Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums 7. pants

REKOMENDĀCIJAS RIS3 2021-2027

IZSTRĀDEI

RIS3 pārvaldības modeļa maiņa un

tālākā attīstība

Ņemot vērā 2021.-2027.gada perioda ES un nacionālā mēroga

prioritātes un izaicinājumus, kuru īstenošanai RIS3 būs arvien

lielāka nozīme, ir nepieciešams mainīt esošo Latvijas RIS3

pārvaldības modeli - gan attiecībā uz attiecīgo rīcībpolitiku

plānošanu, gan atbildībām par RIS3 ieviešanu un monitoringu.

Esošajā RIS3 2014.-2020. ir noteikts, ka IZM ir atbildīgā

iestāde par RIS3 ieviešanu un monitoringu kopā ar Ekonomikas

ministriju. Taču, ņemot vērā, ka uzņēmējdarbības atklājuma

procesa sekmēšana un tautsaimniecības transformācija primāri

ietilpst EM atbildības jomā, tad par jaunā RIS3 2021.-2027.gadam

izstrādes un ieviešanas procesa galveno politikas plānošanas

dokumentu būtu jānosaka tieši EM izstrādātās Nacionālās

industriālās politikas pamatnostādnes, tajā pašā laikā paredzot

IZM un VARAM iesaisti, kā arī nodrošinot pilnvērtīgu ZM iesaisti

RIS3 procesā, it īpaši saistībā ar kopīgajām prioritātēm

Bioekonomikas specializācijas jomas attīstībā. Šāds pārvaldības

modelis ir līdzīgāks arī citu ES valstu/reģionu praksei, kurā

RIS3 pārvalde ir galvenokārt EM, vai VARAM (reģionālās aģentūras

RIS3 reģioniem) pārziņā.

VARAM iesaiste RIS3 būtu nozīmīga 2 iemeslu dēļ. Pirmkārt,

VARAM ir atbildīga par reģionālās attīstības plānošanu un

reģionālas politikas īstenošanu, kur inovācijām uzņēmējdarbībā

esošo ekonomikas struktūru transformācijā ir izšķiroša loma,

turklāt jaunajā ES fondu plānošanas periodā 1. politikas mērķa

ietvaros paredzēts atbalsts viedākai Eiropai, veicinot inovatīvas

un viedas ekonomiskās pārmaiņas, tai skaitā viedai reģionālai

ekonomiskajai specializācijai. Otrkārt, VARAM pārziņā ir

informācijas sabiedrības, elektroniskās pārvaldes un valsts

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības politikas

jautājumi, kuru risināšanu atbalsta RIS3 joma Informācijas un

komunikācijas tehnoloģijas.

Nozīmīga loma RIS3 pārvaldībā ir saistīta ar efektīvāku

starpnozaru pārvaldību starp zinātni un inovācijām, atrodot

atbilstošos risinājumus abu zinātnes un inovāciju politikas

ieviešanas institūciju stratēģiskā darba koordinācijai. Ir

nepieciešama pilnvērtīga analītiskās un tālākās monitoringa

kapacitātes stiprināšana šajās aģentūrā attiecībā par to

administrētajām P&A programmām, gan nodrošinot plašu un

kompleksu sasaisti ar kopējo zinātnes un inovācijas politikas

politiku Latvijā, gan ciešā sasaistē ar aktuālajiem procesiem

Eiropas mērogā. Tas nozīmē arī nepieciešamību nodrošināt

pilnvērtīgu sinerģija starp zinātnes un inovāciju pamataģentūrām

(zinātniskajā ekspertīzē, uzņēmējdarbības sektora vajadzīgu

identificēšanā u.c.).

Ir nepieciešama pilnvērtīga uzņēmējdarbības atklājuma principa

darbināšana, kurai ir nepieciešams attīstīt pietiekamu vadības un

līderības kapacitāti, jo šobrīd iegūtie rezultāti parāda, ka

neviennozīmīgus rezultātus. Līderība ir nepieciešama gan, lai

būtu gan iespējams attīstīt stratēģiskās inovāciju ekosistēmas

katrā RIS3 jomā, gan lai attīstītu izcilības un tautsaimniecības

transformācijas kapacitāti pārējās RIS3 jomu aktivitātēs,

uzņēmumos, zinātniskajās institūcijās. Līderības un vadības

kapacitātes palielināšanai ir arī jābūt noteiktai kā aktivitātei

nākamajās ar RIS3 saistītajās pamatnostādnēs.

Lai sekmētu publiskā sektora inovācijas un jaunu risinājumu

atrašanu, kuri būtu vērsti uz darbības efektivitātes uzlabošanu,

sniegto pakalpojumu kvalitātes celšanu, analītiskās kapacitātes

palielināšanu utml., ir nepieciešams palielināt publiskā sektora

kapacitāti inovāciju iepirkumu īstenošanā, iespējams, caur

pilotprojektiem, kuru rezultātā publiskā sektora iestādēm (tiktu

izveidota nepieciešamā kapacitāte.

Veicot stratēģisko ekosistēmu attīstīšanu nākamajā periodā

liela nozīme ir jāpievērš tam, lai nodrošinātu iekļaujošu,

skaidru un caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu, un atvērtu ekosistēmu

koordinācijas, attīstības monitoringa un prognozēšanas mehānismu

izveidi. Šo ekosistēmu attīstīšanā nākamajā periodā arī centrālai

lomai ir jābūt tieši Latvijas pētniecības organizācijām.

Attiecībā par publiskajiem līdzekļiem, kuri nākotnē būs

nepieciešami izvēlēto stratēģisko ekosistēmu attīstīšanā, to

piešķiršana konkrētiem inovāciju projektiem ir veicama caur

konkursiem, kuru īstenošanā ir jānodrošina kompetenta un

objektīva izvērtēšana.

Lai pilnveidotu pierādījumu bāzi un varētu strādāt pie labākas

rezultātu ietekmes un tautsaimniecības transformācijas

novērtēšanas ir nepieciešams izveidot jaunu Valsts pētījumu

programmu ekonomikā, ar ievirzi tieši uz Latvijas ekonomikas

konkurētspējas pētniecību).

RIS3 tālāk attīstība un pārvaldība arī ir saistīta ar Eiropas

Komisijas rekomendāciju samazināt to institūciju skaitu, kuras

piešķir finansējumu P&A, kur būtisku soli ir paveikusi IZM,

kuras izstrādātais un 2019.gada 14.oktobrī Ministru Kabinetā

apstiprinātais konceptuālais ziņojums "Par Latvijas zinātnes

politikas ieviešanas sistēmas institucionālo konsolidāciju"

savā sektorā šo jautājumu risina caur Latvijas Zinātnes padomes

izveidi. Tomēr, paralēli šim jautājuma ir tikpat aktuāli

paplašināt RIS3 pārvaldību, it īpaši, papildus, EM un IZM,

nodrošinot pinvērtīgu VARAM un ZM iesaisti RIS3 procesā.

RIS3 pārvaldības modeļa maiņa un tālākā attīstība ir arī cieši

atkarīga no tā, cik sekmīgi notiks plānotā kopējā zinātnes un

inovācijas sistēmas institucionālā modeļa maiņa Latvijā, t.sk.

pabeigta Latvijas zinātnes politikas ieviešanas sistēmas

institucionālā konsolidācija.

RIS3 instrumentu arhitektūra un

dizains

2014.-2020.gada ES fondu atbalsta programmas un citi P&A

atbalsta instrumenti, lai arī ir kopumā veicinājuši zinātnisko

institūciju un uzņēmumu pētniecības un inovācijas kapacitātes

attīstību, nav nodrošinājuši pietiekami integrētu pieeju

pētniecības un tehnoloģiju attīstības sasaistei un, līdz ar to,

inovācijas kapacitātes attīstīšanai. Jaunajā periodā EM, IZM,

VARAM un ZM RIS3 atbalsta programmas būtu jāveido, definējot

ietilpīgākus un savstarpēji ciešāk integrētus instrumentus, kā

arī nosakot konkrētākus mērķus un skaidrus un izmērāmus

sasniedzamo rezultātu rādītājus. Identificētās tematiskās

apakšjomas pētniecības un tehnoloģiju attīstības projektos ir

ņemamas vērā, plānojot un definējot stratēģiskās ekosistēmas.

Programmu dizainā ir nepieciešams strādāt pie to adminitratīva

sloga mazināšanas, kur jau šobrīd ir uzsāktas aktivitātes, kuras

ir vērstas, lai samazinātu administratīvo slogu ES fondu

līdzfinansētu projektu īstenotājiem pētniecības un augstākās

izglītības jomā. Šajās aktivitātēs iegūtās rekomendācijas ir

jāņem vērā izstrādājot nākamā perioda RIS3 instrumentus,

piemēram, nodrošinot to, ka ieviešanas uzraudzība projektiem ir

pilnvērtīgi salāgota ar Apvārsnis 2020 (un no 2021.gada Apvārsnis

Eiropa).

Pirmie monitoringa rezultāti arī pamato nepieciešamību

nākamajā plānošanas periodā izvērst pētniecības un inovāciju

rīcībpolitikas instrumentos gan ciešāk salāgotu un integrētu šo

instrumentu arhitektūru, gan nodrošinot to, ka katras programmas

pielāgotību tās tiešajam ieguldījumam RIS3 mērķu sasniegšanā.

Piemēram, nodrošinot programmu dizainā to, ka P&A atbalsta

instrumenta specializācijas un sasaistes pakāpe ar RIS3

specializācijas jomām ir tieši atkarīga tajos atbalstīto

aktivitāšu tehnoloģiju gatavības līmeņa (TRL), kur

specializācijas pakāpe palielinās, tuvojoties komercializācijai,

augstākajos TRL līmeņos paredzot P&A atbalsta instrumenta

atbalstīto aktivitāšu tālāku specializāciju RIS3 jomu ietvaros

identificētajās tematiskajās nišās ar vislielāko

komercializācijas un tautsaimniecības transformācijas potenciālu.

Šajā plānošanas periodā EM un IZM ar RIS3 saistītās P&A

programmas to arhitektūrā un dizainā viennozīmīgi ļāvušas būtiski

koncentrēt Latvijas P&A sistēmu uz augstāku pievienoto

vērtību un šī brīža RIS3 makro rezultāti par spīti zemajiem

kopējiem ieguldījumiem jau norāda uz to, ka Latvijas P&A

sistēma pēc sasniegtajiem rezultātiem starp 2014.-2018.gadu ir ar

augstu produktivitāti, attiecībā pret ieguldījumu apjomu.

Papildus, ir nepieciešams P&A atbalsta instrumentu

piedāvājumā nosegt disbalansu starp dažādiem instrumentiem, jo

šobrīd, kā to parāda monitoringa rezultāti, bieži vien

aktivitātēs, kurās ir vērojama augsta inovāciju aktivitāte no

uzņēmējiem nav nodrošināts pilnvērtīgs valsts pasūtījums

(piemēram, caur fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu un

Valsts pētījumu programmām).

Ir arī identificēta nepieciešamība nodrošināt pilnvērtīgāku

zināšanu pārnesi, kas nozīmētu nepieciešamību izvērst

mērķtiecīgas augstskolu īstenotas zināšanu nodošanas aktivitātes,

ar mērķi izveidot funkcionējošas platformas zināšanu un

tehnoloģiju nodošanai sabiedrībai, t.sk uzņēmējiem (t.s

"extension services" pasākumu īstenošana). Šī ir daļa

no t.s. "trešās misijas", kuru atbalsts ir jāparedz arī

ES fondu atbalsta programmu izstrādē nākamajā periodā, jo šobrīd

šādas aktivitātes jau notiek, bet tām vajag lielāku fokusu un

sistemātisku to organizēšanu.

RIS3 monitoringa rezultāti pamato nepieciešamību tālāko

P&A instrumentu izstrādē nodrošināt tematisku un, iespējams,

institucionāli fokusētu projektu pieteikumu atlasi, taču, šobrīd

pieejamā informācija par projektu rezultātiem vēl tikai ienāk un

šobrīd galvenokārt ir tikai informācija par ieguldījumu apmēru,

nevis iegūtajiem rezultātiem un to kvalitāti, kā rezultātā ir par

agru, lai šādus uzsaukumus varētu ieviest IZM P&A programmās

vēl 2020.gada laikā.

Papildus ir nepieciešama pētniecības pilotprojektu un

demonstrācijas projektu īstenošana, tam paredzot atbalsta

programmas un attīstot koordinētāku un mērķfokusētāku sadarbību

starp pētniecības organizācijām, uzņēmumiem un pašvaldībām. Šādas

P&I iniciatīvas praktiski demonstrē pētniecības kompetences,

inovācijas potenciālu, sadarbības kultūru un atbalstošu

institucionālo vidi, kas gan tiešā, gan netiešā veidā var

paaugstināt Latvijas konkurētspēju gan starptautisku sadarbības

partneru, gan investoru piesaistē.

RIS3 ES fondu atbalsta programmās un pārējos P&A

instrumentos ir arī jāparedz cieša sasaiste ar Eiropas mēroga

izaicinājumiem, piemēram, attiecībā uz klimatneitralitātes

politikas mērķiem. Latvijai šajā jomā ir potenciāls kļūt par

Eiropas mēroga pētniecības un zināšanu centru un īstenot Eiropas

mēroga pilotprojektus, bioekonomikā, viedajās transporta sistēmās

un digitālajos risinājumos energoefektivitātē un klimata

neitralitātē. "2019. gada 17. jūlijā Ministru kabinetā tika

apstiprināts "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns

laika posmam līdz 2030. gadam" (turpmāk - Plāns). Plānā ir

paredzēti vairāk nekā 80 pasākumi, lai palīdzētu Latvijas

iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labāk pielāgoties jau

notiekošajām klimata pārmaiņām. Viens no plāna rīcības virzieniem

ir "Zinātnes un pētniecības potenciāla palielināšana un

pielietošana klimata ietekmju un risku, ievainojamības un

pielāgošanās klimata pārmaiņām rīcībpolitikas īstenošanai".

Pielāgošanās pasākumu vidū ir pasākumi, kas skar gan pilsētvidi,

gan pētniecību un tā pasākumu īstenošanai būs nepieciešama plaša

institūciju iesaiste8. Īpaši aktuāli tas ir tieši

Viedās enerģētikas un Bioekonomikas RIS3 jomās.

Sekmīga iesaiste Eiropas Komisijas

starpreģionu RIS3 tīklošanas platformās

2018. gadā Eiropas Komisija apstiprināja jaunu INTERREG

programmas komponenti - Starpreģionu Inovāciju Investīcijas

(Interregional Innovation Investments), kuru veido dažādas

Eiropas mēroga tīklošanās Viedās specializācijas stratēģijas (S3)

platformas. Programmai 7 gadu periodam paredzēti 970 milj.

euro ar mērķi attīstīt Eiropas vērtību ķēdes divos

veidos:

1) atbalsts starpreģionālu inovāciju projektu īstenošanai - ir

potenciāls iesaistīties Latvijas pētniecības izcilības centriem

Viedo materiālu jomā (CAMART) un Biomedicīnas jomā (Baltijas

Biomateriālu ekselences centrs) un

2) atbalsts vērtību ķēžu attīstīšanai mazāk attīstītos

reģionos - potenciāls iesiastīties Bioekonomikas, IKT un Viedās

enerģētikas jomas P&I spēlētājiem.

Šī aktivitāte ir aktuāla un tā ir īpaši jāatbalsta IZM, EM,

VARAM un ZM. Šajā programmā varēs iesaistīties arī pārstāvji no

trešajām valstīm, kuras atbalsta ES vērtības.

RIS3 īstenošana un uzņēmējdarbības

atklājuma procesa virzīšana pēc 2020. gada

Kā būtiska nākamā RIS3 sastāvdaļa, kurā galvenā loma ir tieši

EM ir paredzama arī vērtību ķēžu, ar augstu pievienotās vērtības

potenciālu, identificēšana un K-2 PIEEJAS īstenošanai, kam ir

jābūt patstāvīgam procesam, nodrošinot efektīvu uzņēmējdarbības

atklājuma procesa īstenošanu. Lai veiksmīgi integrētos globālās

vērtību ķēdēs, nepieciešami papildu pasākumi jau tradicionāli

zināmajām eksporta veicināšanas aktivitātēm.

Ir jāidentificē un jāmobilizē vietējās vērtību ķēdes un

jānodrošina to atvērtība un stratēģiska koordinācija gan

nacionālā, gan reģiona līmenī, ņemot vērā nozares attīstības

tendences un nākotnes scenārijus, tādā veidā laikus spējot reaģēt

uz tirgus izmaiņām, būt līderu pozīcijās un izmantot jaunas

biznesa iespējas. RIS3 balstīta industriālā politika un K-2

PIEEJAS īstenošana un attīstība ES plānošanas periodā 2020+

ietvaros ļaus dinamiski plānot un ieguldīt publiskās

investīcijas, lietotājcentrētu un zināšanu ietilpīgu produktu un

pakalpojumu attīstību.

Nākamajā plānošanas periodā ir arī jābūt lielam uzsvaram uz

zināšanu ietilpīgu jaunuzņēmumu attīstīšanu, kuriem ir liela loma

un vēl neizmantots potenciāls ekonomikas transformācijā uz

augstāku pievienoto vērtību. Liela nozīme inovāciju radīšanā ir

arī Latvijas zinātniskajām institūcijām un augstskolām, it īpaši

universitātēm, ieguldījumu RIS3 īstenošanā sniedzot visām

Latvijas zinātnes nozarēm.

Tautsaimniecības padomes un Latvijas

produktivitātes, efektivitātes, attīstības un konkurētspējas

padomes transformācija

EM lai virzītu tautsaimniecības attīstību uz zināšanu

ietilpīgu produktu un pakalpojumu attīstību un nodrošinātu

Latvijas uzņēmumu integrāciju globālajās vērtību ķēdēs,

nepieciešams esošo padomju darbību un tās noteikto mērķu

sasniegšanu organizēt saskaņā ar Viedās specializācijas

stratēģijas konceptu.

Cilvēkkapitāla attīstīšana un

kapacitātes stiprināšana

Galvenokārt IZM, taču ar lielu nozīmi arī EM, ZM un VARAM

atbalsta programmās, lai sasniegtu nepieciešamo cilvēkkapitāla

kapacitāti zinātnē 2021 - 2027 gada plānošanas periodā ir

nepieciešams nodrošināt arī pilnvērtīgu ieguldījumu apmēru

zinātnisko institūciju P&A infrastruktūrai kā centros RIS3

specializācijas jomās. Tas nodrošinātu finansējumu zinātniskās

infrastruktūras iegādei; sadarbības, tīklošanās pasākumiem (gan

nacionāla, gan starptautiska līmeņa), kā arī nacionālas nozīmes

zinātniskās infrastruktūras uzturēšanu un iekļaušanu ESFRI

platformās, kā arī to uzturēšanu un tālāko attīstību RIS3 jomās,

un atbilstoši Latvijas ESFRI ceļa kartei.

Infrastruktūras uzturēšanas aktivitātes atbalsta RIS3

ieviešanu Latvijā ar infrastruktūras resursiem un to ietvaros ir

jāparedz arī sinerģija ar Kompetences centriem un augstākās

izglītības nozari.

Papildus, nākamā perioda instrumentu izstrādē lielāka uzmanība

ir jāparedz ne tikai aktivitātēm, kuru rezultātā tiek nodrošināts

zinātnē un inovācijās nepieciešamais cilvēkkapitāls, bet arī

jāparedz liels uzsvars tieši uz stimuliem, kuri ir vērsti uz

zinātniskās izcilības palielināšanu.

Īstenot vispārējās, profesionālas un augstākās izglītības

reformas, kas sekmē augsti kvalificētu un darba tirgū pieprasītu

speciālistu sagatavošanu, tajā skaitā stiprinot izglītību STEM

jomās un augstākās izglītības internacionalizāciju un

digitalizāciju. Īpaša uzmanība ir jāpievērš zinātniskā personāla

ataudzei, kur šobrīd ir vērojams būtisks doktora grāda ieguvēju

skaita kritums, kas ir būtisks šķērslis tālākai cilvēkkapitāla

ataudzei.

RIS3 monitoringa sistēmas

pilnveide

Jaunā RIS3 plānošanas ietvaros IZM un EM ir nepieciešams jau

sākotnējā posmā skaidri definēt un savstarpēji saskaņot

sasniedzamos mērķus un mērķrādītājus un to detalizācijas

līmeņus. Jau RIS3 plānošanas procesā laicīgi jāapzina

aktivitāšu un sasniegto starprezultātu izvērtēšanas analītikai

nepieciešamie un pieejamie dati, un vajadzības gadījumā

jāpaplašina datu ieguves metodes un datu avotu klāsts.

Piemēram, izveidot regulāru RIS3 īstenošanas procesā iesaistīto

dalībnieku atsauksmju/vērtējuma sniegšanas mehānismu par EDP

progresu, piemēram, darba seminārus vai pašvērtējuma aptaujas,

kuras sniegtu gan kvantitatīvu, gan kvalitatīvu informāciju. Tas

ļaus precīzāk un objektīvāk un kompleksāk tuvākajā nākotnē

novērtēt, kāda ir katras P&A atbalsta programmas loma RIS3

mērķu sasniegšanā. Skaidri jānosaka atbildību sadalījums un

skaidri jāizplāno savstarpējās koordinācijas mehānisms un datu

tehniskās apkopošanas un koplietošanas organizācija - tas

atvieglos RIS3 pasākumu administrēšanu un aktivitāšu

koordināciju, kā arī nodrošinās savlaicīgu un regulāru datu

aktualizāciju un līdz ar to - pamatojumu turpmākajā stratēģisko

lēmumu pieņemšanas procesā. Papildus, ir arī nepieciešams

nodrošināt RIS3 monitoringa sasaisti ar augstākās izglītības

monitoringu nākamajā periodā un turpināt RIS3 sasaisti ar

augstākās izglītības sektora attīstību, studiju programmu

konsolidāciju un jaunu studiju programmu attīstību.

1 http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/

https://izm.gov.lv/lv/normativie-akti/ministru-kabineta-noteikumi/zinatne/viedas-specializacijas-strategija

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40427624

4 Vairākos pētījumos produktivitātes līmeņa

salīdzinājumam starp valstīm tiek lietots rādītājs IKP pēc PPS

uz vienu nodarbināto. Autori norāda, ka reālajā ekonomikā

starptautiskajos tirgos uzņēmumi ar savām precēm un

pakalpojumiem konkurē faktiskajās cenās, kas netiek koriģētas

ar atšķirīgajiem izmaksu līmeņiem valstīs (PPS). Piemēram,

izejvielas uzņēmumi iegādājas par pasaules cenām. Līdz ar to

korektāk Latvijas uzņēmēju konkurētspēju parāda produktivitāte,

kas tiek aprēķinātā kā IKP faktiskajās cenās uz 1 strādājošo.

Arī rēķinot produkcijas vienības nominālās darbaspēka izmaksas

(nominālo un reālo ULC), kas ir viens no konkurētspējas

rādītājiem, produktivitāte netiek pārrēķināta pēc PPS. Tāpēc

analizējot produktivitātes konverģences procesu autori izmanto

rādītāju IKP faktiskajās cenās uz 1 strādājošo nevis IKP pēc

PPS uz 1 strādājošo.

5 OECD Taxonomy of Economic Activities Based on

R&D Intensity. High R&D intensive activities (2-digit

definition): Basic pharmaceutical products and pharmaceutical

preparations; .Computer, electronic and optical products;

.Scientific research and development. Medium-high R&D

intensive activities (2-digit definition): .Chemicals and

chemical products; Electrical equipment; Machinery and

equipment n.e.c; Transport equipment; .Publishing activities;

IT and other information services; .Scientific research and

development. Avots:

https://stats.oecd.org/DownloadFiles.aspx?HideTopMenu=yes&DatasetCode=STANI4_2016&lang=en

STANi4_industrial_activities / Activiés

6 Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā

(kuras rezultāti nav tieši sasaistīti ar RIS3, taču, kurā liela

daļa no īstenotajiem pētniecības projektiem sniedz ieguldījumu

konkrētu RIS3 jomu pētniecības attīstībā

7 Valsts budžeta finansētās pētniecības

programmas, ES struktūrfondu finansētās pētniecības un

inovāciju programmas un ES pētniecības un inovāciju programma

"Apvārsnis2020"

8 Plāns pieejams:

http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40467308

Iesniedzējs:

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska

Vizē:

Valsts sekretāre L.Lejiņa

Paiders 67047936

Janis.Paiders@izm.gov.lv

Salmiņš 67013112

Janis.Salmins@em.gov.lv

1.pielikums

RIS3 mērķa sasniegšanas

rādītāji

Mērķa

sasniegšanas rādītāji

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

Fakts

Progress pret 2010

Mērķis 2020

Politikas plānošanas dokuments

Eiropas inovāciju rādītāju grupa

pieticīga

vidēja

vidēja (2019)

●

vidēja

ZTAI

RIS3 virsmērķi

Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā

sasniedz 1,5% no IKP

0.58

0.45

0.61

0.7

0.66

0.61

0.69

0.63

0.44

0.51

0,63

0.63

(2018)

●

1.5%

ZTAI, NIP, NRP

Produktivitāte apstrādes rūpniecībā

(faktiskajās cenās, tūkst. EUR uz 1 strādājošo)

16.0

18.5

18.8

18.7

18.4

19.4

19.7

20.2

21.8

22.2

●

29.0

IV1

Zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un

attīstībā (atbilstoši pilna laika ekvivalentam)

6 533

5 485

5 563

5 432

5 593

5 396

5 739

5 570

5 120

5 378

6039

6 039

(2018)

●

7 000

ZTAI

Valdības politikas tiešā un

netiešā ietekme

IV2

Grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu

skaits augstskolās un koledžās (tūkst. cilv.)

24.2

26.5

24.8

21.5

21.6

17.4

15.8

14.6

15.4

●

24.6

ZTAI

IV3

Iedzīvotāju īpatsvars % 30-34 gadu vecumā ar

augstāko izglītību

●

ZTAI

IV4

Mazāks skaits spēcīgāku valsts finansētu

zinātnisko institūciju

(2019)

●

ZTAI

IV5

Zinātniskie raksti, kas publicēti

starptautiskās datu bāzēs

857

922

1 032

1 731

1 565

1 656

1 601

1 978

2 052

2 373

2 257

●

1 500

ZTAI

IV6

Sekmības rādītājs dalībai ES Ietvara

programmā (%)

22.22

7.31

13.6

12.12

20.44

●

ZTAI

Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls

pieaugums pētniecībā un attīstībā (privātā sektora

ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, % no kopējiem

ieguldījumiem)

27.0

37.0

38.8

24.8

23.8

21.8

27.8

20.0

21.6

24.1

22,3

22.3

(2018)

●

ZTAI

Zinātnisko darbinieku skaits, kas nodarbināti

privātajā sektorā (% no visiem, atbilstoši pilna laika

ekvivalentam)

18.8

18.7

22.6

15.8

18.2

24.1

20.6

17.5

17.8

(2017)

●

ZTAI

Piešķirtie Eiropas patenti, kas pieteikti no

zinātniekiem, kas rezidē Latvijā

●

ZTAI

Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars (% no visiem

uzņēmumiem)

29.9

30.4

25.5

30.3

(2016)

●

ZTAI

Tautsaimniecības

transformācija

Apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes

kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20%

10.8

10.9

13.5

13.3

13.2

12.8

12.3

12.0

11.9

12.2

12.0

●

NIP

Apstrādes rūpniecības pieaugums 2020.gadā,

pret 2011.gadu ir 60%

107.0

83.3

95.1

100.0

104.3

102.3

102.7

103.1

106.0

114.5

117.1

●

160

NIP

Preču un pakalpojumu eksporta pieaugums

(vidēji gadā salīdzināmās cenās, %)

2.4

-12.9

13.4

12.0

9.8

1.1

6.0

3.1

4.4

6.2

1.8

●

5% (2018.-2020.g., vidēji

gadā)

LPPEVĀIPP

Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars

Latvijas kopējā eksportā (%)

4.6

5.3

4.8

6.7

6.4

9.7

10.2

(2017)

●

11%

LPPEVĀIPP

ĀTI snieguma indekss (Baltijas reģionā)

1.0

0.8

0.6

0.7

1.0

1.2

1.3

1.6

1.2

0.9

(2017)

●

1.2 (2018.-2020.g., vidēji

gadā)

LPPEVĀIPP

2.pielikums

Tautsaimniecības nozaru struktūra

un sadalījums pēc P&A intensitātes, augstās un vidēji augstās

tehnoloģiskās intensitātes un Zināšanu intensīvās aktivitātes

biznesa sektorā atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai

R&D intensīvās nozares*

Augstās un vidēji augstās tehnoloģiskās intensitātes

rūpniecības nozares**

Zināšanu intensīvās aktivitātes biznesa sektorā

(KIABI)**

Pievienotā

vērtība

tūkst.

Nodarbinātība

tūkst

Pievienotā

vērtība

Nodarbinātība

2011

2016

2018

2011

2016

2018

2011

2016

2018

2011

2016

2018

A Lauksaimniecība

700.3

802.6

973.7

68.57

67.44

65.27

3.9

3.7

3.8

8.0

7.6

7.2

A01 Augkopība un lopkopība, medniecība un

saistītas palīgdarbības

309.9

489.9

973.7

53.12

47.95

1.8

2.6

6.2

5.4

A02 Mežsaimniecība un mežizstrāde

351.9

272.5

14.37

17.85

2.1

1.4

1.7

2.0

A03 Zivsaimniecība

27.0

22.0

1.08

1.64

0.2

0.1

0.2

B Ieguves rūpniecība

75.6

79.3

134.7

2.74

2.62

0.4

0.5

0.3

C Apstrādes rūpniecība

2 399.7

2 592.4

3 088.7

120.56

118.92

120.19

13.3

11.9

12.0

14.1

13.4

C10-12 Pārtikas produktu un dzērienu

ražošana

456.9

496.5

28.23

25.86

2.7

2.6

3.3

2.9

C13-15 Tekstilizstrādājumu ražošana

138.5

106

13.26

10.96

0.8

0.6

1.5

1.2

C16 Koksnes, koka un korķa izstrādājumu

ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu

ražošana

493.8

518.6

22.90

22.75

2.9

2.8

2.7

2.6

C17 Papīra un papīra izstrādājumu

ražošana

31.9

34.3

1.67

1.54

0.2

C18 Poligrāfija un ierakstu

reproducēšana

42.6

54.9

2.97

3.86

0.3

0.4

C19 Koksa un naftas pārstrādes produktu

ražošana

0.6

0.2

0.02

0.0

C20 Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu

ražošana

66.0

48.5

2.99

2.88

0.4

0.3

C21 Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko

preparātu ražošana

86.2

74.5

2.26

2.40

0.5

0.4

0.3

C22 Gumijas un plastmasas izstrādājumu

ražošana

52.2

62.9

2.77

3.12

0.3

0.4

C23 Nemetālisko minerālu izstrādājumu

ražošana

151.4

173.4

4.74

5.79

0.9

0.6

0.7

C24 Metālu ražošana

77.9

11.9

3.72

0.97

0.5

0.1

0.4

0.1

C25 Gatavo metālizstrādājumu ražošana,

izņemot mašīnas un iekārtas

177.4

199.2

9.38

10.61

1.1

1.2

C26 Datoru, elektronisko un optisko iekārtu

ražošana

62.1

155.4

1.45

2.01

0.4

0.8

0.2

C27 Elektrisko iekārtu ražošana

53.3

71.1

3.03

3.69

0.3

0.4

C28 Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un

darba mašīnu ražošana

56.9

63.1

3.55

3.80

0.3

0.4

C29 Automobiļu, piekabju un puspiekabju

ražošana

35.8

65.0

1.58

2.11

0.2

0.3

0.2

C30 Citu transportlīdzekļu ražošana

28.3

29.1

2.39

2.17

0.2

0.3

0.2

C31-32 Mēbeļu ražošana un cita veida

ražošana

100.3

117.2

7.87

8.97

0.6

0.9

1.0

C33 Iekārtu un ierīču remonts un

uzstādīšana

135.7

124.5

5.79

5.41

0.8

0.7

0.6

D Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde

un gaisa kondicionēšana

473.3

495.6

704.9

12.29

11.89

2.8

2.6

2.7

1.4

1.3

E Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu

apsaimniekošana un sanācija

185.1

192.5

213.4

6.62

7.53

1.0

0.9

0.8

E36 Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde

42.4

44.2

1.76

1.73

0.3

0.2

E37-39 Notekūdeņu, atkritumu savākšana un

izvietošana, pārstrāde un citi atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojumi

128.4

129.5

4.86

5.8

0.8

0.7

0.6

0.7

F Būvniecība

1033.4

1029.2

1818.0

61.66

60.23

69.45

6.1

5.5

7.1

7.2

6.8

7.7

G Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība;

automobiļu un motociklu remonts

2 659.8

3 162.1

3623.1

144.52

145.35

14.7

14.5

14.1

16.9

16.4

G45 Automobiļu un motociklu

vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts

241.8

333.5

14.12

15.67

1.4

1.8

1.6

1.8

G46 Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus

un motociklus

1 201.9

1 339.1

41.68

42.93

7.1

4.9

4.8

G47 Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un

motociklus

1 067.9

1 381.2

88.72

86.75

6.3

7.3

10.4

9.8

H Transports un uzglabāšana

1 902.0

1 984.3

2 439.4

77.13

71.05

10.5

9.1

9.5

9.0

8.0

H49 Sauszemes transports un cauruļvadu

transports

835.3

826.5

39.58

37.76

5.0

4.4

4.6

4.3

H50 Ūdens transports

70.2

63.9

1.04

0.86

0.4

0.3

0.1

H51 Gaisa transports

38.5

270.5

1.65

1.57

0.2

1.4

0.2

H52 Uzglabāšanas un transporta

palīgdarbības

948.1

928.7

28.50

26.35

5.6

4.9

3.3

3.0

H53 Pasta un kurjeru darbība

70.1

67.9

6.36

4.52

0.4

0.7

0.5

I Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

298.2

354.3

467.8

23.46

28.9

1.8

1.9

1.8

2.7

3.3

J Informācijas un komunikācijas

pakalpojumi

782.9

1 071.8

1 402.5

21.54

30.73

35.38

4.3

4.9

5.5

2.5

3.5

3.9

J58 Izdevējdarbība

59.9

36.5

3.66

3.18

0.4

0.2

0.4

J59-60 Kino, video, TV programmu izstrāde un

apraide

53.4

1.22

1.52

0.3

0.1

0.2

J61 Telekomunikācija

360.9

351.4

6.07

5.27

2.1

1.9

0.7

0.6

J62-63 Datorprogrammēšana, konsultēšana,

saistītas darbības un informācijas pakalpojumi

284.2

437.8

10.59

20.76

1.7

2.3

1.2

2.3

K Finanšu un apdrošināšanas darbības

727.1

1 044.6

938.2

17.44

16.51

15.85

4.0

4.8

3.7

2.0

1.9

1.8

K64 Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot

apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu

394.2

470.0

13.57

12.35

2.3

2.5

1.6

1.4

K65 Apdrošināšana, pārapdrošināšana un

pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo

apdrošināšanu

28.5

102.7

2.57

2.28

0.2

0.5

0.3

K66 Finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas

darbības papildinošas darbības

66.8

60.5

1.30

1.89

0.4

0.3

0.2

L Operācijas ar nekustamo īpašumu

1 632.2

1 828.0

3 086.2

19.47

22.07

22.41

9.7

12.0

2.3

2.5

M Profesionālie, zinātniskie un tehniskie

pakalpojumi

826.5

1 027.8

31.88

44.98

4.6

4.7

3.7

5.1

M69-70 Juridiskie, grāmatvedības pakalpojumi,

centrālo biroju darbība un konsultēšana

330.4

358.9

13.72

21.29

2.0

1.9

1.6

2.4

M71 Arhitektūras un inženiertehniskie

pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze

167.5

171.7

8.48

9.88

1.0

0.9

1.0

1.1

M72 Zinātniskās pētniecības darbs

97.8

85.2

0.67

0.57

0.6

0.5

0.1

M73 Reklāmas un tirgus izpētes

pakalpojumi

141.5

98.5

5.88

7.77

0.8

0.5

0.7

0.9

M74-75 Citi profesionālie, zinātniskie un

tehniskie pakalpojumi

56.5

110.3

3.14

5.48

0.3

0.6

0.4

0.6

N Administratīvo un apkalpojošo dienestu

darbība

569.2

643.4

26.75

32.48

3.2

2.9

3.1

3.7

N77 Iznomāšana un ekspluatācijas līzings

112.7

175.3

2.10

2.64

0.7

0.9

0.2

0.3

N78 Darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar

personālu

106.2

128.0

3.89

4.56

0.6

0.7

0.5

N79 Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un

citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas

darbības

45.0

46.9

1.43

1.70

0.3

0.2

N80-82 Apsardzes pakalpojumi, ēku uzturēšana,

citas uzņēmumu palīgdarbības

313.6

320

19.34

23.58

1.9

1.7

2.3

2.7

O Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā

sociālā apdrošināšana

1 217.3

1 302.5

1 912.0

54.67

53.21

7.2

6.9

7.4

6.4

6.0

P Izglītība

871.3

946.8

1 262.2

80.96

80.44

5.2

5.0

4.9

9.5

9.1

Q Veselība un sociālā aprūpe

526.8

757.5

874.6

46.75

48.22

2.9

3.5

3.4

5.5

5.4

Q86 Veselības aizsardzība

428.4

527.4

37.75

37.42

2.5

2.8

4.4

4.2

Q87-88 Sociālā aprūpe

87.3

103.5

8.99

10.8

0.5

0.6

1.0

1.2

R Māksla, izklaide un atpūta

342.0

442.4

529.1

18.97

22.05

1.9

2.0

2.1

2.2

2.5

R90-92 Radošas, mākslinieciskas, izklaides un

kultūras iestāžu darbības

239

297.2

11.72

13.44

1.4

1.6

1.4

1.5

R93 Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas

darbība

89.8

82.7

7.25

8.61

0.5

0.4

0.8

1.0

S Citi pakalpojumi

137.9

180.9

18.63

18.64

0.8

2.2

2.1

S94 Sabiedrisko, politisko un citu

organizāciju darbība

45.8

60.5

6.37

4.97

0.3

0.7

0.6

S95 Datoru, individuālās lietošanas

priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonts

18.7

19.5

2.70

2.51

0.1

0.3

S96 Pārējo individuālo pakalpojumu

sniegšana

76.8

80.3

9.57

11.17

0.5

0.4

1.1

1.3

T Mājsaimniecību kā darba devēju darbība

39.7

39.2

1.64

3.06

0.2

0.3

pēc OECD klasifikācijas

R&D augstās

intensitātes nozares; augsto tehnoloģiju nozares

R&D vidēji

augstās intensitātes nozares

* pēc Eurostat klasifikācijas

vidēji zemo

tehnoloģiju nozares

zemo tehnoloģiju

nozares

citas zināšanu

ietilpīgās nozares

.. nav datu

3.pielikums

Zinātnisko publikāciju skaits un

pamatrādītāji Latvijas zinātnes nozaru* griezumā, izmantojot

Web of Science datubāzē pieejamo informāciju par

2014-2018.gada rezultātiem**

Latvija kopā***

Zinātnisko publikāciju skaits

Zinātnisko publikāciju īpatsvars no ES kopskaita

attiecīgajā nozarē

Publikāciju vidējā kvalitāte (Pēc to Category Normalized

Citation Impact)

Zinātnisko publikāciju īpatsvars starp top 10 % nozares

citētākajām publikācijām

Zinātnisko publikāciju skaits starp top 25 % (Q1) nozares

citētākajiem zinātniskajiem žurnāliem

Zinātnisko publikāciju īpatsvars sadarbībā ar ārvalstu

autoriem

Zinātnisko publikāciju īpatsvars sadarbībā ar ārvalstu

autoriem attiecībā pret ES vidējo līmeni nozarē

Latvija kopā

9990

0.23%

1.26

10.0%

42.2%

38.8%

98.5%