11. pants
Rūpnieciskā zveja

(1) Tiesības nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ūdeņos (ja rūpnieciskā zveja tajos ir atļauta) Latvijas Republikas juridiskās un fiziskās personas iegūst, pamatojoties uz zvejas tiesību nomas līgumu ar valsts vai pašvaldības institūciju par zvejas tiesību nodošanu (iznomāšanu) un saņemot zvejas atļauju (licenci) vai neslēdzot zvejas tiesību nomas līgumu, ja zveja tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par licencēto rūpniecisko zveju un noteikumiem par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos. Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos šo valstu juridiskās un fiziskās personas iegūst atbilstoši attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvo aktu prasībām.

(2) Priekšroka saņemt zvejas atļauju (licenci) ir tai komercsabiedrībai vai individuālajam komersantam, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā, ir saistīts ar komerciālo zveju, kā arī tam attiecīgās pašvaldības iedzīvotājam, kas nodarbojas ar pašpatēriņa zveju, ja komercsabiedrība, individuālais komersants vai attiecīgās pašvaldības iedzīvotājs ir ievērojis zveju regulējošos noteikumus.

(3) Valsts vides dienests atbilstoši Zemkopības ministrijas noslēgtajiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem un iedalītajiem zvejas limitiem izsniedz zvejniekiem zvejas atļauju (licenci) zvejai starptautiskajos ūdeņos, kā arī zvejas atļauju (licenci) zvejai īpašos nolūkos (zivkopībai, aklimatizācijai, kontrolzvejai, melioratīvajai un cita veida zvejai) un zinātniskās izpētes nolūkos visos ūdeņos, kuros tā notiek saskaņā ar zvejniecības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem. Atbilstoši noslēgtajiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem un iedalītajiem zvejas limitiem Zemkopības ministrija izsniedz zvejniekiem papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) un zvejas atļauju (licenci) zvejai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem, bet pašvaldības izsniedz zvejniekiem zvejas atļauju (licenci) zvejai Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos.

(4) Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos vai to trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Savienībai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos. Kopējo pieļaujamo nozvejas apjomu (nozvejas kvotu) Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos sadala zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un zvejai aiz piekrastes ūdeņiem. Ūdeņu dalījumu piekrastes ūdeņos un ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem nosaka atbilstoši normām, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos. No Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma zvejai piekrastē iedala šādu nozvejas apjomu:

1) brētliņu zvejai Baltijas jūrā — ne mazāk par 0,04 procentiem;

2) brētliņu zvejai Rīgas jūras līcī — ne mazāk par 0,6 procentiem;

3) lašu zvejai — ne mazāk par 6 procentiem;

4) mencu zvejai Baltijas jūras austrumu daļā — ne mazāk par 3 procentiem;

5) reņģu zvejai Baltijas jūrā — ne mazāk par 4 procentiem;

6) reņģu zvejai Rīgas jūras līcī — ne mazāk par 15 procentiem.

(41) Kopējo nozvejas apjoma limitu, nozvejas apjoma limitu atsevišķām zivju sugām un zvejas rīku skaita limitu sadalījumā pa ūdenstilpēm Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un to izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(42) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos iedalāmo zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu, kas attiecas uz pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar šiem ūdeņiem, kā arī šo limitu izmantošanas kārtību, ievērojot šā panta ceturto daļu un saskaņā ar Eiropas Savienības zvejniecību regulējošiem tiesību aktiem nosaka Ministru kabinets.

(43) Institūts nodrošina zinātniskā pamatojuma sniegšanu kopējā nozvejas apjoma limita, nozvejas apjoma limita atsevišķām zivju sugām un zvejas rīku limita noteikšanai šā panta 4.1 daļā paredzēto normatīvo aktu projektu izstrādāšanā un zinātniskā pamatojuma sniegšanu kopējā nozvejas apjoma limita un zvejas rīku limita noteikšanai šā panta 4.2 daļā paredzēto normatīvo aktu projektu izstrādāšanā.

(44) Institūts atbilstoši savai kompetencei ik gadu sagatavo un līdz 15.oktobrim iesniedz Zemkopības ministrijai novērtējuma ziņojumu par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos noteiktā nozvejas apjoma izmantošanas iespējām. Ja ziņojumā norādīts, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos noteiktais nozvejas apjoms līdz kārtējā gada beigām netiks pilnībā izmantots, Zemkopības ministrija attiecīgajā gadā neizmantoto nozvejas apjomu iedala zvejai aiz piekrastes ūdeņiem.

(5) Zvejas limitu juridiskajām un fiziskajām personām var noteikt kā nozvejas apjomu, zvejas kuģu vai zvejas rīku skaitu un veidu, kā arī kā zvejas periodus vai zvejas dienu skaitu.

(51) Zemkopības ministrija juridiskajām un fiziskajām personām iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas limitu Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.

(52) Pašvaldība juridiskajām un fiziskajām personām iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un zvejas rīku skaita limitu, kā arī nozvejas apjoma limitu atsevišķām zivju sugām Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos.

(6) Ja pieļaujamais nozvejas apjoms, zvejas rīku skaits vai rūpnieciskās zvejas vietu skaits nav pietiekams, lai nodrošinātu attiecīgos ūdeņos vai to daļā juridiskajām un fiziskajām personām ar Civillikumu noteikto vai iznomāto zvejas tiesību izmantošanu, kā arī apmierinātu juridisko un fizisko personu iesniegtos lūgumus par zvejas tiesību nomas līgumu noslēgšanu, var organizēt zvejas tiesību nomas vai zvejas atļauju (licenču) izsoli.

(7) Izsoli var organizēt gan juridiskajām un fiziskajām personām, kurām saskaņā ar šā likuma 7.panta sesto daļu ir dodama priekšroka zvejai attiecīgos ūdeņos vai to daļā (slēgtā izsole), gan visiem interesentiem (atklātā izsole) uz atlikušo nozvejas apjomu, zvejas rīku un zvejas vietu skaitu.

(8) Rūpnieciskā zveja veicama saskaņā ar attiecīgām Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, rūpnieciskās zvejas noteikumiem un citām rūpniecisko zveju regulējošām normām.

(9) Šā panta noteikumus nepiemēro zivju un vēžu ieguvei ūdeņos, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai, tai skaitā mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotiem privātajiem ezeriem, kuros zvejas tiesības nepieder valstij.

12

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997., 17.02.2000., 18.10.2001., 19.06.2003., 30.09.2004., 26.05.2005., 09.10.2008., 01.12.2009. 16.06.2010., 29.05.2014. un 24.10.2019. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2019. Trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 27. punktu)