123. pants
Tādu darba algas ieturējumu ierobežošana, ko izdara darba devējs

Ieturējumus no darbinieku darba algas, lai dzēstu viņu parādu uzņēmumam, iestādei vai organizācijai, kurā viņi strādā, pēc darba devēja rīkojuma var izdarīt:

1) lai atmaksātu avansu, kas izsniegts uz darba algas rēķina; lai saņemtu atpakaļ summas, kas pārmaksātas aritmētisku kļūdu dēļ; lai saņemtu atpakaļ neizlietoto un laikā neatmaksāto avansu, kas izsniegts dienesta komandējumam vai sakarā ar darbinieka pārcelšanu uz citu apvidu, kā arī saimnieciskajām vajadzībām, ja darbinieks neapstrīd ieturējuma pamatu un ieturējuma apmēru.

Šajos gadījumos darba devējs ir tiesīgs dot rīkojumu par ieturējumu ne vēlāk kā mēnesi no avansa atmaksāšanai vai parāda dzēšanai noteiktā termiņa notecēšanas dienas vai nepareizi aprēķinātās summas izmaksas dienas.

Ja darbinieks apstrīd šai punktā minēto prasījuma pamatu vai apmēru, darba devējs ir tiesīgs iesniegt prasību tiesā ne vēlāk kā viena gada laikā no avansa atmaksāšanai vai parāda dzēšanai noteiktā termiņa notecēšanas vai nepareizi aprēķinātās summas izmaksas dienas;

2) ja darbinieku atlaiž pirms tā darba gada beigām, par kuru viņš jau saņēmis atvaļinājumu, - par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām. Ieturējumu par šīm dienām neizdara, ja darbinieku atlaiž uz šā kodeksa 30.panta 3., 5. un 6. punktā un 33. panta 1., 1.2, 2. un 5. punktā minētajiem pamatiem, kā arī ja nosūta mācīties vai sakarā ar aiziešanu pensijā.

Darba algu, ko darbiniekam darba devējs pārmaksājis (arī tad, ja nepareizi piemērots likums), nevar piedzīt, izņemot gadījumus, kad ieviesusies aritmētiska kļūda.

129

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 08.04.1988. dekrētu; 17.03.1992., 06.04.1993. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)