124.8

55223.8

55321.8

55427.8

55520.0

55621.6

55724.1

55822,3

55922.3

560(2018)

561●

56248

563ZTAI

564U2

565Zinātnisko darbinieku skaits, kas nodarbināti

566privātajā sektorā (% no visiem, atbilstoši pilna laika

567ekvivalentam)

56818.8

56918.7

57022.6

57116

57215.8

57318.2

57424.1

57520.6

57617.5

57717.8

57817.8

579(2017)

580●

58123

582ZTAI

583U3

584Piešķirtie Eiropas patenti, kas pieteikti no

585zinātniekiem, kas rezidē Latvijā

5863

5872

1Dabaszinātnes

23974

30.23%

41.11

510.1%

639.7%

751.2%

8104.1%

91.1.

10Matemātika

11185

120.12%

130.89

147.0%

1536.6%

1622.2%

1748.2%

181.2. Datorzinātne un informātika

19695

200.27%

210.60

224.7%

2329.2%

2429.9%

2576.6%

261.3. Fizika un astronomija

271218

280.31%

291.22

3011.4%

3146.2%

3267.3%

33121.3%

341.4. Ķīmija

35963

360.26%

370.97

388.8%

3935.2%

4041.7%

4191.4%

421.5. Zemes zinātnes, fiziskā ģeogrāfija un vides

43zinātnes

44734

450.27%

461.55

4714.4%

4845.1%

4941.4%

5079.6%

511.6. Bioloģija

52823

530.16%

541.43

5510.4%

5640.1%

5766.0%

58130.1%

591.7. Citas

60dabaszinātnes

6117

620.15%

630.37

640.0%

6529.4%

6635.3%

6769.9%

1Inženierzinātnes un tehnoloģijas

23355

30.33%

40.97

58.1%

638.0%

735.6%

886.6%

92.1.

10Būvniecības un transporta inženierzinātnes

11348

120.54%

131.83

1417.8%

1540.4%

1628.4%

1786.7%

182.2. Elektrotehnika, elektronika, informācijas un

19komunikāciju tehnoloģijas

20956

210.29%

220.62

235.3%

2420.2%

2526.7%

2667.0%

272.3. Mašīnbūve un mehānika

28314

290.25%

300.85

316.1%

3224.6%

3344.6%

34116.8%

352.4. Ķīmijas inženierzinātne

3674

370.14%

380.94

398.1%

4059.3%

4136.5%

4294.5%

432.5. Materiālzinātne

44887

450.44%

460.76

475.2%

4842.8%

4949.0%

50101.0%

512.6. Medicīniskā inženierija

5256

530.11%

540.99

557.1%

5636.4%

5739.3%

5899.2%

592.7. Vides inženierija un enerģētika

60739

610.45%

621.74

6315.7%

6469.9%

6524.4%

6660.6%

672.8. Vides biotehnoloģija

68114

690.20%

701.04

719.6%

7223.2%

7344.7%

74105.7%

752.9. Rūpnieciskā biotehnoloģija

7624

770.19%

781.01

794.2%

8046.7%

8162.5%

82127.7%

832.10. Nanotehnoloģija

84144

850.26%

861.21

8711.1%

8872.7%

8964.6%

90119.1%

912.11.

92Citas inženierzinātnes un tehnoloģijas, tai skaitā pārtikas

93un dzērienu tehnoloģijas

94638

950.36%

961.06

978.2%

9837.4%

9932.3%

10084.6%

1Medicīnas un veselības zinātnes

21757

30.11%

42.73

513.1%

650.6%

758.1%

8159.6%

93.1.

10Medicīnas bāzes zinātnes, tai skaitā farmācija

11438

120.10%

131.19

1410.3%

1542.0%

1650.7%

17122.2%

183.2. Klīniskā medicīna

191137

200.11%

213.43

2215.7%

2357.8%

2461.1%

25181.0%

263.3.

27Veselības un sporta zinātnes

28328

290.12%

301.24

3113.7%

3244.5%

3355.5%

34135.0%

1Lauksaimniecības, meža un veterinārās

2zinātnes

31087

40.74%

50.86

67.5%

743.9%

825.1%

963.2%

104.1.

11Lauksaimniecības un zivsaimniecības zinātnes, mežzinātne

12605

131.01%

140.79

156.6%

1644.0%

1725.1%

1856.5%

194.2. Dzīvnieku un piena lopkopības zinātne

206

210.04%

220.05

230.0%

2450.0%

2550.0%

26128.4%

274.3. Veterinārmedicīnas zinātne

2879

290.24%

301.30

316.3%

3248.0%

3320.3%

3456.1%

354.5. Citas

36lauksaimniecības, meža un veterināro zinātņu nozaru

37zinātnes

38576

391.02%

400.88

418.7%

4256.4%

4322.7%

4462.9%

1Sociālās zinātnes

22252

30.41%

40.69

54.4%

623.7%

715.7%

853.3%

95.1.

10Psiholoģija

11151

120.13%

130.27

140.7%

1510.4%

1626.5%

1767.8%

185.2. Ekonomika un uzņēmējdarbība

19827

200.48%

210.83

226.2%

2331.7%

2414.1%

2538.8%

265.3. Izglītības zinātnes

27860

281.34%

290.67

305.5%

3115.4%

329.5%

3348.5%

345.4. Socioloģija un sociālais darbs

35102

360.14%

370.46

382.9%

3934.0%

4030.4%

41121.2%

425.5. Tiesību zinātne

4339

440.14%

450.10

460.0%

470.0%

4815.4%

4999.0%

505.6. Politikas zinātne

5190

520.17%

530.32

542.2%

5537.5%

5632.2%

57173.9%

585.7. Sociālā un ekonomiskā ģeogrāfija

59454

600.52%

610.63

623.7%

6330.8%

6417.2%

6560.9%

665.8. Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija

6724

680.10%

690.52

700.0%

710.0%

7237.5%

73145.6%

745.9. Citas

75sociālās zinātnes, tai skaitā starpnozaru sociālās zinātnes

76un militārā zinātne

77281

780.54%

790.49

803.2%

819.1%

829.3%

8348.5%

1Humanitārās un mākslas zinātnes

2323

30.14%

40.91

55.6%

614.5%

715.8%

8182.2%

96.1.

10Vēsture un arheoloģija

1162

120.08%

130.51

144.8%

1533.3%

1621.0%

17240.2%

186.2. Valodniecība un literatūrzinātne

1988

200.13%

210.49

222.3%

2322.2%

2415.9%

25180.0%

266.3. Filozofija, ētika un reliģija

2738

280.08%

290.97

305.3%

3130.0%

3221.1%

33249.3%

346.4. Mūzika, vizuālās mākslas un arhitektūra

3578

360.24%

370.48

383.8%

390.0%

407.7%

4181.7%

426.5. Citas

43humanitārās un mākslas zinātnes, tai skaitā radošās

44industrijas zinātnes

4560

460.31%

471.97

485.0%

490.0%

5016.7%

51280.4%

52* Atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 23. janvāra

53noteikumiem Nr. 49 "Noteikumi par Latvijas zinātnes nozarēm

54un apakšnozarēm"

55** Aktuālie rezultāti uz 2019.gada septembri

56*** Datubāzē netiek uzkrāta informācija par rezultātiem sekojošās

57zinātņu nozarēs: 3.4. Medicīniskā biotehnoloģija, 3.5. Citas

58medicīnas un veselības zinātnes, tai skaitā tiesu medicīniskā

59ekspertīze, 4.4. Lauksaimniecības biotehnoloģija

604.pielikums

61Tautsaimniecības nozaru attīstības

62tendences, 2016.gads salīdzinājumā ar 2011.gadu

63vertikālā ass -

64nodarbinātības izmaiņas, horizontālā ass - pievienotās vērtības

65izmaiņas

66pelēkais laukums - produktivitāte samazinās, baltais laukums -

67produktivitāte pieaug

68Nozaru produktivitāte, 2016.gads

69salīdzinājumā ar 2011.gadu - centrs

70vertikālā ass -

71nodarbinātības izmaiņas, horizontālā ass - pievienotās vērtības

72izmaiņas

73pelēkais laukums - produktivitāte samazinās, baltais laukums -

74produktivitāte pieaug

75Nozaru produktivitāte, 2016.gads

76salīdzinājumā ar 2011.gadu - centrs 2

77vertikālā ass -

78nodarbinātības izmaiņas, horizontālā ass - pievienotās vērtības

79izmaiņas

80pelēkais laukums - produktivitāte samazinās, baltais laukums -

81produktivitāte pieaug